Aigas Vesperes pieredze: Stilīgās dabaszinātnes un studiju noslēgums 1800 kilometru attālumā no Latvijas

Skolas gaitas absolvente uzsāka Cēsīs, kas ir arī viņas dzimtā pilsēta, bet kā pati min, tad daļiņa no viņas ir arī Jelgavā. Pamatskolas laikā viņas ģimene mainīja dzīvesvietu un mācības turpināja Siguldas 1. pamatskolā. “Iespējams, ka nonākšana jaunā vidē lika censties vairāk sevi pierādīt, tādēļ pamazām sāku apmeklēt arī pirmās mācību olimpiādes un konkursus,” stāsta Aiga. Vispārējo vidējo izglītību viņa ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas, kur izvēlējās matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena izglītības programmu. “Esmu priecīga, ka izvēlējos matemātikas klasi, lai gan pēc pamatskolas beigšanas vienaudžu vidū bija uzskats, ka stilīgāk būtu izvēlēties kādu citu virzienu. Tā nu noteikti neizrādījās taisnība, jo mana klase izrādījās ļoti forša un interesantiem, aktīviem jauniešiem pilna, arī tajā apgūtie padziļinātie kursi lieliski noderēja studiju laikā. Smieklīgi, bet nonākšana šajā klasē arī bija kā pagrieziena punkts, jo šeit būt gudram un zinošam beidzot bija stilīgi,” atceras Aiga. Skolas laikā viņai patika gan bioloģijas, matemātikas un ģeogrāfijas stundas, kurās skolotājs ar savu aizraujošo stāstījumu padarīja kā interesantu “National Geographic” raidījuma sēriju, gan sporta stundas, tāpēc vidusskolā trenējās volejbolā.

Par savu skolas laiku jaunā speciāliste atceras: “Siguldas Valsts ģimnāzijas skolotāji ir ļoti zinoši un prasīgi, jo no sirds vēlas, lai skolēniem būtu panākumi arī tālākās studijās. Turklāt vislielāko motivāciju un prasmi neatlaidīgi strādāt, manuprāt, man deva tieši mana bioloģijas skolotāja Vaira Siliņa, sākot skolēnus gatavot eksāmenam jau no 10. klases.” Tāpat Aiga atklāj, ka viņai bioloģija pirms vidusskolas nemaz nav saistījusi, taču, pateicoties skolotājai, tas kļuva par vienu no viņas mīļākajiem mācību priekšmetiem. “Paldies par motivāciju arī matemātikas skolotājai Daigai Jēkabsonei, manai klases audzinātājai, latviešu valodas un literatūras skolotājai Ilzei Zīriņai-Eglītei, kā arī manai vidusskolas zinātniski pētnieciskā darba vadītājai un ļoti iedvesmojošai personībai Līgai Sausiņai,” tā Aiga.

Savukārt par ķīmiju pastiprinātu interesi viņa izrādīja jau kopš 8. klases un uzzinājusi par pārtikas produktu tehnologa profesiju sāka interesēties par LLU. “Šī ir vienīgā Latvijas augstākās izglītības iestāde, kurā iespējams iegūt šo izglītību. Pieņemu, ka, salīdzinot ar lielāko daļu pamatskolas skolnieku, es daudz domāju par savu karjeras izvēli pēc vidusskolas un satraucos, ka vēl nezinu, ko vēlos,” uzsver Aiga. Tāpat viņa vidusskolā izskatīja arī citus variantus, kā, piemēram, medicīnas nozare, taču izlēma par labu LLU. Aiga divas reizes arī apmeklēja LLU Atvērto durvju dienas pasākumus un atceras, ka tā bija lieliska iespēja ne tikai apskatīt fakultāti, bet arī satikt jau esošos studentus. Par savu studiju izvēli Aiga vēl piebilst: “Jau ilgāku laiku mani interesējis uzturs un pārtika, taču to vēlējos apvienot arī ar inženiera zināšanām. Kā priekšrocību saskatīju profesionālo ievirzi un tehniskos studiju kursus, jo, manuprāt, tehniskā domāšana un izpratne noteikti ir ļoti noderīgas ne tikai darbā, bet arī ikdienas dzīvē.”

Atceroties studiju laikus, visspilgtāk atmiņā absolventei palikušas pirmās nedēļas piedzīvojumi pirmkursnieka dzīvē. Absolvente studijas apvienoja ar darbu Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Studējošo pašpārvaldē, kur trīs gadus darbojās kā aktīviste kultūras un sporta virzienā, attīstot savas komunikācijas un komandas darba prasmes. Kā jau daļai no studentiem, tad arī Aiga izbaudīja studijas naktī: “Atceros naktis, kad kopā ar istabas biedreni mācījāmies organiskās ķīmijas un bioķīmijas kontroldarbiem, kā arī veidojām dažādas asociācijas apjomīgai fizikas teorijas apgūšanai. Paldies Dr.sc.ing. Mārai Dūmai par ķīmijas nodarbībām pirms studiju uzsākšanas pirmkursnieku nedēļā. Pēc vidusskolas ķīmijā nejutos ļoti stipra, taču tajā brīdī sapratu, cik šī zinātne var būt vienkārša, ja izprot tās algoritmus.”

Aiga studiju laikā piedalījusies arī Erasmus+ mobilitātē, kur vienu semestri studēja Ļubļanas universitātē (Slovēnijā). Tas viņai ļāva salīdzināt studiju procesus abās valstīs un gūt plašāku priekšstatu par izvēlēto profesiju starptautiskā mērogā. “Pus gads Slovēnijā bija neaprakstāms. Ļoti patika, ka, izvēloties mobilitāti Slovēnijā, bija gan cītīgi jāstudē, nepazaudējot studiju ritmu, gan arī brīvajā laikā bija iespēja attīstīt savu lielāko hobiju – došanos pārgājienos kalnos, kā arī baudīt skaisto dabu un iepazīt līdzīgi domājošus jauniešus no visas pasaules. “Ieguvu arī vērtīgus kontaktus un iespēju pēc gada atgriezties praksē, kur pat pa logu varēja redzēt man tik mīļās sniegoto kalnu virsotnes,” tā absolvente.

Lai iegūtu izglītības diplomu, noslēguma darbā Aiga izstrādāja Piena pārstrādes uzņēmuma projektu, kā mērķis bija izveidot tehnoloģiski un ekonomiski izdevīgu ražotnes projektu putota koncentrēta bezlaktozes jogurta ražošanai. Šādu tēmu viņa izvēlējās, jo Latvijā jogurtu un piena produktu tirgus ir pārsātināts ar produktiem, kuriem piemīt augsts cukura saturs, līdz ar to Aiga izveidoja tehnoloģiju produktam ar zemu cukura saturu un augstu olbaltumvielu saturu. “Pietiekama olbaltumvielu uzņemšana ar ikdienas uzturu ir ļoti nozīmīga pietiekamā muskuļu masas uzturēšanā, hormonu sintēzē, skābekļa transportā un citos organismā notiekošajos procesos, stāsta Aiga. Tāpat viņa piebilst: “Bezlaktozes produktu tirgus Latvijā nav plašs, lai gan pasaulē tas ir viens no straujāk augošajiem pārtikas tirgus segmentiem, Latvijas patērētājiem ar laktozes nepanesamību šāds produkts būtu interesants.” Darba ietvaros jaunā speciāliste veica arī Latvijas un Slovēnijas jogurtu ražošanas un patēriņa salīdzinājumu, kas parādīja izteiktas atšķirības abu valstu piedāvājumā un pieprasījumā līdzīgiem produktiem. Kā viena no atšķirībām, ko min absolvente: “Slovēņi pārsvarā lieto bezpiedevu jogurtus, bet saldināto jogurtu klāsts ir visai neliels. Ceru, ka šāda tendence nākotnē varētu iezīmēties arī Latvijas tirgū. Iegūtie secinājumi par atšķirībām varētu noderēt izpratnē par iespējamu produktu eksportu nākotnes darba gaitās,” atklāj absolvente.

Par darba rakstīšanu Aiga atceras: “Savu noslēdzošo studiju praksi veicu Slovēnijas vadošajā piena pārstrādes uzņēmumā, kad pēkšņi sākās ceļošanas ierobežošana vīrusa dēļ. Nevarēju atgriezties Latvijā, tāpēc savu darbu rakstīju ārzemēs. Protams, satraukumu izraisīja neskaidrība par to, vai spēšu visu izdarīt attālināti, taču, pateicoties atbalstam un labai sadarbībai ar darba vadītāju Dr.sc.ing. Ingu Ciproviču un LLU pieņemtajiem noteikumiem par studiju noslēguma darba aizstāvēšanas kārtību, kā arī ģimenei, kuri atbalstīja un palīdzēja ar Latvijas produktu iepakojumu attēliem utt., es veiksmīgi visu varēju paveikt, pabeidzot studijas no 1800 km attāluma. Paldies mūsdienu tehnoloģijām!”

Studijas universitātē viņai sniedza ne tikai teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, bet arī iemācīja domāt un risināt problēmsituācijas, kā arī pašai sevi motivēt darbam. “Studējot universitātē, atnāk apjausma, ka tikai pati esi atbildīga par saviem panākumiem un nākotni, tādējādi dodot iemeslu censties vairāk. Studijas Erasmus+ programmā izmeta no komforta zonas, liekot pārvarēt nedrošības sajūtu un uzlabot spēju pielāgoties dažādām neierastām situācijām. Manuprāt, lielāko daļu specifiskās zināšanas iegūst tieši darbā, bet universitāte ir vieta, kur attīstīt savu prāta darbību kopumā.”

Uzsākot studiju gaitas, Aiga izcilības jeb “sarkano diplomu” nebija uzstādījusi kā mērķi, lai gan jebkuram uzdotajam darbam vienmēr pieiet ar lielu atbildību un cenšas izdarīt rūpīgi. Tikai pēdējā semestrī viņa saprata, ka ir atlicis veiksmīgi uzrakstīt valsts eksāmenu un izstrādāt diplomprojektu, lai iegūtu izcilības diplomu. “Manuprāt, panākumu atslēga ir mācību vielu tiešām censties izprast, esot gatavai jebkam - āķīgiem kontroldarbu jautājumiem vai uzdevumiem, jo tikai tādējādi ir iespējams visiem četriem studiju gadiem iziet cauri ar augstām atzīmēm visos mācību priekšmetos,” pārliecināta Aiga.

Runājot par nākotnes tuvākiem un tālākiem plāniem, Aiga plāno iegūt praktiskas iemaņas savā specialitātē. Šobrīd viņa piedalās “EIT Food” izsludinātā konkursa 3. kārtā, kur ir iespēja iegūt prakses vietu kādā no uzņēmumiem vai pētniecības iestādēm ārpus Latvijas. Konkursam noslēdzoties, absolvente ieguva iespēju doties praksē uz Polijas Zinātņu akadēmijas pārtikas pētījumu institūtu, kas dos iespēju "stāties pretim" jauniem pārbaudījumiem, kā arī iegūt unikālu pieredzi jaunu un veselīgu produktu izstrādē internacionālā vidē. Tāpat Aiga ir pārliecināta, ka studēs maģistrantūrā, taču šobrīd vēlas praktizēties, lai labāk izprastu kādā programmā un virzienā vēlas paplašināt zināšanas. “Izvēles ir daudz un ar pieredzi tās varēs saskatīt vēl vairāk,” noslēgumā saka LLU absolvente Aiga Vespere.