Jaunus ceļus lopkopībā uzņēmēji meklē sadarbībā ar LLU zinātniekiem

Inovāciju radīšanā nozīmīgs atbalsts uzņēmējiem ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieki, kuri eksperimentē, attīsta tehnoloģijas un palīdz ieviest izmaiņas dažādos uzņēmumos. Uzticoties zinātnieku kompetencei un izmantojot universitātē pieejamās laboratorijas, savu ražošanu uzsācis vai mainījis ne vien viens uzņēmums. Par dažiem no lopkopības nozares pētījumiem stāsta LLU pētnieki, kuri šobrīd īsteno zinātniskos projektus sadarbībā ar briežu un cūku audzētājiem, kā arī piena pārstrādātājiem.

No briežu gaļas top jaunas izejvielas pārtikai, kosmētikai un farmācijai

Viens no lopkopības nozares izaicinājumiem ir ražošanas procesā radušos pārpalikumu samazināšana, no tiem iegūstot citus ekonomiski un bioloģiski vērtīgākus produktus. Šāda pieeja svarīga arī briežu audzētājiem Latvijā, tādēļ vairākas saimniecības vienojušās par kopīga pētnieciskā projekta īstenošanu, kura ietvaros sadarbībā ar LLU zinātniekiem tiek meklēti jauni risinājumi briežu gaļas pilna cikla pārstrādei.

“Zināms, ka senajos laikos cilvēki nomedīto dzīvnieku izmantoja visu pilnībā, tostarp arī iekšējos orgānus un asinis. Tieši iekšējo orgānu lietošana nodrošināja veselību. Ko mēs šodien izmetam ārā, kompensējam ar uztura bagātinātājiem un vitamīniem. Taču arī mūsdienās inuīti un citas ziemeļu tautas ziemas sezonā tādā veidā spēj uzņemt vitamīnus, fermentus un vērtīgos mikrobus jeb "probiotiķus" sava mikrobioma papildināšanai. Savukārt skrimšļos un saitēs slēpjas tādas izejvielas kā kolagēns, hondroitīns un glikozamīns mūsu ādas skaistumam un locītavu veselībai,” stāsta LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes pētniece Līga Proškina, kura jau iepriekš īstenojusi pētījumus briežkopības nozares attīstībai.

Viņa skaidro, ka no brieža asinīm var iegūt unikālus produktus pret "mazasinību", bet no placentas un embrijiem unikālus pretnovecošanās un reģenerāciju veicinošus līdzekļus. Jāuzsver, ka svarīgi ir iegūt tīras un augstvērtīgas izejvielas kosmētikas un farmācijas industrijai, lai tās nebūtu piesārņotas ar antibiotikām un ģenētiski modificētu pārtiku.

Apzinoties briežu gaļas ražošanā radušos pārpalikumu potenciālu, ražotāji kopā ar LLU pētniekiem uzsākuši projektu, kura mērķis ir izpētīt un izstrādāt tehnoloģijas pilnvērtīgai gaļai audzēto briežu izmantošanai un jaunu izejvielu – kolagēna un liofilizētu asiņu - iegūšanai farmācijas un kosmētikas industrijās.  Lai to īstenotu, apvienojušies nozares profesionāļi, briežaudzētāji SIA “Māras brieži”, ZS “Saulstari-1”, SIA “Zemitāni” un SIA “Dunduru pļavas”, kā arī nozares asociācija BLSDAA un pētniecības un ražošanas uzņēmums AS “Biolat”.

Projektā paredzēta kaušanas blakusproduktu - asins un cīpslu - pārstrāde. Kā skaidro zinātnieki, no cīpslām iegūtie kolagēna peptīdi ir orientēti iekšķīgai lietošanai gan novecošanās aizkavēšanai, gan dažādu locītavu slimību un bojājumu profilaksei un atjaunošanai, gan ādas novecošanās novēršanai un elastības saglabāšanai. Īpaši nozīmīgi tie ir sportistiem atjaunošanās procesu veicināšanai, muskuļu fascijas un cīpslu atjaunošanai. Savukārt, asinis ir dabisks dzelzs avots, kas nepieciešams sievietēm reproduktīvā vecumā, bioloģiski aktīvo vielu komplekss organisma darba spēju reģenerēšanai paaugstinātas slodzes apstākļos, skābekļa patēriņa optimizācijai un reproduktīvo funkciju atjaunošanai.

Sūkalu potenciāla izmantošanai rada jaunu pārstrādes tehnoloģiju

Piena pārstrādes blakusproduktu sūkalas vairākums uzņēmumu šobrīd nodod biogāzes iegūšanai, taču zinātnieki lēš, ka sūkalās slēpjas daudz lielāks potenciāls, nekā to šobrīd apjaušam. Taču to izmantošanu kavē ne tikai zināšanu un atbilstošu zinātnisku pētījumu trūkums, bet arī citi apstākļi, jo sūkalu pārstrādei nepieciešami diezgan lieli enerģētiskie resursi un atbilstošas iekārtas, un ne visi uzņēmumi gatavi investēt sūkalu sastāvdaļu izdalīšanas tehnoloģijās.

Šobrīd Latvijā tiek pārstrādāts tikai neliels sūkalu apjoms, kas ir aptuveni 2.5% no visa saražotā daudzuma. Lai radītu uzņēmumiem nepieciešamās tehnoloģijas un izstrādātu perspektīvus produktus realizācijai, pētniecisko darbu sākuši LLU zinātnieki.

“Latvijā laktozes utilizācijai un pārstrādei netiek veltīta pietiekami liela uzmanība, kaut gan tai ir nozīmīgs īpatsvars siera un biezpiena sūkalās. Ražotāji vairāk fokusējas uz sūkalu olbaltumvielu izdalīšanu un funkcionālu, olbaltumvielām bagātu produktu ražošanu, bet ar laktozi un minerālvielām bagāta filtrāta izmantošana ir ierobežota,” stāsta pētniece Jeļena Zagorska.

Tādējādi uzsāktā pētnieciskā projekta “Ekonomiski pamatota sūkalu pārstrāde jauniem produktiem pārtikai un lopbarībai” mērķis ir rast jaunu risinājumu pilnvērtīgai sūkalu sausnas izmantošanai produktos ar augstāku pievienoto vērtību un lielāku patēriņa potenciālu apjoma ziņā.

Kā skaidro pētniece, projekta ietvaros paredzēts attīstīt jaunu sūkalu pārstrādes tehnoloģiju, kas būs izmantojama dažādās nozarēs. Zemniekiem plānots piedāvāt jaunu lopbarības piedevu – laktobionskābi – mājputnu un lopu ēdināšanai. Sagaidāms, ka pētījuma laikā pierādītais laktobionskābes efekts sekmēs to plašāku izmantošanu Latvijā, pozitīvi ietekmējot lopkopības un putnkopības nozari. Savukārt plašs laktobionskābes pielietojums varētu būt arī piena rūpniecībā. To iespējams izmantot pasterizēta piena ražošanā, veicinot kalcija asimilāciju organismā, siera ražošanā un kā pārtikas piedevu aizstājēju ar antioksidanta, stabilizētāja un emulgatora funkcijām.

“Projektā iegūtie rezultāti ļaus utilizēt sūkalas, optimizējot piena pārstrādes uzņēmumu resursus, vienlaicīgi samazinot negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī ietekmēt lauksaimniecības dzīvnieku labturību un produkcijas kvalitāti. Pētījumi atklās jaunus laktobionskābes izmantošanas veidus un nodrošinās tās pieprasījumu tirgū, kā arī sekmēs jaunu pētījumu attīstību,” skaidro J. Zagorska.

Projektā kopā ar LLU Pārtikas tehnoloģijas un Lauksaimniecības fakultāšu pētniekiem iesaistījušies arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumu pārstāvji no A/S Jaunpils pienotava, SIA Latvi Dan Agro, Z/S Talči un Z/S Ruķi.

Vides piesārņojuma mazināšanai rada jaunu cūku barības receptūru

Latvijā cūkkopībā lielākoties tiek izmantota graudaugu barība un tā receptēs sastāda 60 līdz 70% no visa barības apjoma un dažreiz pat vairāk. Taču cūku barības dārgākā sastāvdaļa ir olbaltumvielu saturoša barība. Visbiežāk kā galvenais olbaltumvielu avots tiek izmantota ģenētiski modificētā soja, jo tai ir augsts olbaltumvielu saturs, taču tā līdzīgi kā citi olbaltumvielu avoti satur slāpekli un, izvadoties no organisma, piesārņo apkārtējo vidi. Lai sabalansētu cūku audzētāju ekonomiskās intereses un vides vajadzības, LLU Lauksaimniecības fakultātes pētnieki kopā ar sadarbības partneri SIA Korkalns izstrādā un testē jaunus cūku barības maisījumus.

“Tā kā viens no galvenajiem veiksmīgas cūkkopības ietekmējošiem faktoriem ir kvalitatīvas un ekonomiski izdevīgas lopbarības sagatavošana un izēdināšana, esam sākuši projektu, kurā paredzēts izstrādāt barības receptūras nobarojamām cūkām, lai iegūtu labu un garšīgu cūkgaļu, cenšoties samazināt apkārtējās vides piesārņojumu, kas veidojas, ja cūkas baro nepilnvērtīgi un nesabalansēti.  Bieži vien cūku ēdināšanā barības līdzekļi tiek iekļauti  haotiski un vislētākie, maz uzmanības pievēršot, kā cūkas tos var izmantot,” stāsta pētniece Lilija Degola.

Viņa skaidro, ka augstas kvalitātes cūkgaļas iegūšanai barība ir izšķirošs faktors un tai ir jābūt piemērotai cūkām, t.i., sabalansētai atbilstoši nepieciešamajām barības vielām un izmantojamībai cūku organismā. 

Turklāt īpaši svarīgs aspekts ir barībā esošais slāpeklis, kura izmantojamība ir atšķirīga no dažādiem barības līdzekļiem. Neizmantotais slāpeklis cūku organismā izdalās vidē ar cūku mēsliem, tādā veidā pārmērīgi piesāŗņojot apkārtējo vidi. Pētniece stāsta, ka katrā valstī ir citi klimata apstākļi, kas ietekmē barības vielu saturu barības līdzekļos, tādēļ nepieciešams izvērtēt vietējos apstākļos izaudzēto lopbarību un no tās saražotos kombinētās barības maisījumus cūkām, kas sagatavoti pēc iepriekš izstrādātām receptēm. Turklāt jāņem vērā fakts, ka barības receptēs var izmantot arī vietēji audzētos pākšaugus: pupas, zirņus, lupīnu, vietēji audzētās sojas pupiņu pārstrādes produktus. 

Cūku barības izpēte norisinās pētījumā “Ekonomiski pamatotu barības receptūru izstrāde saistībā ar cūkgaļas kvalitāti un apkārtējās vides piesārņojuma samazināšanas iespējām”. Tā ietvaros SIA Korkalns piederošajā cūku fermā būs iespējams sagatavotos kombinētos spēkbarības maisījumus izēdināt cūkām, veikt cūku dzīvmasas kontroles, uzskaitīt barību un noteikt cūkgaļas kvalitāti. 

Visi iepriekš minētie pētījumi tiek īstenoti Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākum "Sadarbība” ietvaros ar Lauku Atbalsta dienesta un Zemkopības ministrijas atbalstu.

Par iespējām sadarboties ar universitātes dažādu nozaru zinātniekiem uzņēmēji aicināti sazināties ar LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļu. Vairāk: https://www.llu.lv/lv/petnieku-piedavatas-temas-uznemejiem.