Pārsteidzošais par sliekām (PD2)
Latvijā un citur pasaulē tipiskas augsnes un atmirušu augu atlieku uzkrāšanās vietu apdzīvotājas sliekas pieder posmtārpu Annelida tipam, mazsartārpu Oligochaeta klasei, Haplotaxida kārtai, slieku Lumbricidae dzimtai. Sliekas ir izplatītas un tās tiek vērtētas pozitīvi, jo lielākoties cilvēki ir informēti par slieku labvēlīgo ietekmi uz augsni, un tās tiek izmantotas tādā hobijā kā makšķerēšana. Tomēr retais ir iedziļinājies, ko vēl potenciāls piemīt sliekām.
Bez tā, ka slieku ķermenis sastāv no labi saskatāmiem gredzenveida segmentiem jeb posmiem, tām ir piecas sirdis un to ķermeni klāj sīki, ar neapbruņotu aci nesaskatāmi sariņi. Katram segmentam, izņemot priekšējo, ir četri nelielu sariņu pāri, tie izvietoti kūlīšos ķermeņa apakšpusē un sānos, atskaitot galvu. Šie sariņi palīdz sliekām pārvietoties. Latvijas Lauksaimniecības universitātē tiek īstenots pēcdoktorantūras pētījums “Jauni olbaltumvielu avoti pārtikai Latvijā” (Nr.1.1.1.2/VIAA/1/16/190), kurā kā viens no pētījuma objektiem ir sliekas. Pētījuma laikā sliekas tika liktas zem mikroskopa, lai apskatītu pētāmo slieku sugu izskatu palielinājumā, kurā var lieliski saskatīt slieku ķermeni, kas klāts ar sariņiem (skat. 1.att.).
1.att. Sliekas Eisenia fetida palielinājumā 5000 mikrometri
Runājot par sliekām, jāatzīmē, ka visas sliekas ir hermafrodīti, kuri, sasnieguši dzimumbriedumu, izveido gredzenveida uzbiezinājumu jeb jostiņu, kurā attīstās oliņas, sauktas par kokoniem, no kuriem izšķiļas jaunas sliekass, kuras, atkarībā no sugas, dzimumbriedumu var sasniegt pat dažu nedēļu līdz gada laikā. Turklāt, ja ir piemēroti apstākļi, sliekas kokonus var producēt jebkurā sezonā.
Slieku darbība atstāj lielu ietekmi uz augsnes struktūru un porainību. Porām augsnē ir liela nozīme augsnes aerācijā un ūdens infiltrācijā. Slieku īpatnība ir tāda, ka viņas elpo caur ādu, tātad ar visu sava ķermeņa virsmu, un ļoti vērtīgi ir tas, ka sliekas ar saviem vielmaiņas jeb metabolisma produktiem bagātina augsni ar tādiem mikro- un makro elementiem kā slāpekli, fosforu, kāliju, kalciju.
Dabā tās kalpo par nozīmīgu posmu barības ķēdē abiniekiem, bezmugurkaulniekiem, putniem, un tādiem dzīvniekiem kā kurmji, eži, ciršļi, peles, žurkas, āpši un meža cūkas. Sliekas tiek arī speciāli audzētas slieku audzētavās, lai tās kalpotu par barību arī industriālajā dzīvnieku audzēšanā – putnkopībā, zivkopībā un cūkkopībā.
Slieku pielietojums ir plašs, un viens no tādiem ir - kā olbaltumvielu avots, kas var kalpot kā alternatīvs olbaltumvielu avots Latvijā un Eiropā ierastajiem olbaltumvielu avotiem - gaļai, pienam, zivīm un to izstrādājumiem, pākšaugiem, riekstiem un sēklām. Sliekas ir iespējams lietot cilvēku uzturā, tomēr ir jāievēro zināmi priekšnosacījumi, lai tas būtu droši. Sliekas ēst “pa tiešo” no zemes cilvēkam nav ieteicams, jo tādējādi cilvēki apdraud savu veselību. Pirms slieku lietošanas, tās vispirms ir jāattīra, lai izvairītos no iespējamajiem parazītiem un mikrobiem. Attīrītas sliekas iespējams gatavot līdzīgi, kā ēdamos kukaiņus un kāpurus, piemēram, vārīt, cept, fritēt vai kaltēt. Mūsu platuma grādos kā piemērotākais, jo tas ir vislabāk akceptējamais veids no patērētāju puses, varētu būt slieku kaltēšana un pēc tam to samalšana pulverī, kuru iespējams izmantot jaunu produktu gatavošanā un ierasto produktu bagātināšanā.
Pēcdoktorantūras pētījumā tika gatavoti dažādi produkti ar slieku pulvera piedevu - kēksi ar kaltētu slieku pulveri (skat. 2.att.), ekstrudēti produkti ar kaltētu slieku pulveri (skat. 3.att.), maize ar kaltētu slieku pulveri (skat. 4.att.), makaroni ar kaltētu slieku pulveri (skat. 5.att.). Bagātinot miltu izstrādājumus ar slieku pulveri, izmainās to vizuālais izskats (to krāsa kļūst tumšāka) un sensorie rādītāji (tie iegūst nedaudz “pēc zemes” aromātu un garšu), lai gan kopumā patērētājiem šie produkti izraisa asociācijas ar pilngraudu produktiem. Šāda veida produkti satur būtiski augstāku olbaltumvielu saturu, kas ir nozīmīgi nākotnei, jo tas ir kā viens no iespējamajiem risinājumiem samilzušajām problēmām attiecībā uz augošo pieprasījumu pēc augstu olbaltumvielu saturošiem produktiem.
2.att. Pēcdoktorantūras pētījumā izstrādātie produkti - kēksi ar kaltētu slieku pulveri (un sublimētu slieku kā dekoru)
3.att. Pēcdoktorantūras pētījumā izstrādātie produkti - ekstrudēti produkti ar kaltētu slieku pulveri
4.att. Pēcdoktorantūras pētījumā izstrādāts produkts – maize ar kaltētu slieku pulveri
5.att. Pēcdoktorantūras pētījumā izstrādāti produkti – makaroni ar kaltētu slieku pulveri
Projekta Nr.1.1.1.2/VIAA/I/16/190 zinātniskā vadītāja
Pēcdoktorante, vadošā pētniece
Ilga Gedrovica
Aktivitātes īstenotas 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" projekta “Jauni olbaltumvielu avoti pārtikai Latvijā” (Nr.1.1.1.2/VIAA/1/16/190) ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.
Papildinformācija par projektu: https://www.llu.lv/lv/projekti/apstiprinatie-projekti/2017/jauni-olbaltumvielu-avoti-partikai-latvija-pd2
