ESAF students Intars Bušinskis gribētu izveidot lielāko strausu audzētavu Latvijā
LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF) profesionālā bakalaura studiju programmas "Komercdarbība un uzņēmuma vadība" students Intars Bušinskis no Saldus novada Zirņiem vienmēr zinājis, ka grib kaut ko savu. Pēc viesošanās lielākajā strausu audzētavā Latvijā viņš sapratis, ka audzēs strausus. Pērn viņš iegādājās pirmos 11 putnus, šogad – vēl veselu ģimeni, no kuras jau var sākt gaidīt olas. Intars vēlas arī attīstīt tūrismu, interesentiem rādot ne tikai strausus, bet arī opja dāvātos fazānus un izveidoto kino, kā arī foto ekspozīciju. Pērn tā novērtēta ar Kurzemes tūrisma gada balvu "Lielais Jēkabs". Savukārt vecāku saimniecība "Ziķi", kur Intars spēris pirmos soļus tuvāk sapņa īstenošanai, var lepoties ar Saldus novada gada lauksaimnieka titulu. Papildus studijām Intars darbojas LLU Lielisko līgas komandā.
Kā tavs ceļš atveda uz Jelgavu un LLU?
LLU Lauksaimniecības fakultātē mācījusies tēta māsa. Brālis arī pabeidzis "agronomus", strādā vecāku saimniecībā. Šķita, ka Jelgava ir pa ceļam uz Rīgu un šeit ir izdevīgāka dzīvošana.
Kāpēc izvēlējies studijas tieši ESAF?
Vienmēr esmu gribējis veidot kaut ko savu. Sākumā domāju studēt pārtikas tehnoloģiju, jo vecākiem ir saimniecība, kur tiek iegūts piens, āboli, graudi, un ražot produkciju no tiem. Biju pieteicies, tiku "budžetā", taču nobijos no ķīmijas. Tad LLU piedāvājumā atradu programmu "Komercdarbība un uzņēmuma vadība" un izlēmu par labu tai.
Vai nākotnē plāno dibināt savu uzņēmumu?
Tas jau daļēji ir izveidots – vecāku zemnieku saimniecībā audzēju strausus. Vasarās palīdzu vadīt bērnu nometnes, kas notiek manā bijušajā skolā. Vienu gadu ar bērniem braucām ekskursijā uz Latvijā lielāko strausu fermu Kuldīgā. Iepatikās man tie strausi un izlēmu – tas būs tas, ar ko nodarbošos. Pagājušajā vasarā par paša sakrāto naudu nopirku pirmos 11 putnus. Ilgu laiku krāju naudu, bet nezināju kam. Līdz dienai, kad izdomāju audzēt strausus. Vecāki uzcēla jaunu govju kūti, vecās kūtis palika tukšas. Vecāki arī palīdzēja ar telpu pielāgošanu strausiem.
Cik liela šobrīd ir tava saimniecība?
Pērn iegādājos 11 strausus, un šī gada zīmīgajā svētdienā (2020. gada 2. februārī, kur datumā ir tikai nulles un divnieki) nopirku veselu ģimeni – vienu papu un divas mammas, kuras jau šogad dēs olas. Bija vajadzīgs nākamais atspēriena punkts, lai attīstītu savu biznesu. Šī ir septiņgadīga ģimene. Strausu mātītes olas sāk dēt tikai divu gadu vecumā, tēviņi dzimumgatavību sasniedz četros gados. Olas tirgošu un arī inkubēšu, lai iegūtu mazos cālēnus. Pēc pāris gadiem piedāvājumā būs arī gaļa.
Vēl esmu nolēmis attīstīt tūrismu. Opis ir kinoamatieris un mūsu saimniecībā izveidojis kino un foto vēstures ekspozīciju, kurā apskatāmi seni fotoaparāti, fotogrāfijas, vecās filmas. Tā varētu būt vienīgā Kurzemē. Ekspozīcija izvietota speciāli uzceltā guļbūves ēkā. Līdz šim tūrisms nebija tik daudz attīstīts, šogad tam pievērsīšos vairāk. Ir strausi, ko parādīt, ir kino un foto vēstures ekspozīcija, ir govis. Ir arī divas fazānu ģimenes, ko opis man uzdāvināja. Tad arī nolēmu pievērsties tūrismam.
Pakāpeniski veidoju savu uzņēmumu. Ar laiku atdalīšos no vecāku saimniecības. Viņi ir iegādājušies īpašumu, kur centīšos attīstīt vienu no lielākajām strausu fermām Latvijā.
Visi studiju darbi man saistīti ar saimniecību – logo izveide, tirgus izpēte… Arī bakalaura darbu rakstīšu par strausiem. Pētīšu, cik efektīvi tos ir audzēt – cik tiek ieguldīts un cik saņemts pretī. Strausu audzēšanas bruto segums Latvijā nekur nav pieejams. Mēģināšu saprast, cik tas ir izdevīgi, rēķinot no pirmās putna turēšanas dienas līdz kaušanai.
Kopš dienas, kad iegādājos pirmos strausus, neapzināti sāku pierakstīt izmaksas. Iepriekšējā semestrī mums universitātē bija saimniekošanas mācība, kurā bija jārēķina bruto segums. Visi dati, cik izmantots strausu uzturēšanai, man jau bija. Tos izmantošu arī bakalaura darbā.
Cik lielu saimniecību tu gribētu?
Latvijā lielākajā saimniecībā ir ap simt strausu – mans mērķis būtu sasniegt vismaz tikpat. Šobrīd daudz palīdz vecāki. Paši iegūstam dažādu veidu graudus, tāpēc pirkt nepieciešams tikai dažas barības sastāvdaļas. Kamēr man ir studijas, tās dienas, kad esmu Jelgavā, strausus pabarot palīdz vecāku strādnieki, barību esmu sagatavojis jau iepriekš. Iespēju robežās visu daru pats.
Kas tevi piesaista strausos?
Ekskursijā uz lielāko strausu fermu piesaistīja, ka tie nav ļoti inteliģenti putni. Strausi ir ļoti ziņkārīgi. Ar savu knābi tie necenšas kādu iebiedēt vai savainot, bet iepazīt pasauli. Piesaistīja arī izmērs – strausi ir lielākie putni. Tie ir krāšņi. Mātītes ir pelēcīgas, bet, kad izpleš spārnus, zem tiem atklājas baltas spalvas. Tēviņi ir tumši, skaisti.
Kur smelies informāciju par strausu audzēšanu?
Par strausiem latviski ir ļoti maz informācijas. Pārsvarā lasu ārzemju interneta lapās, kontaktējos ar citiem audzētājiem. Daudz mācos no savas pieredzes.
Ko tava ģimene teica, kad iepazīstināji viņus ar saviem plāniem?
Ģimene atbalstīja. Opim ļoti patika mana ideja, viņš priecājās, ka mazdēls sācis kaut ko domāt un vecās kūtis nestāvēs tukšas.
Pilsēta mani nekad nav saistījusi, lauki labāk patīk. Tas ir miers un klusums, nav tās cilvēku burzmas. Bet man ļoti patīk komunicēt ar cilvēkiem, tādēļ arī plānoju attīstīt tūrismu. Tā ir iespēja sarunāties, dalīties zināšanās, braukt pie kāda ciemos, uzzināt kaut ko jaunu.
Galvenais, ka pašam patīk tas, ko daru. Nav bijusi tāda diena, kad nodomātu – varbūt nevajadzēja. Vienmēr esmu gribējis vadīt savu saimniecību.
Pastāsti vairāk par nometnēm, kuras aizsāka tavu ceļu uz savu saimniecību!
Vecajā skolā, Druvas vidusskolā, ES projektā, kas tiek īstenots sadarbībā ar Saldus novada pašvaldību, norisinās bērnu nometnes "Veselīgs un kustīgs", kurām mani piesaistīja kā skolotāja palīgu. Iepatikās, un nu jau palīdzu trešo gadu.
Dejoju arī tautas dejas. Septiņi gadi nodejoti Druvas vidusskolas kolektīvā, kuram šobrīd izpalīdzu brīvajos brīžos, piemēram, novadu kādu treniņu. Gribēju pieteikties dejot arī universitātes Tautas deju ansamblī "Kalve", bet strausu dēļ man ir jābūt mājās. Pagāja vairāk nekā pusgads, kamēr kūtis tika pielāgotas strausu vajadzībām. Ja būtu aizgājis dejot, diez vai to būtu paveicis.
Jelgavā esmu trīs dienas – no otrdienas līdz ceturtdienai. Tagad arī sestdienās, jo sāku mācīties pedagoģijas kursos. Nometnēs iepatikās strādāt ar bērniem, izdomāju, ka būtu lietderīgi iegūt arī pedagoģisko izglītību. Tā noderēs arī, kad ekskursanti brauks skatīties strausus.
Vēl man patīk ceļot, apceļot Latviju. Bieži vien tie, kas brauc uz ārzemēm, nezina, ko var apskatīt tepat Latvijā. Šķiet, ka citur ir skaistāk. Piemēram, kad saldeniekiem stāstu, ka man ir strausu ferma, viņi to nemaz nezina. Protams, man arī patīk apskatīt citas valstis, bet vispirms jāiepazīst savējā. LLU Mūžizglītības centrs sniedza iespēju redzēt, kā saimnieko zemnieki Vācijā. Guvu labu pieredzi, par redzēto varēju pastāstīt vecākiem.
Iesaistos arī LLU Lielisko līgā, braukājam pa skolām, prezentējam LLU un aicinām vidusskolēnus nākt studēt pie mums. Tā ir iespēja redzēt dažādas izglītības iestādes, satikt cilvēkus, komunicēt ar viņiem.
Vai tas, ka darbojies LLU Lielisko līgā, nozīmē, ka esi savas universitātes patriots?
To nesauktu par patriotismu, bet man patīk LLU. Patīk, ka Jelgavā viss ir blakus, visu var izstaigāt kājām. Patīk LLU aura, pasniedzējas. Ja man patīk, vēlos par to pastāstīt citiem, un varbūt viņiem arī patiks.
