Aizvadīts starptautisks forums par klimatam draudzīgu lauksaimniecības praksi
Februāra izskaņā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) notika starptautisks forums “Zemes pārvaldība un lauksaimniecības prakse siltumnīcefekta gāzu (SEG) un amonjaka emisiju samazināšanai”. Kā informē CLICHA projekta vadītāja E. Aplociņa un vadošā pētniece Dz. Kreišmane, forumā piedalījās mācībspēki, studenti un zinātnieki no LLU, Tunisijas, Grieķijas un Itālijas, kā arī speciālisti no LR Zemkopības ministrijas.
Forums tika organizēts Erasmus+ programmas finansēta projekta “Klimata izmaiņas lauksaimniecībā” (CLICHA) ietvaros. Foruma sākumā dalībniekus uzrunāja un viesus sveica LLU rektore Irina Pilvere, savukārt projekta vadītāja Faye Plakantonaki informēja par projekta nozīmību un līdz šim paveikto.
LR Zemkopības ministrijas lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja, Baltijas jūras reģiona Bioekonomikas padomes locekle Kristīne Sirmā un ZM Lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente Ieva Braņicka iepazīstināja klātesošos ar pasākumu plānu klimata izmaiņu samazināšanai, kā arī uzsvēra, cik nozīmīgi ir studiju procesā iekļaut jautājumus, kas saistīti ar atmosfēras, ūdens un augsnes piesārņojuma samazināšanas iespējām. ZM kolēģes tēmas aktualitāti pamatoja ar sākto Eiropas zaļo kursu un ANO noteiktajiem ilgtspējīgās attīstības mērķiem. Latvijā 2017. gadā lielāko SEG emisiju daudzumu deva enerģētikas sektors (63,8%, tai skaitā transports 46%), lauksaimniecība 24,6%, IPPU 6,5%, atkritumu sektors 5%, bet netiešās emisijas 0,2%. Lauksaimniecībā lielākais emisiju apjoms nāk no LIZ (60,8%), otrs lielākais ir atgremotāju dzīvnieku fermentācijas procesā radītās emisijas (31,2%). No visa amonjaka emisiju apjoma Latvijā 85% veido slāpekļa mēslojuma lietošanas un organisko mēslu apsaimniekošanas rezultātā radušās emisijas.
Atēnu lauksaimniecības universitātes profesors Georgs Laliotis informēja par pētījumiem lopkopības saimniecībās saistībā ar emisiju samazināšanu. Viņš secināja, ka katras dzīvnieku grupas ietekme uz klimata izmaiņām ir atšķirīga, tādēļ ir nepieciešami pētījumi un zināšanas efektīvākai saimniekošanai.
LLU asociētā profesore Dzidra Kreišmane akcentēja jautājumus, kas saistīti ar izmaksu samazināšanu amonija emisiju ierobežošanai lauksaimniecības uzņēmumos, uzsverot efektīvas slāpekļa mēslošanas, pārdomātas un atbilstošas organiskā mēslojuma apsaimniekošanas un uzglabāšanas un piena lopkopības attīstības bioloģiskajā lauksaimniecības sistēmā nozīmi. Aprēķini liecina, ka bioloģiskā piena lopkopība un mēslojuma plānošana un precīzās tā lietošanas ieviešana ir izmaksu efektīvākie pasākumi ar lielāko amonjaka samazināšanas potenciālu.
Savukārt docente Diāna Ruska deva ieteikumus klimatam draudzīgas piena lopkopības veidošanai un iespējai kontrolēt piena kvalitātes izmaiņas, nosakot tajā urīnvielas daudzumu, kā arī uzsverot lopbarības kvalitātes un labas lopkopības prakses nozīmi kopumā.
LLU pētniece Olga Frolova iepazīstināja klātesošos ar LLU Meža un ūdens resursu zinātniskās laboratorijas tehniskajām iespējām siltumnīcefektā gāzu noteikšanai un mērīšanai.
Kā jau zināms, SEG emisiju samazinājums lauksaimniecībā ir būtiska vides politikas sastāvdaļa arī nākamajā plānošanas periodā, līdz ar to svarīgi dalīties pieredzē ar citu valstu zinātniekiem, kā samazināt emisijas līdz dabiskajam apjomam un pielāgoties klimata izmaiņām.
