Folkfestivālā skatītāju mīlestību iegūst ITF pirmkursnieks Emīls Balsis
Jaunā veidolā, ar mēģinājumiem iegūt jaunu nosaukumu un mūžseno jautājumu “Būt vai nebūt?” izskanējis 30 + 1. Studentu folkfestivāls Jelgavā, ļaujot uz skatuves iespīdēties jauniem dzejniekiem un mūziķiem un uzspodrināt savus talantus jau zināmajiem folka vecmeistariem. Šoreiz ne lielajā LLU Aulā, bet gan LLU Studentu teātra mājīgajās telpās uzticīgajiem festivāla skatītājiem bija iespēja baudīt arī īpašo viesu Arņa Miltiņa un meitas Laimas uzstāšanos, kā arī LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesora Viestura Kreicberga dziedājumu ģitāras pavadībā.
Lai gan iepriekš izsludināts kā pēdējais Studentu folkfestivāls, 26. februāra vakarā izskanējušajā koncertā neviens netika izvadīts un saldsērīgi pavadīts, bet drīzāk ieguva jaunas skaņas un krāsas. Vai šogad piedāvātais festivāla nosaukums “Muzikālā laboratorija” jeb kā to jau tautas valodā nodēvēja uzticīgais folka vadītājs Ēriks Palkavnieks “MuzLab” gūs atsaucību, rādīs laiks un folkfestivāla klausītāji. Vismaz Studentu teātrī esošie ar aplausiem atbalstīja vēsturiskā nosaukuma saglabāšanu un folkfestivāla tradīcijas turpināšanu. Kā lai neturpina, ja radošajiem prātiem un sirdīm no koju istabiņām un Jelgavas skolām folkfestivāls vienmēr ir bijusi vieta, kur savām domām un idejām īstenoties un, iespējams, pat pirmo reizi nonākt pie klausītājiem.
Šī gada folkfestivāls bija nomainījis savu norises vietu un nosaukumu, bet jaunā formātā piedāvāja jau pārbaudītās folka vērtības - akustisko dziedājumu bez bungām un īpašiem skaņas pastiprinātājiem, oriģinālus dzejas lasījumus un, protams, folka vadītāju Ēriku Palkavnieku, kurš gan nav darba attiecībās ar universitāti, bet atgriežas Jelgavā jau daudzus gadus, lai šajā īpašajā vakarā noskaņotu klausītājos folka stīgas un atbalstītu un iedrošinātu jaunos māksliniekus uz skatuves.
Turklāt konkursa žūrijas loma šogad pilnībā tika piešķirta skatītājiem zālē, ļaujot paust savu sajūsmu tūlīt pēc mākslinieku uzstāšanās ar sociālajiem tīkliem raksturīgām izpausmēm un emociju zīmēm. Lai gan koncerta noslēgumā atklājās, ka ilggadējie žūrijas priekšsēdētājs Endijs Rožkalns un žūrijas pārstāvis Aigars Rublis turpat vien skatītāju rindās paslēpušies un Folka gara turētāju titula piešķiršana arī šoreiz neizpalika.
Visvētrainākos klausītāju aplausus 26. februāra vakarā ieguva dažādās nozīmēs visjaunākais folka dalībnieks, liepājnieks Emīls Balsis, kurš dalību pieteica vien pāris stundas pirms kāpšanas uz skatuves un raksta rindiņas. Tieši šādi viņš pats dēvē sevis radīto dzeju. Turot rokā ne jau mobilo telefonu vai planšeti, bet gan mūslaiku retumu – mazu blociņu -, Emīls skatītāju mīlestību ieguva ar tām pāris rindiņām, kas atbalsojas ikvienā studentā un pauž visiem saprotamo smeldzi sesijas laikā pirms eksāmeniem un ieskaitēm. To viņš jau paspējis izjust savā pirmajā sesijā, studējot datorvadību un datorzinātni LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes 1. kursā un ļaujot šai pieredzei iegūt māksliniecisku izpausmi, kas folkfestivālā tika novērtēta ar Skatītāju simpātiju balvu.
Kopā ar Emīlu pirmo reizi uz folkfestivāla skatuves kāpa arī studentes un dzejnieces Žaklīna Rodņina, kas studē LLU Tehniskajā fakultātē, un Lāsma Zelča, kas studē Lauksaimniecības fakultātē. Visi trīs dzejnieki ieguva īpašo suminājuma balvu no ilggadēja festivāla atbalstītāja, Jelgavas Domes deputāta Aigara Rubļa.
Savukārt kā Folka gara turētāja dzejnieku kategorijā tika sumināta dzejniece Rūdolfa, kas pirmo reizi piedalījās festivālā 2012. gadā kā Veterinārmedicīnas fakultātes studente, bet šobrīd jau ir absolvējusi studijas un kļuvusi par jaunā folkfestivāla projekta veidotāju.
Kā mūziķi, izpildot sevis radītās vai jau zināmas, bet jaunu skaņu ieguvušas kompozīcijas, uz skatuves kāpa Artūrs Jankovskis un grupas “Nabyus”, “Urda”, “KSS”, “Radi” un “Trafi”. Viņus visus vienoja akustisks skanējums un katram ļoti īpaša mūzikas valodas izpratne. Par Folka gara turētājiem tika atzītas grupas “Urda” un “KSS”, kas saņēma folkfestivāla ilggadējā atbalstītāja Max Audio dāvinātās skaņu kartes. Tās turpmāk mūziķiem būs ļoti noderīgas savu kompozīciju ierakstīšanai digitālā formātā.
Studentu folkfestivāla saknes meklējamas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū, kad Jelgavā ieradās dziesminieks un grupas "Akcents" vadītājs Juris Vilcāns un vēlējās sarīkot līdzīgi domājošo, brīvību alkstošo spēlētāju un dziesminieku tikšanos. Ar Jura Vilcāna ierosmi Jelgavas pilī notika Dziesmas un mūzikas dienas "Jelgava – 86". Šī notikuma iedvesmoti LLU veidoja savu Studentu folkfestivālu, un tā aizsākās stāsts par studentu folkfestivāla tradīciju, kas šogad atzīmē savu 31. jubileju. Kopš tā laika, folkā piedalījušās apmēram 500 muzikālās vienības - solisti, dueti, trio un grupas ar vairāk nekā 1000 dalībniekiem -, kuru vidū bijuši ne tikai studenti un vidusskolas audzēkņi, bet arī Latvijā zināmi dziesminieki - Austras Pumpures dziedošie bērni, Ieva Akuratere, Haralds Sīmanis, Valdis Atāls, Kaspars Dimiters, Imants Daksis, Anta Eņģele, Jorenu Steinhauers, Kārlis Kazāks, Goran Gora, Jānis Aišpurs un citi.
