Sadarbībā ar LLU pētniekiem no briežu gaļas taps jaunas izejvielas pārtikai, kosmētikai un farmācijai
Lopkopības industrija joprojām turpina attīstīties un, lai šo nozari padarītu rentablāku, aizvien aktuālāka kļūst efektīvāka saimniekošana. Viens no tās principiem ir lopkopības procesā radušos pārpalikumu samazināšana, no tiem iegūstot citus ekonomiski un bioloģiski vērtīgākus produktus. Šāda pieeja svarīga arī briežu audzētājiem Latvijā, tādēļ vairākas saimniecības vienojušās par kopīga pētnieciskā projekta īstenošanu, kura ietvaros sadarbībā ar LLU zinātniekiem tiks meklēti jauni risinājumi briežu gaļas pilna cikla pārstrādei.
“Zināms, ka senajos laikos cilvēki nomedīto dzīvnieku izmantoja visu pilnībā, tostarp arī iekšējos orgānus un asinis. Tieši iekšējo orgānu lietošana nodrošināja veselību. Ko mēs šodien izmetam ārā, kompensējam ar uztura bagātinātājiem un vitamīniem. Taču arī mūsdienās inuīti un citas ziemeļu tautas ziemas sezonā tādā veidā spēj uzņemt vitamīnus, fermentus un vērtīgos mikrobus jeb "probiotiķus" sava mikrobioma papildināšanai. Savukārt skrimšļos un saitēs slēpjas izejvielas tādas izejvielas kā kolagēns, hondroitīns un glikozamīns mūsu ādas skaistumam un locītavu veselībai,” stāsta LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes pētniece Līga Proškina, kura jau iepriekš īstenojusi pētījumus briežkopības nozares attīstībai.
Viņa skaidro, ka no brieža asinīm var iegūt unikālus produktus pret "mazasinību", bet no placentas un embrijiem unikālus pretnovecošanās un reģenerāciju veicinošus līdzekļus. Jāuzsver, ka svarīgi ir iegūt tīras un augstvērtīgas izejvielas kosmētikas un farmācijas industrijai, lai tās nebūtu piesārņotas ar antibiotikām un ģenētiski modificētu pārtiku.
Apzinoties briežu gaļas ražošanā radušos pārpalikumu potenciālu, ražotāji kopā ar LLU pētniekiem uzsākuši projektu, kura mērķis ir izpētīt un izstrādāt tehnoloģijas pilnvērtīgai gaļai audzēto briežu izmantošanai un jaunu izejvielu – kolagēna un liofilizētu asiņu - iegūšanai farmācijas un kosmētikas industrijās. Lai to īstenotu, apvienojušies nozares profesionāļi, briežaudzētāji SIA “Māras brieži”, ZS “Saulstari-1”, SIA “Zemitāni” un SIA “Dunduru pļavas”, kā arī nozares asociācija BLSDAA un pētniecības un ražošanas uzņēmums AS “Biolat”.
Projektā paredzēta kaušanas blakusproduktu - asins un cīpslu - pārstrāde. Kā skaidro zinātnieki, no cīpslām iegūtie kolagēna peptīdi ir orientēti iekšķīgai lietošanai gan novecošanās aizkavēšanai, gan dažādu locītavu slimību un bojājumu profilaksei un atjaunošanai, gan ādas novecošanās novēršanai un elastības saglabāšanai. Īpaši nozīmīgi tie ir sportistiem atjaunošanās procesu veicināšanai, muskuļu fascijas un cīpslu atjaunošanai.
Savukārt, asinis ir dabisks dzelzs avots, kas nepieciešams sievietēm reproduktīvā vecumā, bioloģiski aktīvo vielu komplekss organisma darba spēju reģenerēšanai paaugstinātas slodzes apstākļos, skābekļa patēriņa optimizācijai un reproduktīvo funkciju atjaunošanai.
Jaunās kaušanas blakusproduktu pārstrādes tehnoloģijas tiks radītas projektā “Mūsdienīga briežu, pilna cikla bioekonomiska bezatlikumu pārstrāde ar gala produktu – izejvielu ar augstu pievienoto vērtību pārtikas, kosmētikas un farmācijas industrijai iegūšanai” (nr.19-00-A01612-000002). Tas tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma "Sadarbība” 16.1. apakšpasākuma “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai” ietvaros ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.