Pētnieki attīsta jaunu tehnoloģiju saldo ķiršu audzēšanai Latvijā
Saldie ķirši pasaulē ir iecienīti augļi cilvēka uzturā, ko galvenokārt realizē svaigā veidā, tos eksportējot vai realizējot vietējā tirgū. Lielākās saldo ķiršu eksportētājvalstis Eiropā ir Turcija, Itālija un Spānija, taču arī Latvija nereti ierindota starp Eiropas lielāko saldo ķiršu eksportētājvalstīm. Kā atzīst LLU pētnieki, tas drīzāk tiek darīts, lai uzsvērtu tās perspektīvi un potenciālu saldo ķiršu audzēšanā un eksportā. Lai patiesi Latvija varētu būt šo garšīgo augļu lielvalsts, pētnieki ķērušies klāt to audzēšanas noslēpumu atklāšanai.
Vēsturiski saldie ķirši (Prunus avium L.) Eiropā izplatījās caur Turciju, kas robežojas ar Grieķijas reģionu Kerasous (Κερασου̑ς). Tā ir ķiršu (cerasum) latīniskā nosaukuma dzimtene. Zināms, ka ķirši Eiropā ir pazīstami un lietoti uzturā jau kopš 4000-5000 g.p.k., savukārt kultivētas saldo ķiršu šķirnes Eiropā bija zināmas jau kopš Romas impērijas laikiem. Tiem ir ļoti sena kultivēšanas un audzēšanas vēsture vairāk kā 2000 gadu garumā.
Pakāpeniski saldie ķirši izplatījās gandrīz visā Eiropas teritorijā. Mūsdienās Eiropas teritorijā tie tiek audzēti no Grieķijas līdz pat Zviedrijai. Arī Latvijā, apzinoties pieprasījumu pēc saldajiem ķiršiem, pamazām pieaug saldo ķiršu dārzu platības, kas šobrīd ir aptuveni 250 ha, un augļu eksports. Tomēr Latvija salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm nevar lepoties ar tik senu saldo ķiršu audzēšanas pieredzi. Ap 1920. gadu bija mēģinājumi vairākas Austrumeiropas saldo ķiršu šķirnes adaptēt Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, tomēr daudzas no tām Latvijas aukstajās ziemās izsala un bija nepieciešama stādījumu atjaunošana.
Kā stāsta LLU pētniece Ilze Vircava, saistībā ar klimata izmaiņām Eiropas Savienības dienvidu reģionos ir paredzams saldo ķiršu ražu kritums 20% apmērā, un tā ir līdz šim nebijusi iespēja Latvijas saldo ķiršu audzētājiem. To apliecina arī zinātniskie pētījumi, kuros atklāts, ka pēdējā pusgadsimta laikā Latvijā ir notikusi būtiska klimata pasiltināšanās.
“Tomēr ne viss ir tik vienkārši, kā sākotnēji varētu šķist. Saldie ķirši ir augļu koki, kuru audzēšanā komerciāliem nolūkiem liela nozīme ir gan augsnes īpašībām, gan mitruma režīmam augsnē, gan klimatam, kā arī audzēšanas tehnoloģijām. Lai iegūtu maksimālu saldo ķiršu ražu ir ne tikai svarīgi stādījumus ierīkot tiem tīkamos apstākļos, bet arī neaizmirst par sabalansētu koku mēslošanu, kas ir gan ekonomiska, gan efektīva,” skaidro I. Vircava.
Pētniece uzsver, ka mēslošanas plānu saldajiem ķiršiem ir iespējams veiksmīgi koriģēt, zinot barības vielu daudzumu, ko ķirši iznes no augsnes veģetatīvās augšanas un ražošanas rezultātā. Taču šajā aspektā ir būtisks izaicinājums, jo Latvijā un Baltijā ir salīdzinoši neliela komerciāli audzēto saldo ķiršu stādījumu vēsture un precīzi, pētījumos pamatoti dati par barības vielu iznesi nav pieejami. Turklāt saldo ķiršu šķirņu izvēli jaunajos stādījumos nosaka arī vietas agroklimatiskie apstākļi, reljefs un augsnes īpašības.
“Tāpat zināms, ka uzņemto barības vielu daudzums atšķiras atkarībā no izvēlētā potcelma. Pašlaik Latvijā izplatītākais ķiršu potcelms ir smaržīgais ķirsis (Prunus mahaleb L.), bet jaunajos stādījumos arvien biežāk izmanto neliela auguma potcelmus. Savukārt, pieaugot saldo ķiršu stādījumiem un neveicinot agronomiskās zināšanas šādu augļudārzu ierīkošanā un kopšanā, var tikt veicināta nelietderīga minerālmēslu daudzuma lietošana vai arī ķiršiem veidoties barības vielu trūkums. Tajā nav ieinteresētas ne saimniecības, kas cieš materiālus zaudējumus, ne patērētāji, kuriem ir svarīgs veselīgs produkts,” galvenos izaicinājumus skaidro I. Vircava.
Lai novērstu nepilnības audzēšanā un veicinātu Latvijas ķiršu ražību LLU Dārzkopības institūta un Lauksaimniecības fakultātes pētnieki 2019. gadā sākuši īstenot pētniecības projektu “Barības vielu vajadzība un to nodrošinājuma pilnveide ķiršiem”. Tā mērķis ir izstrādāt pamatotu ķiršu mēslošanas tehnoloģiju, lai varētu plānot un koriģēt mēslošanu atkarībā no potcelma, stādījuma biezības, ražības un izkritumiem. Sagaidāms, ka pētniekiem izdosies nodrošināt mazāku izmantoto mēslošanas līdzekļu daudzumu un efektīvāku to lietojumu, līdz ar to ķiršu audzētājiem būs iespēja iegūt veselīgākus un ziemcietīgākus stādījumus, augstāku ražību un augļu kvalitāti. Turklāt īpaša uzmanība tiks pievērsta augstai ražībai arī mazauglīgākās augsnēs un ilgtspējīgiem stādījumiem.
Projekts tiek īstenots ar ELFLA Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam atbalstu. Tajā vadošais partneris ir Dārzkopības institūts Dobelē, sadarbojoties ar pētniekiem Jelgavā un četrām zemnieku saimniecībām, kas ir ķiršu audzētāji no dažādiem Latvijas agroklimatiskajiem rajoniem – Z/S “Tauriņi” Z/S “Vārkļi”, Z/S “Kalna Rūdupes”, Z/S “Pļavnieki”. Pētnieku izstrādātās tehnoloģijas būs pieejamas ikvienam ķiršu audzētājam, kā arī iespēja konsultēties ar pētniekiem par ķiršu audzēšanu. Pētījuma īstenošana noslēgsies 2022. gada martā.
