VBF apskatāma izstāde “Vietas, ko maina būves”
No 15. novembra līdz 8. janvārim LLU Vides un būvzinātņu fakultātes foajē ikvienam interesentam pieejama izzināšanai ceļojošā izstāde “Vietas, ko maina būves”. Tās ideja ir atainot 18 Latvijā unikālas arhitektūras būves, kas uzlabojušas vides kvalitāti vai pozitīvi ietekmējušas ekonomiskos procesus. Viena no izstādes stendos iekļautajām būvēm ir arī Jelgavas brīvdabas koncertzāle “Mītava”, kuras liekto koka konstrukciju tapšanā izmantotas SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” (MEKA) speciālistu zināšanas.
Izstādi organizē biedrība “Building Design and Construction Council” (BDCC), kuras mērķis ir Latvijas būvniecības nozares ilgtspējīgas un produktīvas attīstības veicināšana, kas iekļauj arī sabiedrības izglītošanu par sarežģītajiem būvniecības procesiem. Tāds ir arī izstādes “Vietas, ko maina būves” viens no mērķiem. Jelgavā tā būs skatāma nepilnus divus mēnešus vietā, kur tiek sagatavoti topošie būvniecības speciālisti – Vides un būvzinātņu fakultātē.
Kā informē izstādes organizatori, īpaša vieta izstādē ierādīta koka būvniecības tehnoloģiju inovācijām un Latvijas speciālistu prasmēm ar tām strādāt. Vērienīgo un konstruktīvi unikālo Jelgavas brīvdabas estrādes Mītava apjomu radījuši arhitekts Vents Grietēns, Igate Būve un IKTK, realizējot Jelgavas pašvaldības uzdevumu. Apjomos, bet ne inovācijās mazāka ir kāda moderna koka privātmāja, kas apliecina koka kā būvmateriāla konkurētspēju privātajā sektorā. To paveicis arhitekts Agnis Lukšēvics, konstrukcijas izgatavojuši IKTK. Krievu salā uzņēmums A.C.B. apkārtni pret piesārņojumu pasargājis, uzbūvējot liela mēroga vēju slāpējošu žogu. Tā ir inovatīva tehnoloģija, kas līdz Latvijai atceļojusi no Kanādas. Pozitīvas pārmaiņas piedzīvojis Liepājas centrs, tramvaja tiltam pār kanālu kļūstot izturīgākam, skaistākam un drošākam, darbus vadot uzņēmumam Rīgas tilti, piesaistot CTB un citus būvniekus. Arī inteliģento inženierrisinājumu uzņēmums Fima ir devis savu intelektuālo ieguldījumu Liepājas pilsētvides uzlabošanā, modernizējot Liepājas ekonomiskās zonas dzelzceļa infrastruktūru.
Tenisam un labai arhitektūrai tikai šķietami nav nekā kopēja. Patiesībā šīs lietas ir saistītas, ja par mērķi tiek izvirzīts radīt sportam spožu, estētisku treniņu un sacensību bāzi, kā to varam vērot modernizētajos Lielupes slēgtajos tenisa kortos. Nozīmīga darbu daļa veikta Riga rent speciālistu rūpīgajā dalībā un uzraudzībā. Šeit trenēsies ne vien Latvijas tenisa zvaigznes, kas nes valsts vārdu pasaulē, bet notiks arī starptautiska līmeņa sacensības.
Viens no izstādes stendiem veltīts Mežaparka estrādes pārbūvei. Šajā objektā pētīt vērienīgās, liektās konstrukcijas uzbūvi brauks no visas pasaules, bet Rīga būs ieguvusi unikālu brīvdabas estrādi, kuras projektu izstrādājuši arhitekti Austris Mailītis un Juris Poga, bet pasūtītājs – RDĪD.
Atjaunotu vēsturisku ēku šarms ir īpašs visās izpausmēs, bet ja vēl tiek atjaunots slavena arhitekta radītais apjoms, ieguvēji ir pilsētas iemītnieki un viesi. Ielūkojieties stendā, kur redzama Liepājas viesnīca Art Hotel Roma, kas tapusi 1882.gadā pēc arhitekta Paula Maksa Berči projekta.
Rīga ir pievilcīga vieta ārzemju investoriem, kuru viens no mērķiem ir radīt pienesumu pilsētvidē un biroju ēku segmentā ar rūpīgi pārdomātiem projektiem. Eastnine AB Kr.Valdemāra ielā būvēs darījuma centru, priekšroku dodot kokam. Vēl viens koka būvniecības paraugs ir Rīgas Zooloģiskajā dārzā izbūvētā improvizētā Āfrikas savanna – mītne siltzemju zvēriem. Būvnieks Tilts un būvuzraudzības speciālisti no Būvuzraugi LV pacentušies, lai būve atbilstu augstiem kvalitātes standartiem. Ar inovatīvu enerģētikas būvi Latvija izvirzās Baltijas un pat Eiropas priekšplānā. Salaspilī izbūvētā saules enerģijas sistēma izmaksājusi 7 miljonus un enerģijas no tās tiks saņemta jau 2020. gadā. Pasūtītājs Salaspils Siltums, būvuzraudzību veica Firma L4. Gaisma ir tā, kas liek pilsētai iemirdzēties nakts laikā, nereti vēl izteiksmīgāk nekā dienā. Neonita speciālisti ir ar ievērojamu pieredzi šajā jomā, tāpēc daudzas Rīgas fasādes ieguvušas estētiski smalku un acij patīkamu izgaismošanas risinājumu.
Dobeles mūzikas skolas rekonstrukcija ir bijušā dobelnieka Alekseja Kudrina un citu mecenātu, arī Pētera Avena labdarības fonda Paaudze dāvana. Arhitektūras uzdevumus risināja arhitekts Mārtiņš Ošāns no MARK, bet projektu vadīja Irina Biržina.
Ne Rīgā, ne Baltijā neatrast jaunbūvi ar tik māksliniecisku elementu kā restaurētais griestu gleznojums, kas rotā daudzdzīvokļu ēkas Club Central Residence II Rīgā ieejas halli. Pasūtītājs Axi Invest, bet restaurācijas transfēra izpildītāji Valdis Platais un Madara Rasiņa.
Bonava attīstītā Krasta kvartāla devīzes ir pilsētnieciska elegance ar skatu uz Daugavu. Iepriekš degradētā teritorija tiek pārvērsta līdz nepazīšanai – tā kļūst par drošu un iekārojamu dzīves vietu. Bijušais inženierarsenāls atrodas Daugavpils cietoksnī, pašvaldība ir nolēmusi, ka ēkas rietumu korpuss jāpielāgo tehniskas izstāžu funkcijai. Vēl garš ceļš ejams, veikts ir pirmais solis – projektu izstrādāja REM PRO. Bijušās industriālās teritorijas ir kļuvušas par vietām, kur dzimt jaunām un svaigām idejām. Kādreizējās saldumu fabrikas teritorijā Rīgā, kas atrodas starp kluso centru un Skanstes rajonu, plānots radīt modernu Rīgas publisko telpu – Sporta 2 kvartālu.
Izstāde ceļo pa Latviju no 2019. gada oktobra, pieturot astoņās vietās – no 14. oktobra līdz 15. novembrim Rīgas domē, no 15. novembra līdz 2020. gada 8. janvārim LLU VBF, no 2020. gada 8. janvāra līdz 9. februārim t/c Sky&More, no 2020. gada 9. februāra līdz 9. martam t/c mc2, no 2020. gada 9. marta līdz 20. martam kultūras pilī Ziemeļblāzma, no 2020. gada 20. marta līdz 2020. gada 30. aprīlim RTU APF.
