Aizvadīta konference par izaicinājumiem augu selekcijā un pasniegta agronoma Jāņa Lielmaņa balva

Konferenci atklāja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) direktore Ineta Stabulniece, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs un LLU zinātņu prorektore Irina Arhipova.

"Pasaulē arvien vairāk tiek runāts par globalizācijas, klimata izmaiņu, straujo iedzīvotāju skaita palielināšanās problēmām un atbilstošu vajadzību pēc pārtikas. Visas šīs globālās pārmaiņas izvirza arvien jaunus uzdevumus zinātnei - pētīt un saglabāt sugu daudzveidību, uzlabojot selekcijas metodes, meklēt iespējas, kā iegūt dažādām saimniekošanas sistēmām, pārstrādes virzieniem un klimata apstākļiem piemērotas šķirnes. Šodien ir vispiemērotākais laiks, kad runāt par šiem jautājumiem, jo Eiropa ir uzsākusi aktīvu vērošanas procesu jaunajā plānošanas periodā, kas nozīmē, ka mums ir jābūt skaidram redzējumam par mūsu mērķiem un selekcionāru darbu nākotnē," atklājot konferenci, stāsta Agroresursu un ekonomikas institūta direktore Ineta Stabulniece.

Konferencē uzstājās profesore emeritus Edīte Lammerta van Buerena (Edith Lammerts van Bueren) no Vāgeningenas Universitātes un pētniecības centra Nīderlandē. Profesores pētniecības un izglītības darbs vairāk nekā 40 gadus saistīts ar bioloģisko lauksaimniecību un laukaugu selekciju, tāpat aizsākusi pētījumu virzienu par selekciju bioloģiskajai un videi draudzīgai saimniekošanai Eiropas līmenī, izstrādājusi uzskatu par kopēju saimniekošanas un ekonomiskajā sistēmā balstītu selekcijas attīstību.

Savā ziņojumā profesore atspoguļoja galvenos ilgtspējīgas selekcionēšanas problēmjautājumus un iespējamos risinājumus, kas ietver augu selekcionēšanas pienesumu videi un sabiedrībai. Kā runātāja norādīja, augu selekcionēšana nav tikai selekcionāru un lauksaimnieku interesēs, tā ir arī nepieciešama patērētājiem, uzņēmumiem un citiem ķēdes dalībniekiem. Nepieciešams attīstīt jaunus veidus, lai stiprinātu savstarpējās attiecības ar ikvienu ķēdes posmā iesaistīto. Kā piemēru minot, veidot elastīgu vidi un sabiedrību, kas balstīta uz sociālo taisnīgumu, kvalitatīvas pārtikas pieejamību un klimata noturību.

Turpinājumā par pieredzi un nākotnes izaicinājumiem augu selekcijā stāstīja Igaunijas laukaugu pētniecības institūta pārstāvis Ilmārs Tamms (Ilmar Tamm), kura pētnieciskā darbība saistīta ar laukaugu selekciju, fitopatoloģiju un vides zinātni. Piedalījies vairāku Eiropas pētniecisko projektu realizācijā, kas saistīti ar selekciju bioloģiskajai un integrētajai lauksaimniecībai, ģenētisko resursu izpēti un pirmsselekciju.

I. Tamms prezentācijā akcentēja nākotnes izaicinājumus, kas skar selekcionēšanas nozari. Kā galvenos faktorus, kas ietekmē nozari, viņš minēja ekstrēmus laikapstākļus, nokrišņu palielināšanos, spēcīgus sausuma periodus, slimības, kas izplatās arvien intensīvāk, kā arī jauno tehnoloģiju ieviešanu. Taču Igaunijas laukaugu pētniecības institūts ir gatavs izaicinājumiem un, sadarbojoties ar Igaunijas universitātēm, meklē risinājumus esošajām tendencēm.

Konferences ietvaros arī norisinājās paneļdiskusija "Lauksaimniecībā nozīmīgo sugu selekcijas perspektīvā Latvijā", kur politikas plānošanas un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī zinātnieki un uzņēmējs dalījās viedokļos par augu selekcijas lomu mūsdienās, šodienas selekcijas devumu ražošanas konkurētspējas un stabilitātes kontekstā, kā arī selekcijas ilgtspēju un attīstību.

Eksperti atzina, ka augu šķirnes selekcija ieņem nozīmīgu lomu mūsdienu lauksaimniecības attīstībā – šķirnēm ir jāatbilst gan arvien augošajām patērētāju prasībām, jābūt piemērotām mūsdienu lauksaimniecības ražošanas praksēm, gan konkrētās vides īpatnībām. Latvijā selekcionētas, vietējiem apstākļiem piemērotas šķirnes ir pamats saimniekošanas ekonomiskai stabilitātei, tādējādi tiek samazināta lauksaimnieka atkarība no citu valstu selekcionētām šķirnēm.

Jāatzīmē, ka pēdējo desmit gadu laikā (no 2010. līdz 2019. gadam) Latvijā radītas 102 šķirnes un, lai nodrošinātu selekcijas ilgtspēju un turpmāko attīstību, ir nepieciešami gan cilvēkresursi – zinātniskais un tehniskais personāls -, gan tehnoloģiju resursi – jaunas selekcijas metodes -, gan finanšu resursi.

Pēc konferences svinīgā pasākumā tika godināti agronoma, selekcionāra Dr. agr. Jāņa Lielmaņa balvas laureāti. Par atbildīgu, profesionālu un godprātīgu mūža devumu zālaugu sēklkopībā Latvijā un atbalstu Latvijas zālaugu selekcijai balvu saņēma Viesturs un Dzintra Niedoli no Z/S "Saules".

Z/S "Saules" darbojas zālaugu sēklaudzēšanas jomā, ir labs paraugs un pieredzes gūšanas vieta jaunajiem sēklaudzētājiem. Laureāti ir zināmi kā pieredzējuši un godprātīgi sēklaudzētāji, kuri cieši sadarbojas ar Latvijas selekcionāriem, iemantojuši viņu uzticību un kļuvuši par daudzu jauno šķirņu pirmajiem pavairotājiem. Pateicoties saimnieka tehniskajām zināšanām, pilnveidota zālāju sēklkopības materiālā bāze, kas nodrošina visu sertifikācijas prasību izpildi un garantē pirmsbāzes, kā arī bāzes sēklu kvalitāti izaudzētajai ražai. Viesturs Niedols zālaugu sēklkopības jomā strādā vairāk nekā 40 gadus, tādēļ viņš tiek saukts par vienu no zinošākajiem zālaugu sēklkopības speciālistiem valstī.

Šī balva dibināta 1995. gadā, atzīmējot Stendes selekcijas stacijas ilggadīgā vadītāja, ievērojamā selekcionāra un agronoma Jāņa Lielmaņa 100. dzimšanas dienu un tā tiek piešķirta vienu reizi trijos gados par izciliem sasniegumiem laukaugu sugu selekcijā, sēklkopībā un šī darba popularizēšanu.

Jānis Lielmanis (1895-1970) bija Stendes selekcijas stacijas dibinātājs un ilggadīgais direktors (1922-1940), vēlāk zinātniskais līdzstrādnieks (1945-1956). Dzīves otrā pusē J. Lielmanis strādāja Latvijas Lauksaimniecības institūtā (1957-1970). J. Lielmanis bijis erudīts zinātnieks un labs organizators un viņu uzskata par praktiskās selekcijas pamatlicēju Latvijā. Viņš ir autors vairāk kā desmit auzu, zirņu un sarkanā āboliņa šķirnēm. Lielu uzmanību J. Lielmanis veltījis pedagoģiskajam darbam — lasījis lekcijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, sarakstījis mācību grāmatu augkopībā, vadījis vairāku disertāciju izstrādi. Ļoti daudzu zinātnisku un populārzinātnisko rakstu autors.

Konferenci un Dr. agr. J. Lielmaņa balvas apbalvošanas pasākumu organizēja Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (LLMZA).