Pētnieki meklē iespējas paplašināt bioloģisko olu ražošanu Latvijā
Latvijā un citur pasaulē aizvien vairāk palielinās pieprasījums pēc ekoloģiski draudzīgas pārtikas, tostarp arī dzīvnieku izcelsmes produkcijas. Viens no produktu veidiem, kurus patērētāji izvēlas, vērtējot to ražošanas ietekmei uz vidi un produkcijas izcelsmes avotu, ir vistu olas. Kā veselībai un videi mazāk kaitīgākas tiek uzskatītas bioloģiskajās saimniecībās saražotās olas, taču Latvijā to ražošanas iespējas lielās komercsaimniecībās ir visai ierobežotas, jo trūkst informācijas par bioloģiskajai audzēšanai piemērotākajām vistu šķirnēm un krosiem. Šobrīd LLU Lauksaimniecības un Veterinārmedicīnas fakultāšu pētnieki ir sākuši izpēti, lai noteiktu Latvijas apstākļiem piemērotākos un ražīgākos dējējvistu krosus.
Latvijā bioloģiski olas tiek ražotas aptuveni 190 saimniecībās, no kurām vairākums ir nelielas saimniecības ar pāris desmitiem līdz vairākiem simtiem dējējvistu. Lielas bioloģisko olu ražošanas komercsaimniecības, kas varētu apmierināt patērētāju pieprasījumu un kurās dējējvistu skaits pārsniedz tūkstoti, šobrīd Latvijā nepastāv. Kā nozīmīgākos šķēršļus bioloģisko olu ražošanas attīstībai komercapjomos pētnieki min vairākus - atbilstošu ražīgu dējējvistu šķirņu trūkums, kuras varētu turēt atbilstoši bioloģiskās turēšanas nosacījumiem, bioloģisko cāļu trūkums nepieciešamajos apjomos un bioloģiski sertificētas vistu barības, it īpaši proteīnu, pieejamība un tās augstās izmaksas.
“Lai risinātu šīs problēmas, esam 2019. gada maijā uzsākuši pētījumu “Atbilstošu dējējvistu šķirņu izpēte bioloģiski audzētu vistu olu komercražošanai Latvijā izmantojot dažādu barību”, ko īstenojam kopā ar uzņēmumiem “Kurzemes olas”, “Voka” un Ilonas Tenisones privātpraksi, kā arī zinātniekiem no Agroresursu un ekonomikas institūta. Mūsu mērķis ir noteikt Latvijas apstākļiem piemērotākos un ražīgākos dējējvistu krosus, kas izmantojami bioloģiski turētu dējējvistu olu ražošanai komercnolūkos, kā arī šiem vistu krosiem piemērotāko un ekonomiski izdevīgāko ar bioloģiskām metodēm ražotu barību,” stāsta pētījuma vadītāja Aiga Nolberga -Trūpa.
Pētījuma vajadzībām, novērošanai un datu ieguvei tiek izmantota Kandavas novada bioloģisko dējējvistu novietne “Upkalnu ferma”, kurā norisinās trīs krosu Dominante dējējvistu salīdzināšana. Kā skaidro pētniece, novietnē ar zootehniskām metodēm ir uzsākta dējējvistu krosu produktīvo parametru izpēte, sākot no cāļu vecuma un beidzot ar pilnu ražošanas ciklu, putnu barības ķīmiskā sastāva, barotājvērtības un kvalitātes noteikšana. Turklāt, izmantojot veikto ķīmisko analīžu rezultātus, tiek izstrādāts jauns barības maisījumu sastāvs bioloģiski audzētu dējējvistu ēdināšanai. Pētījumā īpaša uzmanība tiek pievērsta detalizētai putnu novietnes apsekošanai, vistu klīniskai izmeklēšanai, putnu novietnes novērtēšanai un vistu labturības telpu mikroklimata novērtēšanai.
Svarīgi atzīmēt, ka pētnieciskais darbs vēl turpinās un tā rezultāti būs zināmi pēc 2020. gada maija, kad par tiem varēs iegūt informāciju plašāka sabiedrība. Šobrīd notiek dējējvistu krosu produktīvo parametru uzskaite, bioloģisko barības sastāvu izpēte un analīzes, receptūras izstrāde, laboratorisko izmeklējumu precizēšanas un protokolu izstrādes, reproduktīvā trakta izmeklēšanas protokola darbam ar audiem izstrāde un diagnostikas metožu izmantošanas risinājumu izpēte ar mērķi noteikt putnu kaulu blīvumu. Pētījumā paredzēts izvērtēt vistu olu kvalitāti pēc morfoloģiskiem un bioķīmiskiem analīžu rādītājiem, kā arī veikt asins, reproduktīvā trakta un iekšējo orgānu paraugu ieguvi.
Pētījums “Atbilstošu dējējvistu šķirņu izpēte bioloģiski audzētu vistu olu komercražošanai Latvijā izmantojot dažādu barību” tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. - 2020. gadam pasākuma 16. "Sadarbība" 16.2 apakšpasākuma: "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" ietvaros ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.
