Atklāta grāmata par pirmo LLU rektoru Pāvilu Kreišmani Kveldi
1939. gada septembra vidū pirmo studiju gadu Jelgavas pilī sāka toreizējā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija (šobrīd LLU), un apsveikuma vārdus 14. septembrī studentiem un kolēģiem teica akadēmijas pirmais rektors Pāvils Kreišmanis. Viņa uzruna šodien kādam varētu šķist nedaudz skarba un prasīga, bet tā bija patiesa un rektora personību atklājoša: “... ja jums sāktu trūkt izturības, tad atcerieties savu vecāku darbā sastrādātās rokas, grumbotās pieres un dzīvē gūtos panākumus, atcerieties arī mūsu valsts dibinātājus, kas ne no kā nodibinājuši valsti un izvadījuši to cauri visām grūtībām. Vai tad jūs nejutīsiet, ka gļēvumam, mazdūšībai, nespēkam jūsu gados nav vietas. Neviens darbs nav pilnvērtīgs, ja tanī cilvēks neieliek daļu no sevis, ja tanī neatspoguļojas mīlestība uz darbu.”
Kopš brīža, kad studentus Jelgavā pirmo reizi uzrunāja Pāvils Kreišmanis (vēlāk pēc 1940. gada – Pāvils Kvelde), aizritējuši 80 gadi, taču viņa uzrunā izteiktais aicinājums ir vēl joprojām aktuāls un nav zaudējis vārdos izteikto spēku. Tāda ir izcilu personību iezīme – atstāt aiz sevis paliekošas un laikā nenovecojušas vērtības, kas izteiktas vārdos vai paveiktas darbos. Pāvila Kveldes gadījumā šādas vērtības ir vairākas, taču LLU nozīmīgākā no tām – universitāte Jelgavā.
2019. gada septembrī jau 16. universitātes rektorei Irinai Pilverei bija gods uzrunāt LLU Konventu, lai atklātu pirmajam rektoram veltīto grāmatu. Tā ir kārtējais izdevums rektoru grāmatu sērijā “JLA – LLA – LLU rektori” un atklāj Pāvila Kveldes un viņa ģimenes dzīves ceļus, īpaši akcentējot devumu Latvijas lauksaimniecībai, universitātei un kordziedāšanai. Grāmata ir kā vēsturiskā laikmeta spogulis un nozīmīgs universitātes vēstures izziņas avots.
Interesanti, ka grāmata pie lasītājiem nonākusi, pateicoties pirmā rektora dzimtas pārstāvei, LLU profesorei Dzidrai Kreišmanei, kura līdzīgi kā viņas vectēva brālis Pāvils Kvelde savu darba mūžu veltījusi lauksaimniecībai, augstākajai izglītībai un zinātnei. Grāmatas sastādīšana ir viņas jau sen dzimtai un universitātei dotais solījums, ko izdevies piepildīt.
Grāmatas atvēršanā profesore LLU Konventu iepazīstināja ar nozīmīgākajiem P. Kveldes dzīves notikumiem, saistot tos kā vairāku krāsu pavedienus. Viņa atklāja, ka pats P. Kvelde par sevi mūža nogalē ir teicis: “Dzīves pavediens nav bijis vienkrāsains pavediens pelēkā vai baltā krāsā, bet sastāv no vairāku krāsu pavedieniem. Rainis savā Senatnē dzied par saulīti – drīz zilu, drīz zaļu, drīz sarkanu. Pārnesot to citā plāksnē, man gribas teikt, ka arī manā dzīvē ir saskatāmi šādi treju krāsu pavedieni.” Līdz ar to profesore Dz. Kreišmane raksturoja pirmā universitātes rektora dzīvi kā trīs pavedienus: zaļais pavediens saistīts ar viņa darbību lauksaimniecībā, zilais pavediens pieder universitātei, studijām un zinātnei, bet sarkanais – dziesmai un mūzikai viņa dzīvē.
Kā teic Dz. Kreišmane, dziedāšana P. Kveldem palīdzējusi pārdzīvot sāpes un netaisnību, kas valstī pastāvošās varas dēļ skāra viņa darba dzīvi un piespieda aiziet no darba universitātē. Taču tieši dziedāšana ir pavediens, kas aizvijas daudz tālāk, nekā paša P. Kveldes dzīve. Viņa pēcnācēji – īpaši dēls Pauls (J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas profesors) un šobrīd mazmeitas Dace un Anta – turpina dziedāšanas tradīcijas. Un tā - apmetot laika loku – grāmatas atvēršanas svētkos LLU Aulā dziedāja ne vairs pats universitātes pirmais rektors P. Kvelde, bet gan viņa mazmeita Dace ar ģimeni.
Rektore I. Pilvere grāmatas atvēršanā pateicās tās sastādītājai Dz. Kreišmanei un idejas atbalstītājam Linardam Sisenim. Savukārt profesore Dz. Kreišmane izsaka pateicību arī Latvijas Agronomu biedrībai, Lauksaimniecības fakultātei, Kveldes un Kreišmaņu ģimenei par atbalstu grāmatas tapšanā.
Interesenti grāmatu “JLA – LLA – LLU rektori. Pāvils Kreišmanis Kvelde” var iegādāties LLU Komunikācijas un mārketinga centrā, Jelgavas pils 175. kabinetā.
