Pētījums: Darbaspēka pieprasījums turpinās pārkārtoties par labu speciālistiem ar augstāko izglītību
Turpinot universitātes pārvaldības pilnveidi un aktualizējot studiju programmu saturu, LLU sākta apjomīga socioloģiska pētījuma īstenošana par darbaspēka pieprasījuma tendencēm līdz 2030. gadam dažādās nozarēs, kurās speciālistus ar augstāko izglītību sagatavo Jelgavā. Līdz šim apkopoti dati par iepriekš veiktiem pētījumiem un analizēti statistikas dati par darba tirgus globālajām un Latvijas tirgus attīstības tendencēm, taču pētījuma īstenošana turpinās. Pirmie secinājumi – LLU pārstāvētājos inženierzinātņu virzienos pieaugs pieprasījums pēc jauniem absolventiem.
Augstākās izglītības nozīme nodarbinātībā Latvijā aizvien pieaug: pirmkārt, iedzīvotāji ar augstāko izglītību ir mazāk pakļauti bezdarba riskam un otrkārt, nodarbināto skaits ar augstāko izglītību kopumā ir mazāks nekā darba vietu skaits augstas kvalifikācijas profesijās, kurās jānodarbina speciālisti ar augstāko izglītību. Stratēģijas “Europa 2020” mērķis ir līdz 2020. gadam palielināt iedzīvotāju īpatsvaru ar pabeigtu augstāko izglītību no 31% līdz 40%. Ekonomikas ministrijas ziņojumā prognozēts, ka līdz 2035. gadam darbaspēka pieprasījums turpinās pārkārtoties par labu speciālistiem ar augstāko izglītību. Paredzams, ka vairāk nekā puse darba vietu līdz 2030. gadam prasīs augsti kvalificētus speciālistus.
Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība perspektīvā būs viens no straujāk augošajiem sektoriem, un darbaspēka pieaugums būs atkarīgs no produktivitātes kāpuma – tehnoloģiju pārneses ražošanā, pētniecības un inovācijām, darbinieku kvalifikācijas celšanas.
Taču būtiskākais speciālistu trūkums prognozēts tieši inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, dabaszinātnēs, matemātikā un IT, kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā. Lauksaimniecības nozarē vairāk nekā puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar nozarei atbilstošu augstāko izglītību ir vecumā virs 50 gadiem, bet absolventu skaits šajā izglītības tematiskajā grupā nav pietiekams, lai nodrošinātu pilnīgu novecojošā darbaspēka aizvietošanu. Izteiktas darbaspēka novecošanās tendences vērojamas arī starp speciālistiem ar izglītību inženierzinātnēs, piemēram, 56% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar augstāko izglītību pārtikas ražošanas tehnoloģijās ir pirmspensijas vecumā un vidējā termiņā pametīs darba tirgu. Jau šobrīd nepietiekams izglītota darbaspēka piedāvājums ir tādos segmentos kā IT, inženierzinātnes, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģija, elektrotehnika un būvniecība, u.c. tehniskās zinātnēs.
Profesiju griezumā būtiskākā darbaspēka nepietiekamība vidējā termiņā sagaidāma IT nozarē (datu bāzu un tīklu vecākie speciālisti, programmētāji/lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi, informācijas tehnoloģiju darbības un lietotāju atbalsta speciālisti, telekomunikāciju un radiosakaru iekārtu speciālisti), inženierzinātņu nozarē (matemātiķi, statistiķi, aktuāri, tehnoloģisko procesu kontrolieri, elektrotehnoloģiju inženieri, dabas zinātņu un radniecīgu zinātņu speciālisti), veselības nozarē (ārsti, ārstu palīgi, medicīnas māsas, vecmātes), dažādu līmeņu vadītāji (IT, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, transporta pakalpojumos, viesmīlības un ēdināšanas pakalpojumos, tirdzniecībā), kā arī citi speciālisti – arhitekti, ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri, dizaineri, kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti.
LLU īsteno studiju programmas sešās studiju tematiskajās grupās, no kuriem nozīmīgākās studējošo skaita ziņā ir “inženierzinātnes, ražošana, būvniecība” (41% no visiem studējošajiem) un “lauksaimniecība” (29%). Studējošo struktūra izglītības tematiskajā dalījumā LLU atšķiras no situācijas visās augstskolās un koledžās Latvijā kopā, kurā dominē sociālās zinātnes. Tādējādi universitātei ir būtisks potenciāls tādu jaunu speciālistu sagatavošanā, kuri nepieciešami Latvijas tautsaimniecības izaugsmei.
Pētījumā atzīts, ka salīdzinoši ar citām augstākās izglītības iestādēm reģionos LLU pilna laika studijās imatrikulētie studenti nav augstā koncentrācijā no tā reģiona, kurā universitāte darbojas, bet gan pārstāv visus Latvijas reģionus. Tas liecina, ka LLU neieņem reģionālas augstākās izglītības iestādes pozīcijas, jo tās studiju piedāvājums piesaista interesentus no tuvākas un tālākas apkārtnes.
Pētījumu Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārvaldības pilnveide” (8.2.3.0/18/A/009) ietvaros īsteno SIA “Dynamic University” un tā ir viena no projekta aktivitātēm. Projekts sākts 2018. gada septembrī un noslēgsies 2021. gada augustā. Tā mērķis ir pilnveidot LLU studiju programmu satura kvalitāti un, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, nodrošināt labāku augstākās izglītības institūcijas pārvaldību un vadības personāla kompetenču un prasmju paaugstināšanu. Projekta īstenošanai paredzēts kopējais finansējums 1 059 598.00 EUR apmērā.
