Sabiedriskās domas pētījums: Augstākajai izglītībai ir ietekme ilgtermiņā

Vai izglītībai ir vērtība sabiedrības acīs?

Tieši ar šādu nolūku pētījumu veicām, jo redzam no mūsu iepriekšējiem pētījumiem skolēnu segmentā, ka nav tāda ļoti liela, dominējoša azarta uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas iet studēt, tāpēc arī bija mērķis saprast, kāda šobrīd darba ņēmējiem, kuri jau kādu laiku atrodas darba tirgū un ir ieguvuši augstāko izglītību, ir augstākās izglītības vērtība – ir vērtīga vai nav. Šeit jāatzīst, ka 85% no darba ņēmējiem ar augstāko izglītību atzīst, ka izglītība ir vērtība, viņus sagatavojot darba tirgum un karjeras izaugsmei. Tā patiešām viņiem bijusi vērtība.

Augstākā izglītība ir bijusi vērtība. Vai ir bijis vērts tik daudz naudas ieguldīt?

Tā ir svaru kausa otra pusīte. Viena ir tā, cik tev šķiet izglītība ir tevi sagatavojusi vispār darba tirgum un nesusi devumu karjeras izaugsmei, bet otra lieta, kad paskaties, ko tas tev ir maksājis naudiskā izteiksmē. Piektā daļa sabiedrības atzīst, ka viņiem nācies aizņemties naudu studiju maksas un citu ar tām saistīto izdevumu segšanai, bet salīdzinot tos, vai ir aizņēmušies naudu, vai ir tikuši galā ar savas ģimenes finanšu līdzdalību, nemainās vērtējums par izglītību - bijusi vērtīga vai nav bijusi vērtīga. Savukārt, ja paskatās dziļāk segmentā, kas ir ieguvuši augstāko izglītību, vai tā ir atmaksājusies? Pārliecinoši 73 % aptaujāto ar augstāko izglītību pasaka, ka ir atmaksājusies. Kopumā sabiedrībā vidēji puse atzīst, ka ir atmaksājusies. Tad rodas jautājums, kam šķiet vairāk, ka neatmaksājas? Biežāk tie ir iedzīvotāji bez augstākās izglītības, ar salīdzinoši zemākiem ienākumiem un nodarbināti ļoti mazkvalificētā darbā. Gluži loģisku iemeslu dēļ viņu skatījums uz to, vai šī izglītība ir viņiem atmaksājusies vai nē, ir ar negatīvu zīmi, jo augstākās izglītības apritē viņi vēl nemaz nav bijuši.

Aptaujāti ir arī cilvēki bez augstākās izglītības?

Jā, salīdzinājām, kāds ir skats iedzīvotājiem ar augstāko izglītību pret tiem, kam šādas izglītības nav. Skatījāmies arī pieejamos statistikas datus, kādi ir dzīves apstākļi un finansiālā situācija tiem, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, un tiem, kam ir vidējā vai vidējā profesionālā izglītība, vai pat tikai pamatizglītība. Jāatzīst, ka visi statistikas dati norāda ļoti skaidru tendenci, ka izglītība ir vērtība, ka tas ir kaut kāds zināms pamats gan dzīvesapstākļu, gan darba specifikas izvēlē. Piemēram, pieņemsim nesen publicētais CVOnline darba algu pārskats arī parāda, ka vidēji visās nozarēs iedzīvotāji ar augstāko izglītību pelna par 28% lielāku algu, nekā iedzīvotāji ar vidējo izglītību. Kopā no Latvijas nodarbinātajiem 37 % vispār ir ar augstāko izglītību, un arī Centrālās Statistikas pārvaldes dati par apmierinātību ar savām finansēm 10 ballu skalā rāda, ka iedzīvotāji ar augstāko izglītību to vērtē augstāk ar 6,5 ballēm. Savukārt cilvēki ar vidējo izglītību krietni zemāk  – 5,1 balles.

Analizējām arī statistikas datus par bezdarbu. Nereti nākas saskarties ar viedokļiem, ka ir augstākā izglītība, bet tik un tā cilvēks ir bez darba. Protams, tā nav apsolītā laimes zeme, ja ir augstākā izglītība, un skaidrs, ka par savu vietu darba tirgū ir jācīnās, taču ja paskatāmies, kāds ir īpatsvars bezdarbnieku vidū, cik daudzi ir ar augstāko izglītību, tas ir salīdzinoši mazs – 18 %, bet ar vidējo izglītību – 64%. Tur uzreiz redzamas atšķirības. Arī tādas lietas kā nabadzības riska indekss, kas statistikā pieejams, ar augstāko izglītību ir 5%, ar vidējo izglītību 19%, ar zemāku izglītību jau 29%. Tā kā ļoti daudz arī pieejamā statistika, neapstrīdamā statistika dod noskaņu, ka izglītībai ir vērtība. Bet pētījumā, kad lūdzām iedzīvotājiem novērtēt pašiem, cik viņi ir apmierināti ar savu darbu, katrs piektais norāda, ka šobrīd nav apmierināts ar savu darbu. Bet atkal – ja skatās, kāds ir komforta līmenis to respondentu vidū, kuri ir bijuši ar augstāko izglītību, ir krietni vien lielāks, nekā tiem, kam augstākās izglītības nav, kas ir vēl viens faktors par labu tam, ka ir jāiegūst augstākā izglītība.

Viss liecina, ka augstākā izglītība ir vērtība. Par to ir lielākoties pārliecināti arī tie, kas to ieguvuši. Kā tas viss korelē ar jūsu sākumā pieminētajiem skolēniem, kuri uzreiz neraujas uz augstāko mācību iestādi?

Pieļauju, ka jaunietis 18 gados vai tuvu tiem nav vēl tik spēcīgi nobriedusi personība, lai ļoti skaidri zinātu, ko viņš savā dzīvē grib sasniegt. Tādi ir retums, kuri zina, izcili, ja tā izdodas, bet vairākumā gadījumu tomēr tā nav. Es teiktu, ka tās šaubas ir gluži dabiskas, vai to vispār darīt. Mēs jau šobrīd redzam, ka skolās tiek izaicināts šis skolas modelis un prasīts, kur man šīs prasmes būs noderīgas, kā es to varēšu pielietot dzīvē. Jāsaka tā, pat ja ir plāns pēc vidusskolas iepauzēt, neskriet uzreiz uz augstāko izglītību, tā nav automātiski ļoti nepareiza rīcība, bet tikai ar nosacījumu, ka tā pauze tiek izmantota lietderīgi – bagātini sevi kā personība, paplašini savu redzesloku, līdz galam izproti, ko tieši gribi darīt. Bet nemesties uzreiz ar ambīciju sevi pierādīt darba tirgū un par prioritāti izvirzīt kādu finanšu mērķu sasniegšanu. Drīzāk vajag apbružāties kā personībai, un tad jau noteikti paturēt prātā to ilgtermiņa ietekmi, jo izglītībai ir ietekme ilgtermiņā, vērtējot gan darba dzīves kvalitāti, gan ikdienas dzīves kvalitāti.

Ko tālāk vajadzētu pētīt?

Mēs pētījumā diez gan dziļi skatījāmies tādus aspektus – ko sabiedrība, kas jau ir ieguvuši augstāko izglītību, var kā labāko ceļamaizi iedot šī brīža studentiem vai vismaz nākotnes studentiem? Mēs lūdzām viņiem atskatīties pagātnē un minēt tās lietas, ko viņi būtu mainījuši un kas būtu viņus labāk sagatavojušas darba tirgum.  Patiesībā nr.1 ir lielākas iespējas studiju laikā iegūt praksi. Tā ir tāda sistēmiska lieta, kas šobrīd jau ir labā līmenī atrisināta, jo redzu, ka mums ir izcili kolēģi, kas ir sākuši kā praktikanti un palikuši pastāvīgā darbā. Otra ir personīgā lieta, uz ko norāda – cītīgāka attieksme pret studijām. Es teiktu, ka šī ir tā labā ceļamaize, ko iedot jebkuram esošajam studentam vai nākamajam. Protams, vislabāk mācāmies no savām kļūdām, bet varbūt šis varētu būt gadījums, kad mācīties arī no citu kļūdām.

Avots: Swedbank Finanšu institūta ekspertes Evijas Kropas intervija Latvijas Radio 1 studijā. Saruna klausāma arhīvā:  https://latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?__uri=lv/lr/arhivs/&channel=0&d=19&m=6&y=2019&page=1.