LLMZA kopsapulce: būt savā vietā – zinātnē

LLMZA strādā sinerģijā ar LZA, ZM, LLU un citām struktūrām

Kā uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis, LLMZA ir būtiska LZA daļa, tā strādā sinerģijā ar citām zinātniskajām institūcijām un ministrijām. Piemērs tam ir arī aprīlī Rīgā notikušais Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības pētniecības pastāvīgās komitejas (SCAR, Standing Committee on Agricultural Research) izbraukuma seminārs par bioekonomiku, SCAR sekretariāta un darba virzienu vadītājus uz Latviju ataicinot akadēmiķei Baibai Rivžai sadarbībā ar LZA, t. sk. projektu INTERFRAME-LV (VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi”), Zemkopības ministriju (ZM) un abu pārējo Baltijas valstu lauksaimniecību pārraugošajām ministrijām. Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards šo faktu izcēla neklātienes uzrunā, kuras saturu auditorijai pavēstīja ZM pārstāvis Ainars Nābels-Šneiders (šogad ievēlētais LLMZA goda loceklis).

Tradicionāli ticis slēgts ZM, LLMZA un LZA līgums, īpaši to attiecinot uz Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu (LMZN). Kopīgie uzdevumi ir, piemēram, zinātnes sasniegumu popularizēšana – lauksaimniecība un mežsaimniecība ir jomas, kur notiek intensīva zinātnes sasniegumu pārnese praksē. ZM ikgadējā konkursā “Sējējs” ir nominācija “Zinātne praksē, inovācijas”, LLMZA un LMZN vērtējot apbalvošanai izvirzītos darbus. Tā 2018. gada laureāti ir LLU zinātnieku grupa Dr. biol. Inas Alsiņas vadībā par tehnoloģijām pākšaugu audzēšanai un to izmantošanu proteīna nodrošināšanai lopkopībā, Zemkopības institūta zinātnieku grupa Dr. agr. Birutas Jansones vadībā par daudzgadīgo zālāju šķirņu pavairošanu un izplatību, bet par mūža ieguldījumu tika apbalvotas Dr. agr. Veneranda Stramkale un Dr. agr. Māra Skrīvele. Tāpat notiek jauno zinātnieku konkurss, ir nodrošināta iespēja iepazīties ar lauku izmēģinājumiem un laboratoriju eksperimentiem lauksaimniecības zinātnes jomā. Piemēram, tāda skate notikusi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR”, bet pagājušā gada laureāti ir Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)  Stendes pētniecības centrs un Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs, LLU.

LLMZA vietējais sadarbības partneris ir arī Latvijas Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu direktoru padome (LLZIDP), valdes priekšsēdētājs  prof. emeritus Ģedimins Siliņš, organizējot visā Latvijā vairāk nekā 10 iestāžu lauku skates – šī gada grafikā aizpildītākais ir jūlijs. Sadarbībā ar LLU un augstskolas zinātniskajiem institūtiem LLMZA ir iesaistījusies ikgadējā  konferencē “Līdzsvarota lauksaimniecība”, kurā plašā interesentu lokā – zinātnieki, studenti, uzņēmēji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji – tiek diskutēts par aktualitātēm zinātniskajos pētījumos un lauksaimniecības politikas virzību. Savukārt LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes Starptautiskajā nedēļā norisinājās INTERFRAME-LV konference “Economic science for rural development” / “Ekonomikas zinātne lauku attīstībai”.

Zinātniekiem iespēja augt starptautiskos projektos un kontaktos

Ziemeļvalstu Lauksaimniecības zinātnieku asociācija (NJF), Eiropas Lauksaimniecības pārtikas un dabas zinātņu akadēmija (UEAA), Eiropas pētniecības telpas sadarbības tīkls ERA-Net, ES pētniecības un inovāciju programma Horizon 2020 – šīs struktūras zinātniekiem dod iespējas apjomīgu projektu un starptautisku kontaktu īstenošanai. Tā, piemēram, atzinīgi ir novērtēts LLMZA, LMZN un LLU kopdarbs Horizon 2020 projektā “4D4F” (“Data Driven Dairy Decisions for Farmers”, 2016–2019) par sensoru izmantošanu piena lopkopībā un ievākto liela apjoma datu analīzes izmantošanu nozares attīstībai. Pašlaik norisinās Horizon 2020 projekts “DISARM” (“Disseminating innovative solution for antibiotic resistance management”) par inovatīvu risinājumu izplatīšanu antibiotiku rezistences mazināšanai intensīvajā lopkopībā. Šo 10 partnervalstu projektu vada Beļģijas zinātnieki, bet  Latviju kā vienīgo Baltijas valsti tajā  pārstāv LLU sadarbībā ar LMZN un LLMZA pētniekiem.

Aktuāli ir vēl divi Horizon 2020 un ERA-Net projekti:  “ForestValue” ("Innovating the forest-based bioeconomy”) saturs ir Eiropas ekonomikas atkarības mazināšana no fosilajām un neatjaunojamajām izejvielām un pāreja uz ilgtspējīgu bioekonomiku, LMZN un LLMZA piedaloties ar ZM atbalstu;  savukārt “SusCrop" (“Sustainable Crop Production”) projekts veltīts  ilgtspējīgai pārtikas nodrošināšanai un kultūraugu audzēšanai, paredzot aprites ekonomiku, atkritumu otrreizēju pārstrādi, negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanu u.c.

LLMZA ir cieša sadarbība ar abu Baltijas valstu Zinātņu akadēmijām un attiecīgā profila augstskolām. Baiba Rivža aicināja interesentus, sevišķi doktorantus, pieteikties dalībai Lietuvas Zinātņu akadēmijas rīkotajā konferencē jaunajiem zinātniekiem š. g. 14. novembrī. Kā arī viņa atgādināja, ka Latvijas Zinātnes padomē jāpiesakās 2019. gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursam. Starp 2018. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē līdzās teorētiskajā zinātnē izvirzītajai VPP EKOSOC-LV monogrāfijai “Simtam pāri. Viedā Latvija” ir atzīti sasniegumi arī lietišķajā zinātnē – LLU Veterinārmedicīnas fakultāte un Dārzkopības institūts par smiltsērkšķu ekstraktu jaunlopu veselības uzlabošanai un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts par inovatīvu procesu multifunkcionāla nanoporaina oglekļa iegūšanai.

Tieši Latvijas attīstības starptautiskajiem kontekstiem ir veltīts vienas no jaunajām VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi” projekts INTERFRAME-LV, tā īstenotājai LZA piesaistot LLU, AREI, Latvijas Universitātes (LU) u.c. pētniekus, šī VPP ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā. Jaunajā kārtībā, kad VPP ir atstātas ministriju ziņā, visām nozaru ministrijām budžetā būtu jāparedz līdzekļi valsts pētījumu programmām – vismaz pāris miljonu apmērā katrai ministrijai.

Baiba Rivža pievērsa uzmanību arī tādai aktualitātei, ka maija beigās prezentētajā 2019. gada OECD Ekonomikas pārskatā par Latviju tika minēts zinātniskās pētniecības zems produktivitātes līmenis, to vērtējot pēc starptautiski citējamo publikāciju skaita. Taču, ja rēķinātu atdevi pēc ieguldītā finansējuma, tad proporcionāli Latvijā sanāktu vairāk augstas citējamības publikāciju nekā Somijā. Zemais zinātnes finansējums Latvijā atstāj negatīvu ietekmi uz iekļūšanu starptautiskajās datu bāzēs un citējamajos izdevumos, jo publicēšanās tur prasa lielus līdzekļus.

Balvas zināšanu pārneses atbalstam

Kopsapulcē tika turpināta tradīcija dažādas balvas ieguvušajiem zinātniekiem sniegt priekšlasījumus.  LLMZA viceprezidents LU profesors un LZA akadēmiķis Īzaks Rašals, maijā Baltijas Zinātņu akadēmiju konferencē Viļņā saņēmis medaļu par augstiem sasniegumiem ģenētikā, uzstājās ar prezentāciju par modernajām ģenētiskajām metodēm augu selekcijā. Sabiedrībā negatīvi tiek apspriesta ģenētiskā modifikācija, lai gan modifikācija ir pozitīva parādība, turklāt pastāv dažādi paņēmieni. Mūsdienu ģenētika balstās uz zināšanām par gēniem, zinātnieki kopā ar selekcionāriem izveido jaunas šķirnes, pat citu valstu gēnu bankās atrastam materiālam piešķirot vai pastiprinot tādas pazīmes kā izturību pret slimībām, ziemcietību u.c. Molekulārās metodes praktiskajā selekcijā prasa daudz līdzekļu, un, lai arī ir zināšanas, kas būtu jādara, ne vienmēr iespējams to atļauties.

LLU maģistre Inga Mišina iepazīstināja ar savu maģistra darbu “Krūmcidoniju sēklu eļļas kvalitatīvo īpašību un antibakteriālās darbības izvērtējums”, vadītāja profesore Anda Valdovska, pētniecība veikta Dārzkopības institūtā Dobelē. Par šo darbu autorei Attīstības finanšu institūcijas “Altum” balvu pasniedza Zemgales reģiona direktore Mārīte Lazdiņa, uzsverot, ka pētījums paceļ krūmcidoniju audzētāju nozīmīgumu un audzētā produkta vērtību, dod ieguldījumu uzņēmējdarbībā. Vērtīgā produkta izmantošanas potenciāls ir plašs – pārtikas, kosmētikas, farmācijas jomas. Otru “Altum” jauno zinātnieku balvu saņēma pārtikas zinātnes doktors Igors Šepeļevs par aizstāvēto promocijas darbu “Kartupeļu pārstrādes blakusproduktu izpēte mikrokapsulētu fenolu savienojumu ieguvei”, vadītāja profesore Ruta Galoburda.

Trešo reizi tika  pasniegta Jelgavas pilsētas domes balva, kas izveidota sadarbībā ar LLU un LLMZA, lai veicinātu Jelgavas pilsētas un Zemgales reģiona attīstību, atbalstītu zinātniskās izstrādnes un jaunatnes interesi par zinātni. To ieguva LLU maģistre Marita Siljēkaba-Kalnozola par darbu “Ilgtspējīga projektu vadība un tās īstenošana Latvijā”, vadītāja asociētā profesore Dina Bite, balvu pasniedza domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, LLU rektore Irina Pilvere un LLMZA prezidente Baiba Rivža. Profesora Benjamiņa Treija jaunā zinātnieka balvu LLU asociētajai profesorei Dinai Poplugai pasniedza izcilā zinātnieka mazdēls uzņēmējs Nils Treijs.

Kā kopsapulces ievadā viedi teica dziedātāja un koklētāja Solvita Grasmane, radīdama svētku noskaņu ar dvēselisku priekšnesumu, – svarīgi būt katram savā vietā, tad noteikti darbam ir labs rezultāts. 

Sagatavoja Ausma Mukāne.