Prezentēti INTERFRAME-LV pētījumu pirmie rezultāti

Kā INTERFRAME-LV korelē ar pasākumiem valstī

Projekta un konferences vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža uzsvēra, ka INTERFRAME-LV (2019–2021) tiek īstenots valsts dzīvē īpašā – jaunu stratēģisko dokumentu un attīstības modeļu veidošanas – posmā. Projekta nozīme ir tieši starptautisko kontekstu izpētē, lai uz pasaules fona labāk tiktu ievērotas Latvijas un Latvijas iedzīvotāju intereses. Viens no INTERFRAME-LV uzdevumiem ir arī jauno zinātnieku veidošana un iesaiste izpētes procesā. Konferencē līdzās pieredzējušiem pētniekiem pētījumu rezultātus prezentēja arī doktorantūras studenti.  

Saistībā ar jaunā Nacionālā attīstības plāna (NAP 2027) veidošanu Pārresoru koordinācijas centra konsultante un vienlaikus LU doktorante Elīna Petrovska akcentēja, ka dokumentā jāņem vērā arī Eiropas Savienības (ES) kopējās telpas ietvars un ANO izvirzītie ilgtspējīgas attīstības mērķi, piemēram, iespēju un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, ieguldījumi sociālajā jomā. Šajā konferencē tika apskatīti vairāki tamlīdzīgām tēmām veltīti pētījumi, jo LU darbības virziens INTERFRAME-LV ir sabiedrības novecošana un noslāņošanās. Vēl citi virzieni projektā – sociālā kapitāla izmantošana, drošības jautājumi (RSU), digitalizācija (LLU), klimata pārmaiņas (AREI). Tādējādi INTERFRAME-LV korelē ar šobrīd aktuālo stratēģisko plānošanu un stratēģisko mērķu izvirzīšanu.

Baiba Rivža atgādināja, ka NAP 2027 izstrādē jārēķinās ar akadēmiskās un zinātniskās vides ieteikumu plānā īpaši iezīmēt augstākās izglītības un zinātnes prioritāti, jo šī nozare ir pamatā visu citu jomu attīstībai, t. sk. ekonomikai.

Sistēmiski novērtē nabadzību un materiālo atstumtību

Kādu Latvijas dzīves ainu kontekstā ar starptautiskām norisēm atklāja INTERFRAME-LV galvenokārt LU virziena pētījumu sākotnējie rezultāti. Inga Jēkabsone prezentēja statistikas datus par materiālo nenodrošinātību Latvijas reģionos – pēc starptautiskās prakses materiālo nevienlīdzību pēta, analizējot iedzīvotāju iespēju iegādāties noteiktas grupas produktus.   Piemēram, rādītājs: nespēja segt neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem – Rīgā pusei iedzīvotāju tas nav pa spēkam, citos reģionos šādu cilvēku īpatsvars ir ap 60% un Latgalē pat 67%, bet ES vidēji 33%. Iespējā kārtīgām maltītēm Latvija ir 5. valsts no beigām ar 13,8%, ES vidēji 8%.  No ES vidējā atpaliekošie dati arī tādās pozīcijās kā 1 nedēļas atvaļinājums ārpus mājas, komunālie maksājumi, piespiedu atteikšanās no ilglietošanas precēm (piemēram, auto) u.c. liecina par ekonomisko spriedzi no 30% iedzīvotāju Rīgā līdz gandrīz 50% Latgalē. Inna Romānova ierosināja, ka būtu lietderīgi turpmāk izvērtēt šādā aspektā arī veselības (aprūpes pieejamības u.tml.) kategoriju.

Biruta Sloka, Juris Dzelme, Ginta Tora, Ilze Buligina, Emīls Volgasts pēta Latvijas iedzīvotāju izglītības līmeņa ietekmi uz dzīves līmeni – ienākumi reģionu griezumā, mājsaimniecību lielumu griezumā, teritoriju griezumā u.c., pētījuma ietvaram iezīmējot gados vecus un nabadzīgus iedzīvotājus. Tā, piemēram, Latvijā ir eirozonas valstīs zemākais vidējais mājsaimniecību ienākums zemāko ienākumu grupās – tikai no 2,3 līdz 2,7 tūkst. eiro gadā, vidējais rādītājs eirozonā šajā kategorijā – 8,7 tūkst. eiro, Somijā 13,8 tūkst. eiro. Situācijā, kad pensionēšanās vecums paaugstinās, vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātībai svarīgi samazināt prasmju neatbilstību, attīstīt dažāda veida iesaisti pieaugušo izglītībā un profesionālajā apmācībā, mūžizglītībai jābūt tiešām visa mūža garumā un pieejamai ikvienam neatkarīgi no dzīvesvietas vai vecuma. Ramonas Rupeikas-Apogas prezentētajā pētījumā arī tiek pētīta  sabiedrības noslāņošanās un novecošanās.

Larisa Bule iepazīstināja ar Latvijas pensiju sistēmas novērtējumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra kontekstā – pīlārā izklāstīti 20 principi, t. sk. par publisko atbalstu, sociālo aizsardzību un iekļautību, kas attiecas arī uz pensijām. Latvijā 2017. gadā visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. Valstī nav noteikti iztikas standarti, nepastāv metodoloģija, kā to noteikt, ienākumu kategorija “pienācīgs” nav pārvērsta skaitļos.  “Pienācīgs” var būt pēc 4 pamatpieejām – aizsargā pret nabadzību, nodrošina bāzes iztikas standartu, nodrošina % no vidējās mūža algas, nodrošina % no vidējās algas valstī. Latvijā jātiek skaidrībā par to, ko saprast ar adekvātiem ienākumiem. Starptautiskajā praksē reti kur vairs pastāv arī nodokļi no pensijām.

Sabīne Anete Vasina pētījusi ienākumu nevienlīdzību dzimumu griezumā kā sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības. Tās pastāv visā pasaulē un starptautiskā līmenī ir daudz pētītas, bet Latvijā darba samaksa maz analizēta dzimumu griezumā nozaru, reģionu, profesijas, vecuma intervālu un izglītības kontekstā.

No SU un DVB līdz digitālās demokrātijas iespējām

LLU pētniece Zaiga Oborenko apskatīja cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības iespējas sociālajos uzņēmumos Latvijā. Sakarā ar darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā un prognozēto darbaspēka trūkumu turpmākajos gados cilvēki ar invaliditāti būtu jāatzīst par vērtīgu resursu darba tirgū. Sociālā uzņēmējdarbība (SU) ir jauna nodarbinātības un sociālās iekļaušanas iespēja tieši invalīdiem, jo sociālā uzņēmuma mērķis ir vai nu darba integrācija, vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana, proti, sociālā ietekme, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Eiropā SU pastāv jau 65 gadus, Latvijā šī forma ir pirmsākumos, Sociālā uzņēmuma likums stājās spēkā tikai 2018. gadā. Tieši no pašvaldību attieksmes un rīcības, sadarbības ar nevalstisko sektoru ir lielā mērā atkarīgs, vai SU kļūs spēcīga nacionālā līmenī. Šobrīd Latvijā darbojas ap 200 sociālo uzņēmumu dažādos juridiskos statusos.

LU doktorante Zaiga Ozoliņa pētījumā par jūras akvakultūras izaugsmes potenciālu Baltijas jūras reģionā ekspertu skatījumā pievērsa uzmanību jaunu darbavietu radīšanai intensīvi apdzīvotajā piekrastē un piekrastes resursu efektīvākai izmantošanai ar zivju un gliemeņu audzēšanu, jūras produktu pārstrādi, vēja un viļņu parkiem.

Darba vidē balstītas (DVB) mācības konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanai – pētnieces Biruta Sloka, Ilze Buligina – ir pēc Vācijas parauga Latvijas profesionālajā izglītībā ieviesta novitāte, un tiek izvērtēts, kā veicies. Aptaujas parāda, ka DVB pozitīvi uztver gan uzņēmēji, gan audzēkņi, un, iespējams, šo pieredzi varētu pārņemt Baltkrievija. LLU doktorants Edmunds Jansons savukārt prezentēja pētījumu par augstāko izglītību reģionu depopulācijas kontekstā. Pētot uzņemto studentu dinamiku pēc to reģionālās piederības, visvairāk jauniešu reģionā notur Latgales augstskolas – Daugavpils Universitāte un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, lielākais “smadzeņu aizplūdes” risks pastāv Vidzemes reģionā. Tālāk būtu jāpēta augstskolu darbības to noturības rādītāju uzlabošanai.

Vairāki pētījumi veltīti tehnoloģiju laikmeta iespējām. Kates Čipānes  pētījuma aktualitāte ir interneta mārketings – lai gan 81,6% mājsaimniecību Latvijā ir pieejams internets, iepirkšanās attālināti ir samērā vāji attīstīta salīdzinājumā ar citām ES valstīm un to ietekmē arī ienākumu līmenis: trūcīgākie ir apdomīgāki un piesardzīgāki, izvēloties pirkumus internetā, vai vispār tādā veidā neiepērkas. Datu ieguvei notiek cieša sadarbība ar biznesa vidi. Evijas Uljanovas pētījumā par īsām pārtikas ķēdēm, proti, kad patērētājs preci nopērk tieši no ražotāja, zemniekiem un mājražotājiem lauksaimniecības tirgus diferencēšanai arī parādās secinājums, ka vairāk jāizmanto e-komercija īso pārtikas ķēžu attīstībai.  

Eduards Lielpēters tehnoloģiju vidi saista ar digitālās demokrātijas attīstīšanas iespējām –  Latvijā ir zema sabiedrības līdzdalība un uzticēšanās pārvaldei, bet starptautiskā pieredze rāda, ka ir iespējams izmantot digitālo vidi šo rādītāju uzlabošanai, īpaši jauniešu iesaistei. Digitālā demokrātija nozīmē divvirziena komunikāciju – kad arī iestādes vēršas pie iedzīvotājiem. Latvijas priekšrocības: ātrs internets un tā aktīva lietošana.

Sagatavoja Ausma Mukāne