LLU rektora vēlēšanām atkārtoti izvirzīta profesore Irina Pilvere
2019. gada 7. maijā gaidāmas LLU rektora vēlēšanas, jo pašreizējās rektores Irinas Pilveres pirmais pilnvaru termiņš tuvojas beigām. Kā informē LLU rektora vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Līga Paura, līdz 21. janvārim LLU struktūrvienībām bija iespēja izvirzīt vēlēšanām rektora amata kandidātus un uz šī gada vēlēšanām izvirzīts viens pretendents – profesore Irina Pilvere. Tādējādi viņa pretendēs uz otro pilnvaru termiņu rektora amatā.
Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Irina Pilvere pirmo reizi rektora amatā tika ievēlēta 2014. gada maijā, būdama šīs fakultātes dekāne. Viņa ir 16. universitātes rektore un otrā sieviete, kurai uzticēts šis augstais amats. Šobrīd I. Pilvere ir piekritusi vadīt universitāti arī turpmākos 5 gadus un gatavo LLU attīstības programmu, piedāvājot savu redzējumu par universitātes attīstību un kopīgi īstenojamajiem pasākumiem. Programma līdz 15. martam jāiesniedz LLU rektora vēlēšanu komisijā.
Savukārt 17. aprīlī plkst. 15.00 LLU Aulā plānota publiska diskusija un tikšanās ar rektora amata kandidāti, dodot iespēju ikvienam uzdot sev interesējošos jautājumus un iepazīties ar Irinas Pilveres piedāvāto LLU attīstības programmu.
LLU rektora vēlēšanas organizē Rektora vēlēšanu komisija 10 cilvēku sastāvā, ko LLU Senāts apstiprināja 2018. gada 10. oktobrī. Tās priekšsēdētāja ir LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesore Līga Paura. Nākamo rektoru maijā aizklātā balsošanā vēlēs LLU 10. sasaukuma Konvents, kurā ir 240 pārstāvju no universitātes dažādām struktūrvienībām un studējošajiem.
No 1939. gada, kad atklāja toreizējo Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju Jelgavas pilī, universitāti vadījuši 15 rektori – Pāvils Kvelde (1939-1940, 1941-1944), Pauls Galenieks (1940-1941), Jānis Ostrovs (1941), Maksis Eglītis (1944), Jānis Peive (1944-1950), Amālija Cekuliņa (1950-1954), Jānis Vanags (1954-1961), Pāvils Zariņš (1961-1966), Oļģerts Ozols (1966-1976), Kazimirs Špoģis (1976-1980), Viktors Timofejevs (1980-1986), Imants Gronskis (1986-1992), Voldemārs Strīķis (1992-2002), Pēteris Bušmanis (2002-2004) un Juris Skujāns (2004-2014).
