Domājot par absolventu nākotni, turpinām studiju programmu pilnveidi

Studiju programmas mainās

LLU Jelgavā ir universitāte ar ievērojamu darbības vēsturi daudzu gadu garumā, kam sākums meklējams pirms 156 gadiem, kad Latvijā sāka veidoties lauksaimniecības augstākā izglītība. Laika gaitā tā attīstījusies no nelielas lauksaimniecības nodaļas līdz daudznozaru universitātei, kurā īsteno augstākās izglītības studijas un pētniecību unikālos, ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu saistītos virzienos. Pašlaik dažādos studiju līmeņos LLU īsteno ap 60 studiju programmām. Daļa no tām tiek īstenotas vairākas desmitgades, nemitīgi pielāgojot studiju saturu darba tirgus vajadzībām.

Taču tehnoloģiju attīstība un digitalizācija mūsdienās mudina universitātes visā pasaulē vēl straujāk kā līdz šim pielāgoties pārmaiņām.  Lai mērķtiecīgāk studijās iekļautu jaunākās tautsaimniecības nozaru tendences, LLU studiju programmu direktori sākuši apjomīgu programmu izvērtēšanu.

“Šobrīd mūsu studiju programmu direktori skata savas vadītās programmas ne tikai no iekšienes, bet arī no malas – kā produktu, kurš jaunietim kalpos ilgtermiņā. Viņi vienīgie vislabāk pārzina savas programmas priekšrocības un izaicinājumus, līdz ar to viņi arī zina, ko darīs absolvents, kurš šo programmu absolvēs, kas notiek darba tirgū un kāpēc jaunietim, kurš šobrīd mācās vidusskolā un paļaujas gan uz savu, gan arī vecāku pamatoto viedokli, kā studiju vieta būtu jāizvēlas konkrētais studiju virziens,” tā LLU studiju prorektors Aigars Laizāns.

Viņš stāsta, ka šī gada laikā LLU studiju programmu direktoru skatījumu izvērtēs nozaru asociācijas, kas pārzina aktuālo darba tirgus situāciju, un ārvalstu eksperti, kuri pārzina pasaules tendences. Tādējādi universitāte iekļaus studiju programmās dažādu iesaistīto pušu skatījumu, lai absolventi pēc studiju programmas apguves būtu gan teorētiski izglītoti, gan ar attīstītām prasmēm nozarē.  

Kas svarīgāks – prasmes šodienai vai nākotnei?

Gada sākumā LLU ir izsludinājusi iepirkumu Latvijas nozaru un ārvalstu ekspertu piesaistei, kuriem būs iespēja piedalīties programmu izvērtēšanā. Plānots, ka viņi darbu sāks 2019. gada pavasarī.

Kā atklāj A. Laizāns, nopietns izaicinājums augstskolai ir līdzsvara noturēšana starp to, ko piedāvās eksperti un tas, kas vajadzīgs jauniešiem nākotnē no akadēmisko zināšanu viedokļa. Protams, darba devēji prasīs praktiskās iemaņas, kuras tūlīt jārealizē, lai jaunietis rītdien varētu strādāt pie konkrētās ierīces viņa uzņēmumā. Bet universitātei ir jāiemāca arī vispārējās prasmes, jānotur programmā pietiekami daudz priekšmetu, kas dod pamatzināšanas, lai viņš būtu konkurētspējīgs darba tirgū arī pēc 10 gadiem. Turklāt – jāiemāca studentam arī prasme mācīties.

“Mūsu mērķis ir tādas studiju programmas struktūras radīšana, kas veicina jaunieša patiku mācīties. Pat ja viņš iepriekš skolā to nav sajutis. Svarīgi, lai viņam iepatīkas mācīties un viņš spēj to darīt arī pēc tam, kad beidzis mūsu programmas, jo tieši šī prasme nodrošinās viņam darbu un atlīdzību nākotnē,” skaidro A. Laizāns.

Nākotnes prognozes - neskaidras

“Diemžēl Latvijā nav pieejamas precīzas prognozes par darba tirgus attīstības virzienu nākotnē. Ekonomikas ministrijas un darba devēju paziņojumus, ka konkrētā nozarē pēc 5 gadiem būs nepieciešami 3000 jauno speciālistu, drīzāk varētu uzskatīt par kliedzienu, kuram politiskajā līmenī neseko ne rīcības plāns, ne aktivitātes, ne finansējums. Neviens neņem vērā 3 - 5 gadu inerci. Ja pēkšņi šodien paziņos, ka mums vajag astronautus, jo mēs esam nolēmuši pārcelties uz Mēnesi, tad pēc cik gadiem būs pirmais astronauts? Minimums 3-5 gadiem. Turklāt viņš vēl neko praktiski nemācēs, bet būs teorētiski gatavs kaut ko darīt,” vērtējot neskaidro situāciju, kas ietekmē arī augstākās izglītības attīstību, skarbi komentē A. Laizāns.

Kādas tam ir sekas? Darba tirgū notiek nemitīga labāko darbinieku pārpirkšana (angļu – head hunting). Turklāt akūta darba roku trūkuma dēļ šobrīd pat studenti tiek aicināti darbā un viņi pārtrauc studijas darba dēļ, neapzinoties, ka bez pabeigtas augstākās izglītības viņi ir šobrīd noderīgi darba devējam, bet pēc pāris gadiem riskē darbu pazaudēt, jo kāds cits pretendents, kurš būs ieguvis plašākas zināšanas un kvalifikāciju, kā arī spēs iesniegt savas zināšanas un prasmes apliecinošus augstākās izglītības dokumentus, var viņus izkonkurēt. LLU kā augstskola un tās studiju programmu direktori, atjaunojot studiju saturu, cenšas šo situāciju stabilizēt un parādīt, ka izglītībai ir nākotne.  

Turklāt A. Laizāns atklāj arī kādu citu problēmu: “Visi kļūdaini domā, ka roboti atnāks un atņems mums darbu. Nē, robotu tehnoloģijas nemazinās cilvēku nodarbinātību, jo tie pilnībā aizvietos mūs tikai smagajos rutīnas darbos. Lai robotus radītu, vadītu un pat remontētu, mums būs vajadzīgas zināšanas, kas iegūstamas universitātē.  Vēsturē redzami vairāki piemēri, kad jaunu tehnoloģiju ieviešana veicinājusi kādu profesiju izzušanu, bet liekot vietā citas. Centrālās apkures ieviešana samazināja kurinātāju, pelnu izvedēju, malkas pievedēju, malkas cirtēju un skursteņslauķu skaitu, bet attīstīja jaunas profesijas būvniecībā un enerģētikā.”

Lai saskaņotu gan šodienas vajadzības, gan nākotnes izaicinājumus augstākajā izglītībā, turpmākajos gados studiju programmu pilnveide LLU turpināsies, paredzot arī dažādu e-risinājumu ieviešanu un studiju vides modernizāciju. LLU studējošajiem ir iespēja studēt vairākos virzienos: lauksaimniecībā, veterinārmedicīnā, mežsaimniecībā, kokapstrādē, inženierzinātnēs, mašīnu projektēšanā, enerģētikā, pārtikas tehnoloģijā, būvniecībā, ainavu arhitektūrā, vides zinātnē, zemes pārvaldībā, informācijas tehnoloģijās, ekonomikā, socioloģijā un vadībzinātnēs. Ņemot vērā plašo studiju programmu piedāvājumu, LLU sagatavo absolventus visām tautsaimniecības nozarēm, līdz ar to studiju satura pilnveide ir nozīmīga arī tiem, kuri nav tieši iesaistīti augstākās izglītības sektorā un tās radīto labumu izmantošanā.

LLU studiju programmu izvērtēšana notiek Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Lauksaimniecības pārvaldības pilnveide” (8.2.3.0/18/A/009) ietvaros. Projekts sākts 2018. gada septembrī un noslēgsies 2021. gada augustā. Tā mērķis ir pilnveidot LLU studiju programmu satura kvalitāti un, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, nodrošināt labāku augstākās izglītības institūcijas pārvaldību un vadības personāla kompetenču un prasmju paaugstināšanu. Projekta īstenošanai paredzēts kopējais finansējums 1 059 598.00 EUR apmērā.