Sliekas pārtikā – patērētāju viedoklis (PD2)
Lai varētu apmierināt pašreizējo pasaules patēriņu ilgtspējīgi, tiek domāts par iespēju mūsu uzturā iekļaut olbaltumvielas, kas iegūtas no nepopulāriem olbaltumvielu avotiem, tādiem kā kukaiņi un kāpuri.
Būtībā kukaiņu un kāpuru ēšana nav jauns fenomens un izdomājums. Patiesībā kukaiņus un kāpurus mūsdienās savā ēdienkartē iekļauj 80% pasaules valstu. Aptuveni 2 miljardi cilvēku visā pasaulē regulāri ēd kukaiņus un kāpurus.
Ir vairāk nekā 1900 kukaiņu un kāpuru sugu, kas ir identificētas kā cilvēkiem ēšanai piemērotas, bet šis skaits ar katru brīdi palielinās, jo atklājumi notiek nepārtraukti. Visbiežāk lietotie kukaiņi ir circeņi, sienāži, skudras, vaboles (un to kāpuri) un vairākas kāpuru sugas (ieskaitot miltu melnuļus, sarkanā palmu smecernieka kāpurus, zīdtārpus un bambusa kāpurus).
Arī sliekas (Lumbricidae) ir iespējams lietot uzturā kā olbaltumvielu avotu, lai gan Latvijā un pasaulē tās ir kā vispārzināmas labdares, kas pilda nozīmīgu lomu lauksaimniecībā. Pateicoties sliekām, tiek irdināta, mitrināta un aerēta augsne, kas ir ļoti noderīgi augu attīstībai, kā arī tām ir liela nozīme augsnes bagātināšanā ar organiskām vielām.
LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vadošā pētniece Dr.sc.ing. Ilga Gedrovica Eiropas Reģionālās attīstības fonda pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projekta (PostDoc Latvia) darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros no 2017. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 30. septembrim realizē projektu “Jauni olbaltumvielu avoti pārtikai Latvijā” Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/190.
Projekta ietvaros tiek pētītas sliekas kā potenciāla olbaltumvielām bagāta izejviela pārtikas produktu ražošanā. Projekta sākumā posmā tiek strādāts pie slieku pārstrādes tehnoloģijas, lai sliekas būtu iespējams lietot pārtikā un no tām gatavot pārtikas produktus, kas bagāti ar olbaltumvielām, kā arī tiek pētīti slieku fizikāli – ķīmiskie, sensorie un mikrobioloģiskie rādītāji.
Projekta realizācijai piesaistīti divi komersanti – SIA “Mālpils Biotehnoloģiju Centrs” un SIA “Bio Agro Baltic” – reāli slieku audzētāji no Mālpils un Auces, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu pētījuma izejvielu – slieku – nodrošinājumā un dažādu ar sliekām saistītu aktivitāšu realizēšanā.
Lai noskaidrotu vispārvaldošo patērētāju viedokli, zināšanas un attieksmi pret netradicionālu olbaltumvielu iekļaušanu Latvijas iedzīvotāju uzturā, šī gada pavasarī tika veikta aptauja. Rezultātā tika noskaidrots, ka 84% respondentu ir dzirdējuši par tādu netradicionālu olbaltumvielu avotu kā kukaiņi un kāpuri pielietojumu pārtikā, bet tikai 7% no visiem respondentiem būtu gatavi savā ēdienkartē iekļaut kukaiņus un kāpurus. Pēc pētījuma tika gūtas dažādas atziņas, galvenās no tām ir sekojošas - cilvēkiem pietrūkst informācijas par kukaiņu un kāpuru iespējām lietot uzturā un par nozīmību, kas saistās ar ilgtspējīgu pārtiku, kā arī cilvēkiem nav zināma kukaiņu un kāpuru uzturvērtība, sensorās īpašības, pagatavošanas iespējas un izpaliek pieejamība šāda veida produktiem. Galvenais šķērslis šāda veida olbaltumvielu integrācijai mūsu ikdienas uzturā ir psiholoģiskā barjera un valdošās ēšanas tradīcijas, kā arī negatīvās asociācijas. Lai cilvēki Latvijā varētu pieņemt kukaiņus un kāpurus kā vienu no savas ēdienkartes sastāvdaļām, ir nepieciešams laiks, tāpēc ir labi, ka ar šī projekta palīdzību jau ir uzsāktas runas par šāda veida olbaltumvielām, lai līdz laikam, kad tā būs ikdienas nepieciešamība daļu savas ēdienkartes veidot no netradicionāliem olbaltumvielu avotiem, cilvēki būtu arī psiholoģiski gatavi.
Pētījuma rezultāti tika prezentēti lielākajā šīs pētījumu jomas konferencē “Insects to feed the world”, kas notika šī gada maijā Ķīnā.
Tā kā šī pētījuma joma ir samērā jauna, šī konference noritēja tikai otro reizi (iepriekšējo reizi konference notika 2014.gadā Nīderlandē), bet tā sapulcināja pētniekus un nozares speciālistus (audzētājus, ražotājus, pārstrādātājus u.c.) no visas pasaules (kopā bija pārstāvētas 40 valstis), lai parādītu savus pētījumu rezultātus, dalītos pieredzē, diskutētu par aktuāliem jautājumiem un meklētu risinājumus šīs jomas problēmām.
Apkopojot galvenās konferences atziņas, konstatēts, ka visplašākā aktivitāte (gan pētījumi, gan pārstrāde) saistās ar mušas Hermetia illucens, kas angliski saucas “Black soldier fly” izmantošanu, jo vairāk kā 40% konferences prezentāciju bija saistītas ar to. Savukārt slieku pielietojums pārtikā šobrīd ir unikāls pētījums, kas ļauj Latvijai izskanēt pozitīvā gaismā, rada interesi un pierāda šī projekta aktualitāti.
Projekta Nr.1.1.1.2/VIAA/1/16/190
Pēcdoktorante, vadošā pētniece Ilga Gedrovica
Aktivitātes īstenotas 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" projekta “Jauni olbaltumvielu avoti pārtikai Latvijā” (Nr.1.1.1.2/VIAA/1/16/190) ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.
Papildinformācija par projektu: https://www.llu.lv/lv/projekti/apstiprinatie-projekti/2017/jauni-olbaltumvielu-avoti-partikai-latvija-pd2