Izdota grāmata “Mājdzīvnieku praktiskā anatomija”
23. maijā grāmatas atvēršanas svētkus piedzīvoja “Mājdzīvnieku praktiskā anatomija”, kuras autori ir Zigmunds Brūveris, Santa Baumane un Ilmārs Dūrītis. Grāmata ir nozīmīga ikviena veterinārārsta, nozares profesionāļa un studenta darbā.
Grāmatas atvēršanas pasākumā Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, profesors Ilmārs Dūrītis atzīmēja autora Z. Brūvera lielo devumu grāmatas veidošanā. “Profesors ir daudzu grāmatu autors veterinārajā anatomijā un histoloģijā, bet šī ir viņa pēdējā sarakstītā grāmata, ko var uzskatīt par profesora mūža darbu. Tā ir bāzēta uz tām profesionālajām zināšanām un prasmēm, ko profesors mūža laikā bija uzkrājis,” stāsta I. Dūrītis. 1987. gadā iznāca Z. Brūvera un S. Baumanes grāmata “Lauksaimniecības dzīvnieku morfoloģija un fizioloģija”, pēc kuras anatomiju mācījās daudzi veterinārmedicīnas studenti. “Taču šī grāmata pēc profesora vārdiem bija “konspektu konspekts”, tāpēc 2007. gadā iznāca viņa sarakstītā “zaļā grāmata” jeb “Mājdzīvnieku anatomija”, ar kuru iepazinusies visa jaunākā veterinārārstu paaudze. Taču ar šīs grāmatas rezultātu profesors nebija apmierināts, jo tajā bija daudzas neprecizitātes, kas ieviesās literārā redaktora dēļ, tāpēc šī grāmata ir tapusi paša profesora redakcijā,” par grāmatas tapšanu stāsta I. Dūrītis. Kad pirms trīs gadiem Z. Brūveris pie viņa vērsās ar ideju izveidot grāmatu, kurā būtu koncentrētā veidā apkopota informācija, kas derīga veterinārmedicīnas studentiem, dekāns atbalstīja viņa ideju, novērtējot tās nozīmi veterinārmedicīnas studentu izglītošanā.
“Pēdējo desmit gadu laikā profesors sarakstīja desmit grāmatu, kas ir milzīgs devums veterinārmedicīnā,” sava tēva darbaspējas raksturo Z. Brūvera meita, grāmatas līdzautore S. Baumane. Viņa uzskata, ja cilvēkam ir mērķis, tas palīdz paveikt daudz un pārvarēt grūtības. Grāmatai ir tapuši vismaz septiņi vai astoņi varianti, jo vairāki no tiem tehnisku iemeslu dēļ pazuda, tāpēc profesors bija spiests rakstīt no jauna. "Varu apbrīnot viņa uzņēmību un darbaspējas, kādas profesors ielika, rakstot šo grāmatu. Viņš bija apveltīts ar asu domāšanu, prasīgs pret sevi, kolēģiem un studentiem. Un lai gan profesors pats nepiedzīvoja grāmatas atvēršanas svētkus, viņš noteikti bija pārliecināts, ka grāmata būs. Var teikt, ka tā ir kā atvadu dāvana un vēstījums nākamajām paaudzēm no profesora Zigmunda Brūvera,” noslēgumā teica I. Dūrītis.