Norisinājusies 11. Starptautiskā zinātniskā konference „Lauku vide. Izglītība. Personība"

Konferencē piedalījās 88 zinātnisko rakstu autori no 11 valstīm: Apvienotās Karalistes, Bulgārija, Īrijas, Latvijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Kazahstānas, Krievijas, Polijas, Vācijas.

Konferences mērķis bija meklēt risinājumus, apmainīties ar idejām un izcelt aktuālās problēmas un tendences skolu, augstskolu un pieaugušo izglītībā saistībā ar kompetencēm izglītībā, dzīves kvalitāti mājas vides apstākļos, karjeras un profesionālo izglītību, un amatniecību un dizainu.

Plenārsēdē uzstājās LLU TF dekāns Ilmārs Dukulis, Izglītības un mājsaimniecības institūta direktore, profesore Baiba Briede, Daugavpils Universitātes profesores Jeļena Davidova un Irēna Kokina ar referātu “Zināšanu pārvaldības paradigmas, pieejas un principi”; Žešovas (Rzeszow) Universitātes profesore Joanna Kostecka kopā ar kolēģēm Mariju Cyrankowsku un Agnieszku Podolaku ar referātu “Žešovas Universitātes lauksaimniecības studentu viedokļu novērtējums par lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību izglītības kontekstā Polijā”; Lietuvas Izglītības Zinātņu universitātes profesore Jolanta Lasauskiene ar kolēģi Jovitu Bagdonaviciuti, ar referātu “Starpkultūru kompetences veidošana, izmantojot universitātes dažādas starptautiskas studiju programmas.

Pēc plenārsēdes darbs turpinājās četrās tematiskajās grupās „Problēmas un risinājumi skolas, universitātes un pieaugušo izglītībā mūsdienās”, „Kompetences izglītībā”, „Dzīves kvalitāte mājas vides kontekstā, dizains un amatniecība”, „Profesionālās un karjeras izglītības attīstība”, kurās tika nolasīti 50 referāti.

Darba sekcijā Problēmas un risinājumi skolas, universitātes un pieaugušo izglītībā mūsdienās tika izskatīti aktuāli pētījumi pedagoģijā, mūžizglītībā, filoloģijā un psiholoģijā. Sekcija tika sadalīta divās apakšsekcijās, no kurām viena tika veltīta jaunākām metodēm pedagoģijā, pedagogu un skolēnu/studentu atbalstam, motivācijai un sagatavei. Tika diskutēts par skolu menedžmenta attīstību un studiju programmu kvalitātes nodrošināšanu. Tika akcentētas problēmas par starpkultūru vidi izglītībā, kā arī nepieciešamība uzlabot digitālās prasmes dažādu profesiju pārstāvjiem. Otrā sekcijā tika diskutēts kā uzlabot metodes svešvalodas un dzimtās valodas pasniegšanai un apgūšanai.

Tika runāts par interdisciplināro izglītību multikulturālā vidē. Sekcijas dalībnieki diskutēja par vairākām pētniecības problēmām saistībā ar augstāko izglītību: studiju programmas vadīšana augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā, starptautiskā pieredze skolotāju profesionālajā sagatavošanā, inovatīvas datu ieguves metodes, studentu motivācija nākotnes profesionālās darbības kontekstā, ekspertīze kā pētījumu metode izglītībā. Sekcijas darbu bagātināja referāti par: iespējām uzlabot veselības aprūpes speciālistu digitālās prasmes, profesionālās mūzikas izglītības iestāžu vadības attīstības tendencēm Latvijā, kā arī par Latvijā veiktajiem pētījumiem saistībā ar dzimumu definēšanu, kā arī sieviešu un vīriešu sociālo, psiholoģisko specifiku sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Tika akcentētas arī aktuālas problēmas psiholoģijā: kriminālās vardarbības un piesaistes stilu sakarība notiesātajiem vīriešiem, moderno līderu identitātes veidošanās un dzimum-specifiskas uzvedības dinamika sievietēm un vīriešiem Latvijā.

Konferences darba sekcijā par izglītību kompetences iegūšanai attiecībā uz augstāko izglītību tika akcentēti jautājumi par IT izmantošanu matemātikas skolotāju izglītībā Kazahstānā. Divos referātos tika izvērtētas starpkultūru kompetences attīstība un īpatnības starptautisko programmu ietvaros divās Lietuvas augstskolās. Čehijas Republikas Dzīvības Zinātņu universitātes Izglītības un Komunikācijas institūta pētījumā tika izvērtēta studentu mūžizglītības programmas dizaina projektu izveide un īstenošana. Minētais institūts arī prezentēja pētījumu par mācīšanās kvalitāti arodpedagoģijā vienā no Kambodžas lauku reģioniem. Savukārt LLU pētnieki akcentēja matemātikas nozīmi inženierzinātņu studijās un profesionālās svešvalodu kompetenci ietekmējošos faktorus. Vispārējās izglītības jomā Latvijas Universitāte prezentēja pētījumu analīzi par skolēnu komunikatīvo aktivitāti ietekmējošiem faktoriem jaukto un homogēno sasniegumu grupās vienā Latvijas pamatskolā, kā arī par lasīšanas prasmēm sakarībā ar bioloģijas priekšmeta izpratni pamatskolā Latvijā. Referātā no Polijas tika atspoguļots pētījums par pamatskolas un vidusskolas skolēnu kooperatīvu darbību Polijā, parādot viņu aktīvo lomu izglītībā, uzņēmējdarbības prasmju attīstību un demokrātijas veicināšanu. Daugavpils universitātes pētnieki prezentēja pētījumu par ontoģenētiskajām tendencēm radošās iztēles attīstībā dažādās vecuma grupās divdesmitā gadsimta sākuma un mūsdienu Latvijā.

Dzīves kvalitātes mājas vides kontekstā, dizains un amatniecība darba sekcijā tika iepazīstināti ar pētījumiem par ēst gatavošanas tradīcijām poļu ģimenēs. Analizēti mācību didaktiskie principi un metodes rokdarbu mācībās Igaunijā, pētīta tās interdisciplinārā pieeja. Tika diskutēts par Mājturības un tehnoloģiju stundu nozīmi šai pārmaiņu laikā, akcentēts rokdarbu mācību process, kas skatīts caur izglītības ilgtspējības prizmu. Pētīta skolēnu mācīšanās un atgriezeniskās saites prasmju pilnveide. Meklētas inovatīvas pieejas skolotāju profesionālajā izaugsmē. Daugavpils universitātes Mākslas institūta dizaina speciālists  Māris Strautmalis vadīja meistarklasi “Krāsu korekcija mākslinieciskajā fotogrāfijā” LLU Dizaina un amatniecība programmas studentiem. Izstāžu zālē konferences dalībniekus priecēja LLU studentu radošie darbi dizainā, gleznošanā, zīmēšanās un citos veidos. 

Darba sekcijā Profesionālās un karjeras izglītības attīstība tika prezentēti un apspriesti pētījumi par cilvēkkapitāla kā sekmīgas karjeras attīstības pamata pilnveides veicināšanu obligātās izglītības vidē, meklēti risinājumi ilgstoši nestrādājošo sociālo pabalstu saņēmēju atgriešanai darba tirgū un izvērtētas nepilna laika studentu dzīves kvalitātes un fizisko aktivitāšu mijsakarības. Karjeras attīstības mūžilgas izpratnes kontekstā interesi izraisīja pētījums par sociālo aprūpētāju darba vides ietekmi uz viņu apmierinātību ar darbu un darba motivāciju. Sekcijas dalībniekiem bija iespēja salīdzināt personiskās pieredzes refleksijās gūtās atziņas par skolotāju un medicīnas darbinieku tālākizglītību ar vairāku pētījumu rezultātiem. Sekcijas darba gaitā notika diskusijas par organizāciju un indivīdu vērtību savstarpējo ietekmi un organizācijas kultūras lomu darbinieku attieksmes veidošanā, kā arī tika izvērtēti pētnieku piedāvātie karjeras attīstības atbalsta modeļi.

Konferenci rīkoja LLU TF Izglītības un mājsaimniecības institūts.

Rakstu sagatavoja REEP-2018 konferences orgkomitejas pārstāvji, sekciju vadītāji Baiba Briede, Vija Dišlere, Irēna Katane, Iveta Līce-Zikmane, Jānis Pāvulēns, Laura Šīmane-Vīgante.