VPP EKOSOC-LV vadītāja, profesore B. Rivža prezentē pētījumu rezultātus Zemgales forumā Dobelē

Kā pasākumā uzsvēra Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, nevajag fokusēties tikai uz lielajām pilsētām, attīstība nepieciešama visur, turklāt nekas nav lētāks par gudri izmantotiem vietējiem resursiem. Taču nepieciešama, LZA prezidenta Ojāra Spārīša vārdiem, uzņēmēju un zinātnieku sadarbība, lai svešzemnieki pie Gudeniekiem nepumpē mūsu resursus, lai lauksaimniecības un citu nozaru produkcijas pārstrādei netiktu meklētas ārvalstu tehnoloģijas, bet sadarbībā ar LLU, RTU u.c. institūciju zinātniekiem tiktu veidotas un ieviestas vietējās, nepieciešamības gadījumā piesaistot ārvalstu partnerus un pašiem ar tehnoloģiju sasniegumiem izejot pasaulē

Zināšanu ekonomika spēj augt arī ārpus pilsētas

EKOSOC-LV ietvaros ar AHP (T. L. Sātī Hierarhiju analīzes metode / Analytic hierarchy process) analizējot viedo attīstību visā Zemgales reģionā, starp viedo ekonomiku, viedo pārvaldību un viedajiem iedzīvotājiem priekšplānā izvirzījās viedā ekonomika. Tā ir vērojama arī Dobeles novadā, tajā skaitā augsto un vidēji augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un zināšanu ietilpīgajiem pakalpojumiem lauku telpā attīstoties straujāk nekā pilsētvidē. Taču pagaidām  Latvijā kopumā zināšanu ekonomikas un visas ekonomikas proporcija ir apgriezta salīdzinājumā, piemēram, ar Vāciju, kur zināšanu ekonomika veido lielāko daļu, un arī Zemgalē un Dobelē tā ir izteiktā mazākumā. Bet minami spilgti pozitīvi piemēri.

AS “Spodrība” ir viens no tiem uzņēmumiem Latvijā, kas ir izturējis pārmaiņu laikus, saglabājis uzņēmuma darbību un veiksmīgi uzsācis attīstības un izaugsmes procesu, 2017. gadā uzņēmuma produkcijai ar “Seal” zīmolu iegūstot Zaļākā zīmola titulu. SIA “TENACHEM” ierindojas piecu pasaules vadošo uzņēmumu sarakstā stikla pakešu hermētiķu ražošanā, kā arī ir lielākais celtniecības hermētiķu ražotājs Baltijā, sadarbojas ar RTU zinātniekiem.

Uzņēmēja, LLU doktorante Ina Gudele dalījās pieredzē, ka bijusi lepna, ieraugot SIA “Alfa Agro” ražotās augstvērtīgās lopbarības maisus arī kamieļu fermā Apvienotajos Arābu Emirātos. Uzņēmums atradis veidu, kā ražot eksporta preci no lucernas, pļavās augošas zāles. Savukārt attiecībā uz mājražošanas un amatniecības attīstību I. Gudele kā galveno minēja spēju produktu komercializēt, to veicot arī ar kooperācijas palīdzību, bet pāri visam – sadarbība ar LLU Zināšanu pārneses centru, citiem zinātniekiem, ar LIAA, citām valsts institūcijām. Mācīšanās, jaunas tehnoloģijas un dažāda veida sadarbība ir atslēgas vārdi zināšanu ekonomikas audzēšanā. Kā forumā izskanēja, “pa vienam nevar vinnēt”.

Lai mašīnu plūsma pretējā virzienā, ārzemnieku nauda mūsu kabatās

Modelējot perspektīvu, I. Gudele rosināja rast kardināli jaunus risinājumus. Piemēram, ierasts, ka cilvēki no reģioniem brauc strādāt uz galvaspilsētu, bet novada uzņēmējiem sadarbībā ar pašvaldībām jāpanāk, lai gan augsto tehnoloģiju uzņēmumi vēlētos izvietoties lauku teritorijā, gan Rīgas iedzīvotāji būtu ieinteresēti braukt strādāt uz reģionu, un tādējādi risināt darbaspēka jautājumu – pagriezt mašīnu plūsmu pretējā virzienā. Plašāka mēroga analoģijā – lai mūsu produkti ir visā pasaulē un ārzemnieku nauda mūsu kabatās, nevis esam tirgus placis visai pasaulei, kā uzsvēra O. Spārītis, minot Singapūras piemēru ceļā no atpalicības uz izvirzīšanos pirmajās rindās.

Andrejs Spridzāns akcentēja, ka valsts politika mašīnu plūsmu pretējā virzienā gan nesekmē, jo, piemēram, valsts budžeta iestādes “aiziet no reģioniem”, cilvēki seko darbavietām centrā. Novada domes priekšsēdētājs pretrunu saskata arī starp diviem principiem “nauda seko skolēnam” un “tuvāk dzīvesvietai” izglītības iestādi sākumskolas bērniem – jāmaina finansēšanas modelis, lai mazā skola tuvu mazā bērna dzīvesvietai var pastāvēt. Pretējā gadījumā bērns jau no mazotnes tiek pieradināts braukt prom no dzimtās vietas…

Rūpēties par uzņēmējdarbības attīstību nozīmē tai tuvināt skolēnus, gādājot arī par viņu profesionālo orientāciju, nodrošinot papildu apmācības programmas ar izvēles priekšmetiem – robotika, materiālzinātnes, grafiskais dizains u.c. Svarīgas ir mācību ekskursijas uzņēmumos. Visi tiekamies uzņēmumos – zinātnieki, pašvaldību pārstāvji, bērni un jaunieši! Savukārt O. Spārītis uzsvēra, ka tāda tikšanās vieta var būt arī zinātniskā laboratorija. Reiz sarunā Izraēlas vēstniece paudusi izbrīnu par Latvijā novēroto, ka uzņēmēji “nesēž blakus” zinātniekiem un ar nepacietību negaida sev noderīgus izgudrojumus, pretēji Izraēlā notiekošajam.

Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte iepazīstināja ar sava novada uzņēmējdarbības attīstības programmu un atbalstu uzņēmējdarbībai. Stāstot arī par LLU Zināšanu pārneses centra lielo lomu uzņēmējdarbības attīstībā, viņa uzsvēra, ka, izmantojot zinātniskas metodes uzņēmējdarbībā, var tikt tālāk par Latvijas tirgu, ar ko bieži vien ir par maz sekmīgam biznesam. Starp pašvaldību un uzņēmējiem jānotiek regulārai divvirziena komunikācijai, pašvaldībai nemitīgi jāpilnveido uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti, tajā skaitā apmācību jomā, tur iekļaujot zināšanas par sadarbību ar zinātniekiem, LIAA, ALTUM u.c. atbalsta institūcijām.  Jelgavā ir mērķis novada preču zīmi “Vietējais ražotājs – novada lepnums” padarīt vēl daudz populārāku.

LEAN  sistēma efektīvākam biznesam

Paneļdiskusijā uzņēmēja Dace Freimane pievērsa uzmanību organizācijas efektivitātes paaugstināšanas gudrībām, ko ietver LEAN sistēma. Šis termins netiek precīzi tulkots, bet ar to apzīmē ilgtermiņa veiktspējas filozofiju, proti, kā nodrošināt tādu darba organizāciju, kas sekmē darba ražīgumu, kvalitāti un ekonomisko efektivitāti, no kā izriet arī augstāka peļņa un konkurētspējīgs atalgojums. LEAN aizsākums rodams Japānas autobūves uzņēmuma “Toyota” rūpnīcās, kurās zinātnieki, pētot auto industrijas produktivitāti, konstatēja ievērojamas pozitīvas atšķirības no citiem nozares uzņēmumiem. Viena no LEAN iezīmēm ir vēršanās pret dažādu resursu izšķērdēšanu, tajā skaitā laika neefektīvu tērēšanu, liekām darbībām un procesiem. Liela vieta ierādīta darbinieku izglītošanai un motivācijai. Biznesa efektivitātes asociācija, kurā ir apvienojušies uzņēmumi, kas praktizē LEAN metodoloģiju, par to ir izdevusi latviešu valodā pirmo grāmatu.

Visi šie lielumi, kam uzmanību pievērš LEAN, ir saistāmi arī ar zināšanu ekonomiku. Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošana un zināšanu ietilpīgie pakalpojumi var padarīt reģionu, novadu stiprāku, dzīvotspējīgu.