Konferencē diskutē par ilgtspējīgu lauksaimniecību un resursu efektīvu izmantošanu

“Šogad atzīmēsim Latvijas simtgadi un lauksaimniecības augstākās izglītības 155 gadu jubileju. Iepriekšējo gadu laikā Lauksaimniecības fakultātē ir sagatavoti 11 605 lauksaimniecības nozares speciālisti, tomēr nozares profesionāļu tirgū arvien trūkst, ko ietekmē fakts, ka vairums studējošo nāk no saimniecībām, kas pieder vecākiem vai pašiem, un pēc studijām viņi atgriežas tur saimniekot. Līdz ar to tirgū pieejamu speciālistu nepaliek tik daudz, kā rezultātā dažādu jomu uzņēmumiem trūkst agronomu, zootehniķu un lauksaimniecības jomas uzņēmēju un vadītāju. Ņemot vērā speciālistu trūkumu, uzņēmumi Lauksaimniecības fakultātes topošos speciālistus jau studiju pirmajos kursos aicina ne vien praksē, bet arī piedāvā darba iespējas,” secina Lauksaimniecības fakultātes dekāne, profesore Zinta Gaile. Kā risinājumu darbaspēka pieejamības nodrošināšanai dekāne aicina vēl vairāk stiprināt universitātes sadarbību ar nozares uzņēmumiem, kopīgi informējot sabiedrību, jo īpaši jauniešus, par lauksaimniecības augstākās izglītības ieguvumiem un karjeras iespējām pēc studiju absolvēšanas.

Kā norāda Latvijas Agronomu biedrības stipendiāte un Lauksaimniecības fakultātes maģistrante Terēze Stanka savā ziņojumā, tad jaunajiem lauksaimniekiem ir plašas izaugsmes iespējas, ko sekmē pieejamā bezmaksas izglītība, stipendijas un dažādi atbalsta veidi, t. sk. iespēja praktizēties ārvalstīs, izmantojot Eiropas Savienības programmu finansējumu. Tāpat arī LLU infrastruktūra pēdējo gadu laikā ir pilnveidota, lai nodrošinātu studentu kvalitatīvu apmācību, kā arī, lai veiktu pētniecisko un zinātnisko darbu. “Iespējas ir plašas, jāprot tikai tās saskatīt, pielāgoties pārmaiņām un gudri saimniekot – izmantojot esošos resursus un ieviešot jauninājumus savā darbībā. Tam savukārt ir nepieciešamas atbilstošas zināšanas. Mūsdienās lauksaimniekam ir jāpārzina ne tikai agronomija, bet arī ekonomika, jaunākās tehnoloģijas, dabas zinātnes un politika. Turklāt, jo straujāk attīstīties pasaule, jo lielāka vērtība būs zināšanām, informācijai un kontaktiem,” uzskata T. Stanka. Maģistrante arī piebilst, ka, lai gan lauksaimniekiem ne vienmēr patīk dažādu institūciju ieviestie arvien jaunie regulējumi un noteikumi, taču tie galvenokārt tiek radīti ar mērķi motivēt saimniekot gudri un ilgtspējīgi, lai nodrošinātu kvalitāti un nenodarītu kaitējumu apkārtējai videi.

Konferences laikā tika akcentēti arī izaicinājumi lauksaimniecībā, proti, fakts, ka lauku apvidos noris strauja iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā lauku teritorijas kļūst mazapdzīvotas. T. Stanka plenārsēdes laikā norādīja arī uz faktu, ka jauniešiem grūti uzsākt saimniekošanu “no nulles”, ja īpašumā nav pieejami lieli zemes resursi. “Tomēr lauksaimniecība nav tikai laukkopība. Ir dažādi lauksaimniecības uzņēmējdarbības veidi, kuru uzsākšanai nav nepieciešami lieli resursu ieguldījumi, ir tikai jāprot atrast iespējas un tās izmantot,” tā T. Stanka. Arī Lauksaimniecības fakultātes dekāne Z. Gaile savā ziņojumā norādīja: “Lauksaimniecības nozarē ir gan darbs, gan pietiekami augsts atalgojuma līmenis, gan iespēja veidot karjeru savā dzimtenē, kurai esam vajadzīgi un piederīgi.”

Savukārt par izaicinājumiem un aktualitātēm zinātnes finansējumā lauksaimniecībā, klātesošos informēja Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente, profesore Baiba Rivža, aicinot aktīvi iesaistīties zinātnē un pētniecībā. “Līdz šim LLU ir bijusi iesaistīta piecās Valsts pētījumu programmās, no kurām lauksaimniecības nozares attīstībai būtiskākā bija "Lauksaimniecības resursi ilgtspējīgai kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai Latvijā (AgroBioRes)", kā arī nozīmīga bija darbība Eurolegue programmā. Šobrīd aktuāli ir iesniegt grantus Valsts prioritāro pētījumu virzieniem zinātnē 2018. – 2021. gadam, no kuriem lauksaimniecības nozares zinātniekiem un pētniekiem īpaši aktuāli ir divi pētījumu virzieni – Klimata pārmaiņas, dabas aizsardzība un vide un Vietējo dabas resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana uz zināšanām balstītas bioekonomikas attīstībai,” stāstīja profesore B. Rivža. Turklāt kā norādīja profesore, tad Augstākās izglītības padome ir izteikusi aicinājumu 2019. gadu noteikt par Latvijas nacionālās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas simtgades gadu ar atbilstošu finansējumu ar mērķi sasniegt pirmskrīzes periodu, kad Latvijas valsts budžetā augstākajai izglītībai bija paredzēts finansējums 202,5 miljoni eiro, turklāt pētniecībai bija pieejami līdzekļi 66,5 miljoni eiro apmērā. “2018. gadā augstskolām budžeta finansējums ir tikai mazliet vairāk nekā 106 miljoni eiro, veidojot 0,37% no IKP. Savukārt pētniecībai atvēlētais finansējums ir gandrīz 46  miljoni eiro, kas veido tikai 0,16% no IKP, nepadarot Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstības perspektīvu pārliecinošāku. Aicinām nodrošināt ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām sasniedz vismaz 2% no IKP, savukārt zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no IKP līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no IKP,” norādīja profesore B. Rivža.

Konferences plenārsēdē par nozīmīgu akadēmisko, pedagoģisko un pētniecisko darbību lauksaimniecības nozares augkopības apakšnozarē un lielu ieguldījumu laukkopības attīstībā Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstu saņēma Lauksaimniecības fakultātes profesors Antons Ruža, savukārt profesori B. Rivžu Lauksaimniecības fakultātes vadība sveica ar Latvijas profesoru asociācijas balvas iegūšanu.

“Ikviens zinātniskais pētījums padara mūsu zemi skaistāku un dāsnāku un šogad redzam, ka pētījumu un ziņojumu klāsts konferencē bijis ļoti bagāts. Turklāt šodien tikai iesākām konferenču ciklu mūsu universitātē, kas ir veltīts valsts simtgadei, bet tas vēl turpināsies 10. maijā ar vairākām starptautiskām zinātniskām konferencēm, kurās esat aicināti piedalīties,” plenārsēdē klātesošos aicināja konferences vadītāja, Lauksaimniecības fakultātes asociētā profesore Dzidra Kreišmane.