Esi gatavs studijām augstskolā! Jeb ko darīt, kad ķīmija sagādā galvassāpes
Kamēr izglītības politikas veidotāji un vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iestāžu skolotāji lauza galvas, ko darīt ar skolēnu zemajiem rezultātiem eksakto mācību priekšmetu centralizētajos eksāmenos, kuros jau vairākus gadus nav manāmas pozitīvas tendences, augstskolas negaida labākus laikus.
Tās risina šo situāciju saviem spēkiem, piedāvājot skolēniem īpašus sagatavošanas kursus matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Mērķis visām ir viens – raisīt interesi par turpmākām studijām inženierzinātnēs vai biozinātnēs, kuru zināšanas tik ļoti nepieciešamas darba tirgū, un sagatavot jauniešus studijām augstskolā.
Stāsts par izdomātām zivīm, ziloņiem un citiem zvēriem
„Bieži bērnu vecāku viedokļos vērojamas dīvainas izpausmes: viņi mazāk domā, kā atbalstīt jaunos un ieinteresēt salīdzinoši grūtāk apgūstamajos mācību priekšmetos, bet gan vairāk meklē attaisnojumus, kāpēc viņu bērniem nav jāmācās fizika, ķīmija vai bioloģija. Turklāt līdzīgi domāšanas paradumi attiecas arī uz nevēlēšanos sasniegt labus rezultātus mūzikā, vizuālajā mākslā, sociālajās zinības un citos humanitārā un sociālā virziena priekšmetos. Mēs redzam, cik populāri sociālajos tīklos ir video vai fotogrāfijas, kuri vēsta, ka nav iespējams zivi iemācīt lidot vai zilonim apgūt baletdejošanu. Šie dzīvnieku pasaules piemēri itin veikli tiek attiecināti uz cilvēku un viņu it kā fizioloģiski noteiktajiem ierobežojumiem: ja zivs nelido, tad Jānītis nedzied,” stāsta LLU Tehniskās fakultātes profesors Aigars Laizāns.
Viņš arī skaidro, ka universitātē mācībspēki nedala studentus „zivīs” vai „ziloņos”, taču uzskata, ka ikviens ir spējīgs apgūt augstākās matemātikas risinājumu pamatprincipus vai ķīmisko savienojumu formulas un iemācīties tās izmantot savā specialitātē. Lai tas izdotos, izšķirošas ir tikai divas lietas – labs skolotājs un studenta motivācija un ticība saviem spēkiem.
„Ikdienā strādāju ar studiju programmas „Lietišķā enerģētika” studentiem un dažreiz dzirdu sakām, ka viņiem ir grūtības uzsākt kāda uzdevuma pildīšanu, jo it kā zinot, ka to nespēs saprast un izpildīt, vai arī - veicamais uzdevums ir ļoti grūts un nav vērts pat iesākt. Būtībā viņi sev pasaka, ka ir „ziloņi”, kuriem nav izredzes gūt panākumus baletā. Viņi paši nespēj noticēt, ka ir cilvēki, kuriem ir dota spēja domāt, izprast un izdarīt secinājumus. Mūsu kā universitātes darbs ir iedrošināt jauniešus, motivēt un dot viņiem trūkstošās zināšanas, lai studijas viņos izraisītu interesi un vēlmi izprast vissarežģītākos mehānismus un garākās formulas,” tā A. Laizāns.
Ratus taisi ziemā, bet ragavas – vasarā
LLU Jelgavā ir jau vairāku gadu pieredze, piedāvājot īpašus sagatavošanas kursus atsevišķos mācību priekšmetos, kuru apguve vidusskolēniem palīdz labāk sagatavoties eksāmeniem un studijām augstskolā. Turklāt, nokārtojot eksāmenu kursu noslēgumā, ir iespēja uzņemšanas konkursā ar iegūto vērtējumu aizstāt gada atzīmi un uzlabot savas izredzes studiju vietas iegūšanai.
Šogad universitāte no 20. janvāra sestdienās piedāvā vidusskolēniem doties uz Jelgavu un apmeklēt kursus ķīmijā un bioloģijā, kuros iegūstamās zināšanas ir īpaši svarīgas, izvēloties studijas lauksaimniecībā, veterinārmedicīnā un pārtikas tehnoloģijā, kā arī atsevišķās inženierzinātņu programmās.
“Es savulaik braucu no Ventspils uz Jelgavu, lai labāk sagatavotos valsts fizikas eksāmenam. Kursos man radās priekšstats, kā notiek lekcijas universitātē un sapratu, ko tieši man vēl vajag papildus mācīties, lai eksāmenā iegūtu labākus rezultātus. Turklāt tā kā biju izlēmis, ka studēšu Jelgavā kokapstrādi, sagatavošanas kursu laikā jau iepazinu LLU,” stāsta Āris Pūseps, kurš šogad absolvēs universitāti kā kokapstrādes inženieris.
Savukārt sagatavošanas kursi ķīmijā un bioloģijā topošajiem veterinārmedicīnas, lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas studentiem atvieglo turpmāko studiju procesu.
“LLU organizētie bioloģijas kursi man palīdzēja lieliski sagatavoties bioloģijas eksāmenam vidusskolā. Turklāt, iestājoties Veterinārmedicīnas fakultātē, iekļuvu ne tikai budžeta grupā, bet biju viens no stipendiātiem. Arī psiholoģiski zināju, ka manis izvēlētā profesija un studijas būs ļoti sarežģīts process, bija brīži, kad gandrīz pārdomāju un devos studēt citur, taču stingri zināšanu pamati un lieliski rādītāji eksāmenos sniedza pašapziņu, un lika tiekties uz saviem mērķiem - par šo izvēli esmu priecīgs jau piekto gadu. Starp citu jau kursos satiku savus nākamos kursa biedrus, ar kuriem gadu gaitā kļuvām par ļoti labiem draugiem,” stāsta Veterinārmedicīnas fakultātes students Gusts Indāns.
Turklāt sagatavošanas kursi ir risinājums gadījumos, kad vidējās izglītības līmenī eksakto mācību priekšmetu apguve profesionālās vai humanitārās ievirzes izglītības iestādēs netiek piedāvāta. Piemēram, Lauksaimniecības fakultātes studente Gundega Eglīte ķīmijas un bioloģijas pamatus apguva LLU kursos un šobrīd veiksmīgi turpina studijas, lai gan vidusskolas laikā mācījās Humanitārajā ģimnāzijā, kurā neapguva dabaszinību mācību priekšmetus.
Arī matemātikai nekad nav par vēlu
Atbalsts eksakto studiju kursu – ķīmijas, fizikas un matemātikas – apguvē ikvienam tiek piedāvāts jau esot LLU studenta statusā. Veterinārmedicīnas un Pārtikas tehnoloģijas fakultātēs ir prakse paralēli studiju programmai organizēt 1. kursa studentiem brīvprātīgus ķīmijas papildkursus, lai sekmīgi apgūtu trūkstošās zināšanas. Šādu iespēju katru gadu izmanto vismaz vairāki desmiti studentu.
Turklāt fizikā un matemātikā topošajiem inženieriem tiek piedāvātas iknedēļas papildus mācībspēku konsultācijas. Kā liecina Informācijas tehnoloģiju fakultātes pieredze, kurā arī tiek sniegts atbalsts studentiem fizikas un matemātikas padziļinātā apguvē, ļoti bieži studenti uzsāk lekcijas ar zemu vai viduvēju zināšanu līmeni, bet jau pēc pirmā semestra iegūst labus vai pat izcilus vērtējumus.
„Kad sāku studēt, bija grūti, jo visa mana grupa iepriekš bija mācījusies ģimnāzijās, kur apgūst padziļināti augstāko matemātiku un programmēšanas pamatus. Man nekas tāds nebija, jo mācījos parastā skolā. Pirmajā studiju semestrī cītīgi gāju uz visām mācībspēku konsultācijām, man bija pat savs programmēšanas pasniedzējs no kursa biedru vidus, pie kura brīžam gandrīz pārvācos nakšņot. Taču es labi iemācījos pamatus. Turklāt pirmo semestri jau beidzu ar 10 ballēm programmēšanā, bet otro semestri – ar 10 ballēm augstākajā matemātikā. Biju ieskrējusies, lai gan sākumā šķita, ka ir grūti un slikti,” stāsta LLU Informācijas tehnoloģijas fakultātes studente Amanda Kļaviņa, kas 2017. gadā ieguva pasaulē pirmās programmētājas, lēdijas Adas Lavleisas balvu kā jaunā IT zinātniece.
