Kad par enerģētiku stāsta Ziemassvētku vecītis jeb kādi ir izcili profesori

Špaktelēšana + slīpēšana + pārtikas iepakojums = 1

Viņa spēj salauzt visus iespējamos stereotipus par blondīnēm. Viņu raksturo trīs vārdi: gudra, gudra un vēl gudrāka inženiere. Ēst gatavošana pilnīgi un galīgi nav viņas nodarbošanās. Patiesībā viņa to tā īsti neprot, bet toties to nevar teikt par celtniecības darbiem. Slīpēšana, špaktelēšana, mūrēšana un citi būvniekiem vien zināmi termini ir viņas lauciņš, kurā pati jūtas kā zivs ūdenī. Izcila apdares darbu meistare – teiktu ikviens, kurš redzētu viņas paveikto. Bet! To iespējams redzēt vien retajam, jo būvniecība nav gluži joma, kurā viņa reiz ieguva augstāko izglītību.

Manā universitātē viņa ir profesore, bet ne jau Vides un būvzinātņu fakultātē, kur sagatavo jaunos būvniekus. Patiesībā studenti viņu pazīst kā Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesori Sandru Muižnieci-Brasavu, kurai nav līdzvērtīgu ekspertu pārtikas iepakojumu jomā Latvijā. Viņa jebkurā diennakts laikā mācēs pateikt, kādā iepakojumā uzglabāt pārtiku Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un kāds materiāls un temperatūra ir vispiemērotākie, lai uzglabātu vārītus kartupeļus – īstus, nemodificētus un bez konservantiem – gadu savā ledusskapī. Turklāt tādus, ka tos pēc tam var lietot uzturā. Jā, pārtikas zinātne ir spērusi lielus soļus savā attīstībā un Sandra tāpat. Savulaik zinības smēlusies Dānijā, bet šobrīd visu savu uzmanību velta jaunās pārtikas tehnologu paaudzes izaudzināšanai un pārtikas ražotāju atbalstam.

P.S. Ja kāds students gribēs piedāvāt Sandrai veikt apdares darbus savā dienesta viesnīcas istabiņā, tas viņam var draudēt ar papildus jautājumu eksāmenā par pārtikas iepakojumiem un iekārtām.

Dziedāšana + mārketings + enerģētika = 1

Viņš auditorijas priekšā nekad nemulst un stresaini nedreb, meklēdams pareizos vārdus. Iespējams, tas ir tāpēc, ka prasme uzstāties ir viņa otrais vārds un uzvārds. Viņš ir pārliecināts dziedātājs no matu galiņiem līdz papēžiem, un dziesmu dziedāšana viņam neļauj aizmigt ne Līgo naktī, ne rekordgarā izlaidumā. Apjukumu viņā nerada pat Ziemassvētku vecīša pienākumu pildīšana, kas godam veikti ne jau šaurā paziņu vai radu bērnu lokā, bet visas Jelgavas Ziemassvētku pasākumu laikā.

Diemžēl Latvijas Labākajā universitātē nav studiju programmas ne dziedāšanā, ne aktiermeistarībā, līdz ar to viņam nav iespēju lasīt lekcijas šajās jomās. Taču studentu mīlestību viņš - Tehniskās fakultātes profesors Aigars Laizāns - ieguvis, stāstot par enerģētikas nozari un mārketingu. Viņš ir eksperts gan bioenerģijas, elektroauto, vēja enerģijas un pat niedru izmantošanā, gan uzņēmējdarbības vides attīstīšanā. Aigara profesionalitāti novērtējuši arī tādi lielie milži kā VAS „Latvijas dzelzceļš” un AS „Latvenergo”, kuri dažādos jautājumos uzticas viņa zinātnieka prātam un gūtajai pieredzei ne vien Latvijā, bet arī studijās ASV un Kanādā.

P.S. Ziemassvētku vecīša tēlā lekciju laikā Aigars nav redzēts, bet, iespējams, tikai tāpēc, ka Ziemassvētku dienās studentiem ir brīvlaiks un lekcijas nenotiek.

Basketbola bumba + ūdens apsaimniekošana = 1

Viņš ir sportists. Turklāt ne „vieninieks”, bet komandas spēlētājs un, ja nedaudz atļauts fantazēt, tad varu arī teikt, ka basketbola bumba, iespējams, bija pirmā viņa rotaļlieta bērnībā. Ja ieraksta Google viņa vārdu, pirmais, kas parādās, ir basketbola laukums, jo vairākus gadu desmitus viņš ir bijis profesionāls basketbolists klubā “Jelgava”. Lai gan cīņā ar Porziņģi un viņam līdzīgajiem viņš zaudētu auguma garuma centimetru jomā, prasmes basketbola bumbas pārvaldīšanā savulaik arī viņam ļāva sapņot par spēlēšanu otrpus Latvijas robežām.

Neticami, bet kādā dzīves posmā viņš spēja apvienot doktora studijas vides inženierzinātnē ar profesionāla sportista treniņiem un spēlēm. Rezultātā Latvija ir ieguvusi izcilu vides inženieri - Vides un būvzinātņu fakultātes asociēto profesoru Aini Lagzdiņu -, kurš, būdams viens no jaunākajiem vides zinātniekiem valstī, devās uz ASV un divus gadus strādāja kā pētnieka asistents. Tomēr sapnis par nokļūšanu Atlantijas okeāna otrā krastā piepildījās, bet gan nedaudz savādākā veidolā. Šobrīd viņš ir atgriezies Jelgavā un studentiem spēj izstāstīt visu no ģeogrāfiskās informācijas sistēmām līdz ūdens apsaimniekošanai, kā arī vada Meža un ūdens resursu zinātnisko laboratoriju un veic pētījumus.

P.S. Pēc lekcijām par notekūdeņu savākšanas sistēmām Aini studenti var sastapt universitātes basketbola laukumā un izaicināt uz sportisku dueli.

Teātris + ekonomika + zinātne = 1

Viņa ir aktrise. Lai gan pati sevi dēvē tikai par teātra mīļotāju un uz Dailes teātra skatuvi netēmē, viņas atveidoto lomu skaits varētu konkurēt ar Rēzijas Kalniņas vai Ģirta Ķestera padarīto uz skatuves. No Šekspīra līdz Blaumanim, no jautrajām Vindzorietēm līdz Paijai un no skaistām princešu kleitām līdz pastalām. Viņa to visu ir izdzīvojusi un izspēlējusi uz Ādolfa Alunāna teātra skatuves, bet par Oskaru vai Lielo Kristapu nesapņo.

Drīzāk viņas profesionālais sapnis ir vairāk saistīts ar zinātnisku pētījumu veikšanu ekonomikā, jo viņa – Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes docente Zane Vītoliņa – ir jaunā ekonomikas doktore un stāsta studentiem par reģionālo ekonomiku un vērtību ķēdēm. Viņai pa spēkam ir arī tūrisma vides izpēte un tā piedāvājuma izstrādāšana Japānas tūristiem, teritoriju viedā attīstība un pilsētu un lauku mijiedarbība. Ja arī kāds kaut ko nesaprot no uzrakstītajiem Zanes zinātniskās darbības virzieniem, tad pie viņas lekcijās viss kļūst skaidrs. Turklāt Zane ir arī atbalsts ikvienam Jauno zinātnieku apvienībā.

P.S. Par spīti tam, ka Zane uz skatuves izspēlē slinko un vieglprātīgo Paiju, lekcijās un eksāmenos viņa vairāk līdzinās kārtīgajai un centīgajai Maijai. Līdz ar to slinkajiem studentiem nav cerību...

Deja + vadīšana + fizika + matemātika = 1

Viņa dzīvo dejā. Precīzāk gan būtu teikt – viņa pati ir deja. Būdama latviešu tautas deju dejotāja, kļuvusi par deju kolektīva vadītāju un vairākas desmitgades vadījusi divus spožus deju kolektīvus, aizvezdama tos līdz pirmajām vietām deju konkursos un skatēs. Dejotāju vadīšanu viņa ik reizi izspēlē kā loģiski pamatotu pasjansu, kur aprēķināts katrs sīkums.

Un ne velti pat mākslā viss ir aprēķināts, jo viņa universitātē ir Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesore Anda Zeidmane. Saprotiet paši – datoru ģēniju un programmētāju pasaulē Anda nevienam nemāca dejot, bet gan izmanto savu fizmata izglītību, lai topošajiem inženieriem izskaidrotu augstākās matemātikas un fizikas gudrības. Turklāt vadot tik smagus studiju kursus, viņai bez problēmām izdodas iegūt studentu mīlestību, kuri ik pāris gadus Andu apbalvo kā iedvesmojošāko mācībspēku universitātē. Iespējams, viņas dejotājas talants palīdz pat integrāļu rēķināšanā un padara visgrūtākās fizikas teorijas vieglas kā dejas soļus. Ne velti viņas zināšanas novērtē gan studenti, gan skolēni Jelgavas Valsts ģimnāzijā.

P.S. Ja kāds students gribēs Andas vadībā iemācīties valša soļus, lai pārsteigtu savu draudzeni ballē, tad viņam ir jāņem vērā, ka deju nodarbībām iespējams blakusefekts – apgūti matricu rēķināšanas pamatprincipi.

Autors: Mūžīgais students Jēkabs Ceriņš. Jeb vienkārši izredzētais, kuram Ziemassvētku vecītis ir stāstījis par enerģētiku, gudrā blondīne - par pārtikas iepakojumiem, čempions basketbolā - par vides aizsardzību, slinkā Paija - par ekonomiku, bet deju kolektīva vadītāja skaidrojusi augstāko matemātiku.

Lai mums Jaunajā gadā visiem arvien jauni, pārsteidzoši un iedvesmojoši atklājumi par Latvijas Labāko universitāti!