Nobalso par lielāko baroka pili Baltijā – Jelgavas pili un tās parku
Līdz 15. oktobrim interneta vietnē www.ainavudargumi.lv norisinās balsošana par izcilākajām ainavām katrā no Latvijas reģioniem. Tādējādi ikvienam iedzīvotājam, tostarp studentiem, mācībspēkiem un LLU darbiniekiem ir iespēja piedalīties Latvijas ainavu dārgumu elektroniskas krātuves izveidē “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt”, kur būs iekļautas sabiedrības vērtējumā nozīmīgas ainavas ar īpašu vēstījumu par mūsu zemes dabu un vēsturi, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm, informē projektu koordinators Zemgalē Juris Kālis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotās aktivitātes pirmajā fāzē Latvijas iedzīvotāji vasaras sākumā bija iesūtījuši aptuveni deviņarpus tūkstošus ainavu pieteikumus, tostarp Zemgalē - 148 ainavas. Saskaņojot ar valstī izveidoto Ainavu ekspertu padomi, izvirzīja tās iekļaušanai elektroniskās balsošanas sarakstā. Sabiedrības vērtējumam no pieciem plānošanas reģioniem pavisam izvirzītas 243 ainavas. Katrai no tām sniegts īss pamatojums, norādīts, kuras pašvaldības teritorijā tā atrodas, pievienots fotouzņēmums, taču tam ir sekundāra nozīme, jo ikviena ainava vērtējama kā vairāku elementu kopums, ietverot upes, ezerus, parkus, kultūrvēstures objektus, infrastruktūru un citus elementus.
Zemgales pussimts ainavu vidū ir Jelgavas pils un tās parks, kas ir viens no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem, bijusi gan hercogu rezidence, gan Livonijas ordeņa bruņinieku mājvieta, gan administratīvais centrs. Tā savas pastāvēšanas laikā vairākkārt degusi un atjaunota, un degusi atkal. Agrāk pilī valdīja hercogi, tagad mācās studenti, strādā pasniedzēji to apbrīno visi, kuri bijuši šajā senatnīgajā celtnē. Savukārt pils parku sāka veidot 1817. gadā agrāko pils vaļņu vietā. Parkā ir kanāli, tiltiņi, vairākas pils ēkas un Gubernatora saliņa, kas padara to par vienu no skaistākajiem parkiem Jelgavā. Pils parkā aug vairāki dižkoki – zirgkastaņas, ozols un pelēcīgā apse.
Kā arī vēl ir iespējams nobalsot par Lielupes palienes pļavu ar savvaļas zirgiem, Vecpilsētas ielas kvartālu un Svētās Trīsvienības baznīcas torni Jelgavā, Jēkabpils Vēstures muzeja Sēlijas zemnieku sētu, Krustpils pili un tās apkārtnes ainavu, Daugavas ainavu ar pļaviņu HES, seno viensētu “Kalna Ziedi” Aizkrauklē, Gārsenes muižu un tās apkārtnes ainavu, Ukru gāršu Auces novadā, Mūsas un Mēmeles sateku ar Bauskas pili, Bornsmindes un Jumpravmuižas dolomīta klinšu atsegumu, Ceriņu dārza ainavu Dobelē, Zemgales auglīgā līdzenuma ainavu, Vīgantes parka ainavu ar Staburaga vietu, Svētes palienu un Vilces parka ainavu Jelgavas novadā, Zasas parku un Raiņa “Tadenava” Jēkabpils novadā, Daugavas ainavu ar Likteņdārzu, Daugavas un Pērses sateku ar Kokneses pilsdrupām, Mežotnes ainavu ar pilskalnu, Rundāles pils apbūves ansambli, Daugavas ainavu pie Klidziņas, Tērvetes dabas parka ainavu ar pilskalnu, kā arī par citām ievērības vērtām ainavām.
Ikviens interesents balsošanā var piedalīties tikai vienu reizi un katrā no pieciem plānošanas reģioniem ir tiesīgs izraudzīties līdz 10 sev tīkamākajām ainavām. Pēc rezultātu paziņošanas novembra vidū sekos virkne citu aktivitāšu – papildus informācijas vākšana, diskusijas, ceļojošās izstādes organizēšana un priekšlikumu sagatavošana ainavu dārgumu iekļaušanai Latvijas Kultūras kanonā.
