K. Ulmaņa stipendiāti: "Tā ir stipendija ar pievienoto vērtību!"
3. septembrī Dobeles novada „Pikšās” notika bijušā Latvijas Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 140. dzimšanas dienai veltīts piemiņas pasākums. Tā laikā tika sveiktas LLU studentes – Kārļa Ulmaņa 2017./2018. studiju gada stipendiātes un „salidoja” iepriekšējo gadu K. Ulmaņa stipendiāti.
2017./2018. studiju gadā Kārļa Ulmaņa vārdā nosaukto stipendiju saņems trīs izcilas LLU studentes. Viena no stipendijas saņēmējām ir Kristīne Stendzeniece no Ķekavas novada, kas studē Vides un būvzinātņu fakultātes (VBF) profesionālā bakalaura studiju programmā „Zemes ierīcība un mērniecība”. Kristīne ir 3. kursa studente, vidējā atzīme studijās ir 8.8 balles un stipendijas konkursā viņa izstrādāja pētījumu „Pieķērušies mazajam zemes stūrim, jūs pieķeraties arī visai mūsu zemei, tēvzemei!”. Tā mērķis bija izpētīt lauksaimniecības attīstību K. Ulmaņa dzimtajās mājās „Pikšas” un tās ietekmi uz K. Ulmani kā valsts politiķi, kā arī lauksaimniecības attīstību Latvijā laika posmā no 1835. gada līdz 1940.gadam.
Savukārt divas K. Ulmaņa stipendiātes pārstāv Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) otrā līmeņa studiju programmu „Pārtikas produktu tehnoloģija”. Viena no stipendijas saņēmējām ir Agnese Čamane no Lielvārdes novada. Viņa ir 3. kursa studente un veica pētījumu “Ģimene ir stūrakmens visā mūsu valsts dzīvē, un pēc tam nāk skola, kas turpina ģimenē iesākto jaunās paaudzes audzināšanu”. Agneses pētījuma mērķis bija izpētīt, kādi ģimenes modeļi pastāv Latvijā, kādi faktori ietekmē ģimenes vērtības un kāda ir vecāku nozīme bērnu audzināšanas procesā. Kā saka pati Agnese: „Es esmu pierādījums tam, ka mācoties par inženieri, apgūdama grūtos inženierzinātņu un ķīmijas studiju kursus, var atrast laiku darboties studentu pašpārvaldē, kur palīdzu organizēt pasākumus, kā arī piedalos dažādos konkursos.”
Ance Ziobrovska ir otra topošā pārtikas tehnoloģe - K. Ulmaņa stipendiāte no Aizputes novada un pašlaik studē 4. kursā. Viņas vidējā atzīme studijās 8.1 balles. Stipendiāte veica pētījumu „Ģimene ir sargājama, ceļama, viņa jādara labāka, jo no veselīgās ģimenes sastādās veselīga tauta”. Ance savā darbā izzinājusi Kārļa Ulmaņa dzimtas personu dzīves gājumus un izveidojusi dzimtas koku.
Šogad K. Ulmaņa piemiņas pasākums bija īpašs, jo vienkopus pulcēja dažādu gadu stipendiātus, kuri saņēmuši K. Ulmaņa stipendiju. LLU Kārļa Ulmaņa stipendija tiek piešķirta jau 27 gadus, un tās pastāvēšanas laikā to ir saņēmis 101 LLU students no dažādām fakultātēm. Pieminot ievērojamā valstsvīra mūža devumu Latvijai, 1990. gada 1. martā Kārļa Ulmaņa stipendiju izveidoja Latvijas Lauksaimniecības savienība. Savukārt kopš 1991. gada šo stipendiju piešķir LLU - katru gadu labākajiem saviem studentiem.
Salidojumā satikās ne vien nesenu gadu stipendiāti, bet gan arī studenti, kuri universitāti absolvējuši pirms desmit vai vairāk gadiem, bet vēl joprojām jūtas pateicīgi par iespēju studiju laikā iegūt nozīmīgu finansiālu atbalstu. Tā Pikšās šogad satikās dažādu desmitgažu stipendiāti - 1991. gada stipendiāts Aivars Garančs, 2001. gada stipendiāts Madars Lasmanis, 2010. gada stipendiāts Raivis Andersons un daudzi citi.
"K. Ulmaņa stipendija bija un ir stipendija ar pievienoto vērtību. Es lepojos, ka esmu Ulmaņa stipendiāts! Domāju, ka tam piekrīt ikviens stipendiāts. Tā mums visiem bija iespēja izpētīt kādu posmu Latvijas vēsturē, turklāt bijām labākie un turīgākie studenti savā kursā, jo mūsu studiju laikā stipendijas apmērs bija liela nauda,” tā pasākumā teica 2002. gada stipendiāts Juris Želvis no Preiļiem, kurš savulaik stipendijas konkursā pierunājis piedalīties arī savas kursa biedrenes Sandu Činguli un Gintu Kronbergu un kuras jau 2003. gadā kļuva par K. Ulmaņa stipendiātēm.
Prestižs, ko sev līdzi nes K. Ulmaņa vārdā nosauktā stipendija, dažiem palīdzējis darba vietas ieguvē, prasmes, kas attīstītas pētnieciskā darba izstrādē, vēlāk palīdzējušas studiju darbu rakstīšanā un attīstījušas domāšanu un finansiālais atbalsts ļāvis studēt, nedomājot par sadzīvi un izdzīvošanu. Turklāt katram no klātesošajiem bija stāsts par to, kā viņi izstrādājuši pētniecisko darbu, apmeklējot arhīvus, bibliotēkas vai rokoties savas mājas bēniņos, kā strādājuši savu ģimeņu zemnieku saimniecībās un kā stipendijas ieguve izmainījusi viņu dzīvi.
"Biju viens no pirmajiem K. Ulmaņa stipendiātiem deviņdesmito gadu sākumā un mana laika rektors bija Voldemārs Strīķis, tādēļ universitāti vēl joprojām gribu saukt par akadēmiju. Tobrīd studēju ekonomiku un sākām attīstīt zemnieku saimniecību. Tie bija finansiāli grūti laiki, bet es par stipendijas naudu iegādājos automašīnu. Lai gan šobrīd no lauksaimniecības esmu aizgājis prom, tā bija vērtīga pieredze,” stāsta A. Garančs.
Milzīgu pateicību visi stipendiāti izteica Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes asociētajam profesoram Jānim Ķusim, kurš 27 gadu laikā ir ne vien vērtējis stipendijas pretendentu izstrādātos pētnieciskos darbus, bet arī konsultējis to izstrādē, mācījis un motivējis pieteikties stipendijai.
Kārļa Ulmaņa stipendijas piešķiršanas mērķis ir atbalstīt talantīgus un aktīvus LLU studējošos. Stipendijai var pieteikties visu fakultāšu sekmīgie, valsts budžeta finansētie studenti un maģistranti, kuri ir uzrakstījuši zinātnisku pētījumu par Kārli Ulmani, viņa darbību un aktuālajām problēmām Latvijas tautsaimniecībā, politikā un kultūrā 20. gs. 20.- 30. gados, iesaistījušies LLU sabiedriskajās aktivitātēs un kuriem ir darba pieredze kādā zemnieku organizācijā/saimniecībā.
Detalizētu informāciju par šo un citām stipendijām var iegūt pie Studiju centra speciālistes Arnitas Lejavas (Jelgavas pils 178. telpa) vai LLU mājas lapā.