LLU vadība: Diskusijas par mācībspēku atalgojuma sistēmu ir normāls process
Kopš jūnija, kad Senātā tika apstiprināta jaunā mācībspēku atalgojuma sistēma un pieņemti to reglamentējošie dokumenti, turpinājušās diskusijas ar Veterinārmedicīnas fakultātes vadību un mācībspēkiem, kurus īstenotās pārmaiņas universitātē neapmierina. Tā kā 30. augustā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) par šiem procesiem informējusi mediju pārstāvjus, paužot viedokli, ka Senātā apstiprinātie dokumenti ir pretrunā ar valsts normatīvo regulējumu, LLU rektore Irina Pilvere un studiju prorektors Aigars Laizāns skaidro situāciju.
"Jaunā mācībspēku atalgojuma sistēma ir loģisks pārmaiņu solis augstskolas darbībā, jo atalgojuma aprēķina sistēma daudzus gadus nav pārskatīta un piemērota šodienas situācijai. Jaunā sistēma nav pašmērķīga, bet gan ieviesta, lai uzlabotu studiju kvalitāti, padarot saprotamāku, godīgāku un caurskatāmāku darba samaksas sistēmu, taisnīgi atalgojot mācībspēkus visās fakultātēs un nepadarot viņu atalgojumu atkarīgu no studentu skaita, kas šobrīd ir mainīgs. Tādējādi ar jauno sistēmu gribam mācībspēkiem dot drošības sajūtu, ka neatkarīgi no studentu skaita grupā viņi saņems atalgojumu par savām nostrādātajām stundām, turklāt papildus īpaši ņemot vērā katras fakultātes studiju specifiku,” skaidro A. Laizāns.
Viņš atklāj, ka līdzīgi kā visā Latvijas augstākajā izglītībā arī LLU kopējais pieejamais finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu mācībspēku kvalifikācijai un veicamajiem uzdevumiem atbilstošu un cienīgu atalgojumu, līdz ar to diskusijas starp universitātes vadību un Veterinārmedicīnas fakultātes darbiniekiem turpinājušās arī vasarā.
Nepatiesa ir 30. augustā medijos izskanējusī informācija, ka lielākā daļa LLU mācībspēku neatbalsta jaunās atalgojuma sistēmas ieviešanu un nav pagarinājuši darba tiesiskās attiecības ar universitāti. Par sistēmas ieviešanu 2017. gada 14. jūnijā nobalsoja Senāta vairākums un līdz augustam Personāldaļā parakstītus darba līgumus bija iesnieguši visu fakultāšu mācībspēki, izņemot Veterinārmedicīnas fakultātes mācībspēkus. Turklāt, pateicoties sadarbībai ar IZM un ZM pārstāvjiem, šīs nedēļas sākumā panākta vienošanās arī ar VMF mācībspēkiem par darba līgumu slēgšanu, lai no 4. septembra universitātē varētu sākties studiju process. LLU Personāldaļa nav saņēmusi nevienu iesniegumu no mācībspēkiem par darba attiecību izbeigšanu.
"Diskusijās ar IZM esam sapratuši, ka jaunizveidotās atalgojuma sistēmas reglamentējošajos dokumentos ir nepieciešami juridiski precizējumi, kas nosaka, cik liels stundu skaits ir maksimāli pieļaujams studiju un pētnieciskā darba veikšanai. Līdz ar jaunās atalgojuma sistēmas ieviešanu aktualizējās normatīvo aktu juridiskā interpretācija. Saprotam, ka jau vairākus gadu desmitus universitātē nav bijusi precīza juridiskā izpratne par atsevišķām likumu/noteikumu normām. Līdz šim mūsu universitātē bija veidojusies izpratne, ka mācībspēkam studiju un zinātniskais darbs pilna slodzē jāpaveic 40 stundās nedēļā, bet sarunās ar IZM un juristiem atklājām, ka mācībspēka pilna slodze ir 25 stundas, kurās viņam ir jāspēj veikt visi Augstskolu likumā noteiktie uzdevumi. Šobrīd gaidām oficiālu juristu atzinumu, kādas izmaiņas veicamas universitātes izstrādātajos dokumentos un septembrī tās īstenosim, jo saprotam, ka esam kļūdījušies. Lai universitātes normatīvā bāze nebūtu pretrunā ar valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, veiksim precizējumus Senāta lēmumā par mācībspēku atalgojuma aprēķina sistēmu un precizēsim stundu skaitu darba līgumos. Svarīgi atgādināt, ka šīs izmaiņas neparedzēs jaunās sistēmas atcelšanu, kuras ieviešanu atbalsta mācībspēku vairākums, un nav saistītas ar atalgojumiem pieejamo finansējumu, līdz ar to darbinieki var justies droši par atalgojuma lielumu, kurš norādīts darba līgumā,” stāsta Irina Pilvere.
Rektore turpina: "Neatbalstām LIZDA aktivitātes, publiskojot medijos universitātes iekšējās diskusijas, ko uzskatām par nekorektu rīcību. Turklāt ir maldīgi šīs diskusijas uzskatīt par konfliktu, jo tās uztveram kā normālu, demokrātisku darba procesu. Tādas norisinājās universitātē jau pus gadu pirms Senāta lēmuma pieņemšanas un turpinās vēl joprojām. Cienām un atbalstām darbinieku vēlmi aizstāvēt savas tiesības, jo tikai sadarbojoties spējam universitāti veidot par labāku studiju un darba vietu.”