EKOSOC-LV izbraukuma seminārs 3. Latvijas Lauku kopienu parlamentā Kandavā

EKOSOC-LV dalībnieki informēja par programmas pētījumu rezultātiem, piedalījās diskusijās un darba grupās ar saviem ierosinājumiem, anketēja dalībniekus, kuri bija ieradušies uz parlamentu no visas Latvijas, par lauku dzīvotspēju, valsts nozīmi kā institūciju kopumu, par pašvaldību kā vietējās varas struktūru un tās iedzīvotājiem. Pasākumā tika gūta jauna pieredze un atgriezeniskā saite EKOSOC-LV noslēguma fāzes darba turpināšanai.

Parlamenta darbā piedalījās ministriju un citu valsts institūciju pārstāvji – Sandis Voldiņš no Kultūras ministrijas, Pārsla Rigonda Krieviņa no Zemkopības ministrijas, Kristaps Soms no Ekonomikas ministrijas, Ilze Kurme no Labklājības ministrijas, Dimitrijs Trofimovs no Iekšlietu ministrijas, Annija Novikova un Klāvs Grieze no Satiksmes ministrijas, Raivis Bremšmits no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ineta Būmane no Veselības ministrijas, Kristīne Stašāne no Nodarbinātības valsts aģentūras, Maija Pauniņa no Slimību profilakses un kontroles centra, Pēteris Vilks no Pārresoru koordinācijas centra, kā arī Saeimas deputāti Lolita Čigāne un Juris Viļums u. c. –, kuri informēja dalībniekus par valsts politiku, atklājot laukus dažādu nozaru aspektā.  

Parlamentā iezīmējās tendence, ka pastāv dažādas finansiālas un organizatoriskas atbalsta sistēmas, kuras ir pieejamas iedzīvotājiem un organizācijām, tas nozīmē, ka ir būtiski mainīt sabiedrības domāšanu no pasīvas gaidīšanas (“no manis nekas nav atkarīgs”) uz atbildības un paša iniciatīvas uzņemšanos. Tas sasaucas ar EKOSOC-LV pētījumu rezultātiem, kas atklāja, ka pārāk daudz lauku iedzīvotāju vēl uzskata, ka no viņiem nav atkarīga attīstība un pārmaiņas. Taču kā parlamenta laikā tika norādīts, ir jādzīvo ar personisko atbildību, nevis ar nostāju, ka “esmu maziņš un melns un no manis neko daudz neprasiet un negaidiet”. Vienlaikus tika atzīts lauku attīstības kopainas trūkums un retoriska nesadarbošanās.

Diskusijās dominēja pārliecība, ka Latvijas laukiem noteikti ir nākotne, arvien vairāk pilsētnieku atgriežas laukos. Taču ir jāapzinās nepieciešamās pārmaiņas, kā arī jāpieņem dzīves realitātes izraisītās pārvērtības, piemēram, jāvirzās tālāk arī pie dilstoša iedzīvotāju skaita, jāveic jēgpilni ieguldījumi, jārēķinās, ka pelnīt var ar augsto tehnoloģiju ražošanu un ir nepieciešams kvalitatīvs darbaspēks. Būtiski ir pareizi izmantot potenciālu – mūsu auglīgo zemi un laukus –, skatot tos daudzveidībā (piemēram, Austrijā vidējais saimniecības lielums ir 19 hektāri). Vienlaikus nav iespējams “nogādāt Rīgu katrā lauku sētā”, ir jāņem vērā, ka lauku dzīvei ir sava specifika, taču nereti “no augšas” tas netiek saskatīts un lauku dzīvesveids tiek uzskatīts par ekonomiski bezcerīgu un neproduktīvu. Tā vietā sabiedrība ir jāiedrošina jaunai realitātei, un tā arī jāveido, piemēram, veicinot attālinātu darbu pie atbilstīga IT nodrošinājuma, dažādu pakalpojumu mobilās brigādes, pirkumu piegādi ar kurjeru u. tml. Iespējams, pēc vairākiem gadiem izglītībā par primāro tiks atzīta kvalitāte, nevis ģeogrāfiskais tuvumu.

Darba grupās, veidojot priekšlikumus dažādiem attīstības dokumentiem un normatīvajiem aktiem (t. sk. arī Reģionālās politikas pamatnostādnēm pēc 2019. gada), tika akcentēta infrastruktūras uzlabošana, mūžizglītība, bāzes kapitāla pieejamība iesācējiem uzņēmējdarbībā, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 300 eiro, kā arī visa veida sadarbības stiprināšana.                                                                           

Informāciju sagatavoja VPP EKOSOC-LV vadītāja, akadēmiķe Baiba Rivža