Gerhardu stipendiāte Agita Medne: "Ja klusē tas, kas devis, lai runā tas, kas saņēmis”

Artūra un Ērikas Gerhardu stipendija dibināta un nolikums apstiprināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Attīstības fondā 2009. gada 16. oktobrī. Stipendijas mērķis finansiāli atbalstīt Latvijas Lauksaimniecības universitātes pilna laika studejošos, lai viņi uzsāktu un sekmīgi apgūtu pamatstudiju programmu, kas saistīta ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, pārtikas zinātni un tehnoloģiju, veterinārmedicīnu, Iauksaimniecības tehnikas inženierzinātni vai lauku inženierzinātni. Studējošajam tā tiek izmaksāta reizi mēnesī, 145 EUR apmērā  visu studiju laiku. Stipendijas mecenāts, Artūra Gerhards, savu bērnību tika pavadījis Latvijā, Gulbenes pusē, strādājot sava tēva lauku saimniecībā. Vēlāk, dzīvojot Amerikā un izveidojot šo stipendiju, Artūrs un viņa sieva Ērika vēlējās palīdzēt Latvijas studentiem, kas vēlas dzīvē sasniegt savus mērķus un palīdzēt atkal radīt Latvijas laukus tādus, kādiem tiem vajadzētu būt.

/"Artūra un Ērikas Gerhardu stipendijas nolikums”

2012. gada augustā, piesakoties studijām  LLU, Lauksaimniecības fakultātes  programmā "Lauksaimniecība”, kvalificējoties kā lauksaimniecības uzņēmuma vadītāja, uzzināju par iespēju jau kā reflektantei kandidēt uz šo stipendiju. Visu savu dzīvi esmu pavadījusi palīdzot savai ģimenei darbos mūsu zemnieku saimniecībā Tukuma novadā. Vecāki un vecvecāki vienmēr tika mācījuši, ka tikai ar smagu darbu un labu izglītību ir iespējams dzīvē ko sasniegt. Šobrīd, kad studijas ir pabeigtas, ir laiks to sākt īstenot. Līdz šim ir bijusi tā iespēja drusku pieredzēt, kā lauksaimniecībā strādā citās Eiropas valstīts, ir uzkrāta pirmā darba pieredze, paplašināts redzesloks arī 5 mēnešus studējot ārzemēs, bet nekas no tā visa nebūtu bijis iespējams, ja nebūtu šī stipendija.

Lai šo stipendiju iegūtu, bija nepieciešams izturēt konkursu. Kandidātu vidū bija daudz jaunu, mērķtiecīgu studentu, kuriem katram bija sava vīzija par to, kādu vēlas redzēt savu nākotni kā arī kādu ieguldījumu vēlas sniegt Latvijas tautsaimniecības nākotnei. Šīs stipendijas iegūšanu uzskatu par pirmo lielo sasniegumu savā dzīvē, jo pirmo reizi pa īstam sajutu, ka man patiešām kāds uzticas. Notic tam, ka es varu sasniegt to, par ko sapņoju. Ka vēlos ne tikai pati attīstīties, bet arī ar saviem darbiem palīdzēt citiem. Šī sajūta caurstrāvoja visu manu studiju laiku, arī brīžus, kad varbūt drusku rokas nolaidās un prātā ienāca šaubas par virziena pareizību. Es tomēr sajutu, ka es nedrīkstu pievilt, jo šī uzticība ir bijusi tik ļoti nesavtīga- mani nepazīstot, vienkārši paļauties, ka es varu! To ik sevišķi jūtu šobrīd, kad studijas ir pabeigtas. Ir tā sajūta, ka nu ir laiks rīkoties. Vēl joprojām atceros kā ceļi trīcēja ejot uz interviju, bet cik liels bija atvieglojums izejot ārā, jo zināju, ka esmu bijusi godīga. Mani nodomi bija un ir patiesi, bet šis finansiālais atbalsts bija nepieciešams kā tāds „drošības spilvens” savu nodomu īstenošanai. Diemžēl mūsdienu pasaulē finanšu esamība vai tieši otrādi- neesamība var būtiski samazināt iespējas. Ja nav iespējams saņemt pietiekamu finansiālu nodrošinājumu studiju laikā no ģimenes puses, tad rodas arī problēmas pilnībā mācībām nodoties. Tad ir nepieciešams rast citas iespējas, kā papildus darbs, lai varētu sevi uzturēt. Manā gadījumā šī stipendija nodrošināja pilnīgu manu finansiālo neatkarību no vecākiem visu studiju laiku, par ko vienmēr būšu pateicīga. Apbrīnoju šo cilvēku lielo nesavtību, savus mūža ieguldījumus atvēlēt studentiem, ticot, ka viņi ir spējīgi darīt labu Latvijas labā, uzskatot mūs par tās nākotni. Tā vietā, lai teiktu, ka mūsdienās jauniešiem daudz nekā neinteresē, viņos redzēt potenciālu.

Gerharda kungam, lai gan man diemžēl nekad nesanāca viņu dzīvē satikt, neesot paticis stāstīt un slavināt sevi par finansēto stipendiju, tādēļ es to vēlētos izdarīt viņa vietā. Pāris gadus, kamēr viņš vēl bija starp mums, mēs sarakstījāmies caur vēstulēm. Tie siltie ziemassvētku sveicieni, vēl joprojām silda sirdi. Mana vislielākā pateicība viņam- par dāsnumu, par nesavtību un šo lielo uzticību. Ja šķiet, ka tas ir bijis vien laipnības un dāsnuma žests, tad iespējams manā gadījumā tas bija pirmais lielais atspēriena punkts sevis apzināšanai un vēlmei darīt labu arī citiem, par ko es viņam būšu pateicīga visu mūžu. Liels paldies arī stipendijas administratoriem, Ingūnai un Pēterim Ozoliem par viņu nesavtīgo darbu, kā arī LLU Atīstības fondam. 2017. gada sākumā, pateicoties Ingunas un Pētera Ozolu labvēlībai, man bija tā iespēja paviesoties arī pie viņiem saulainajā Floridā. Bija iespēja redzēt, kur Artūrs un Ērika Gerhardi dzīvojuši St.Petersburgā, kur pavadīja savas vecumdienas, kā arī nolikt puķes pie viņu kapavietas vismaz simboliski izrādot godu viņiem un viņu labvēlībai. Brīnišķīgā daba, skaistā pludmale un starojošie cilvēki visapkārt bija kārtējais pierādījums tam, ka pēc kārtīga darba mūža, cilvēki ir pelnījuši savas vecumdienas pavadīt tādā saules piepildītā vietā kā Florida.

Lai gan mani studiju gadi jau ir aizvadīti, es esmu priecīga un pateicīga, ka vēl arī daudzu citu jauno studentu dzīvēm var tikt dots nepieciešamais uzrāviens viņu mērķu sasniegšanai.Paldies!

2017. gada 13. februārī

Agita Medne

2012./2013. gada Artūra un Ērikas Gerhardu stipendijas ieguvēja