Par jauniešu bezdarba problēmu izpēti doktora grādu iegūst Līva Griņeviča
16. decembrī promocijas darbu “Jauniešu bezdarba ietekmējošo faktoru analīze Latvijā” aizstāvējusi Līva Griņeviča un ieguvusi doktora grādu ekonomikas zinātnē. Promocijas darba zinātniskā vadītāja ir profesore, Dr.habil.oec. Baiba Rivža.
Promocijas darba mēŗkis ir izvērtēt jauniešu bezdarbu ietekmējošos faktorus Latvijā un izstrādāt ieteikumus jauniešu nodarbinātības veicināšanai. Autore pamato, ka, izvērtējot bezdarba ietekmējošos faktorus, var efektīvāk veidot pasākumus un scenārijus, kas sekmē jauniešuu iekļaušanos darba tirgū.
L. Griņeviča ir konstatējusi, ka Latvijā un ES nepastāv vienota jauniešu vecumposma iedalījuma, līdz ar to bezdarbā esošo jauniešu problēmas teorētiskai analīzei nav vienota pamatojuma. Latvijas gadījumā normatīvais un plānošanas dokumentu ietvars neparedz skaidri definētas atbildīgās institūcijas un to veicamos uzdevumus jauniešu nodarbinātības veicināšanai.
Jaunā doktore ir secinājusi, ka šobrīd Latvijā jauniešiem ir lielākas iespējas atrast darbu Latvijas galvaspilsētā un republikas pilsētās, kurās koncentrēts lielāks uzņēmumu īpatsvars. Lauku reģionos un mazpilsētās bezdarbs ir nozīmīga ekonomiska problēma, kuru var risināt tikai ilgstošā laika periodā. Līdz ar to promocijas darbā piedāvāti risinājumi, kas veicami pašvaldībām, Finanšu un Satiksmes ministrijām, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību.
Tāpat bezdarba problēmas cēloņi meklējami nepietiekamā komunikācijā starp darba devējiem un izglītības iestādēm, kā rezultātā jaunieši neapgūst uzņēmējiem nepieciešamās prasmes. Šīs problēmas risināšanā būtu jāiesaistās plašam institūciju lokam – izglītības iestādēm, Izglītības un zinātnes ministrijai, Nodarbinātības valsts aģentūrai, kā arī darba devējiem un pašiem jauniešiem. Kā min L. Griņeviča, jauniešiem jāapgūst profesija darba tirgū pieprasītās un nepiesātinātās nozarēs.
Kā nozīmīga problēma promocijas darbā minēta arī nepietiekamais finansiālais un administratīvais atbalsts un nepietiekamie nodokļu atvieglojumi jaunajiem uzņēmējiem, kaut gan stratēģiskajos plānošanas dokumentos uzsvērta jauniešu uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības aktualitāte. Šīs situācijas risināšanai autore paredz rīcības Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai, Lauku atbalsta dienestam, Nodarbinātības valsts aģentūrai un Attīstības finanšu institūcijai “Altum”.
Ar promocijas darba kopsavilkumu interesenti var iepazīties LLU Fundamentālās bibliotēkas mājas lapā.
