Teātra sportam Latvijā 20 jeb dzimšanas dienas tortē skatītāju smiekli
13. decembra vēlā vakarā dzimšanas dienām neraksturīgā formā – bez svinīgām uzrunām, puķu kalniem un liekas pompozitātes – LLU Studentu teātris atzīmēja teātra sporta 20 gadu jubileju Latvijā. Skaidrības labad jāmin, ka torte un ciemiņi gan bija un jautrības arī netrūka.
Režisorei Astrai Kacenai rokas tvēriens stiprs un domu spēks vēl stiprāks, un laikā, kad visu prātus parasti ir pārņēmis Ziemassvētku dāvanu meklēšanas radītais stress, viņai bija izdevies Jelgavā sapulcēt Latvijas teātra sporta dižgarus un improvizācijas lielmeistarus. Viņi paši gan par šiem epitetiem noteikti viegli iesmīnētu, zīmīgi nomirkšķinātu acis vai mestu kūleņus, taču fakti ir un paliek fakti.
Aplausu vētru un jautrību šajā vakarā izraisīja kā "zaļie gurķi” jeb komanda "Ābece” no Jelgavas Studentu teātra, tā "Vecie krabji”, kuru vārdi liekas piebildes neprasa – Jānis Skutelis, Raimonds Ruženieks, Kaspars Žūriņš un Mārcis Viļums. Un ja vēl tiesneša lomā iejuties pats Latvijas teātra sporta tēvs Juris Rijnieks un par labu noskaņojumu rūpējas vakara vadītājs ar lielo "V” burtu Uģis Točs, tad par garlaicību sūdzēties ne vien ir grēks, bet gan administratīvi sodāma rīcība.
Jelgavas Studentu teātra nelielo skatītāju zāli piepildīja gan tie, kuri sevi mīļi dēvē par šī teātra "mēbelēm”, gan tādi, kuri bija pateicīgi par teātra sporta tehniku definīciju skaidrojumiem pirms improvizācijām, jo satikšanās ar to notika pirmo reizi. Tā kā nezināšana neatbrīvo no atbildības, smējās visi.
Improvizatori izmantoja visus līdzekļus, kas vien bija vai nebija pa rokai. Kā rekvizīti improvizācijās kļuva Trīsvienības baznīcas torņa zvanu skaņas, Jelgavas pils, neesošais lielveikals "Depo”, Lielupes pavasara pali un studenti. Neticēsiet, bet tie visi bija klātesoši un reāli izjūtami uz teātra skatuves. Turklāt vēl īpašākas bija dziedātās dzimšanas dienas dziesmas "Gunāriņš aizlidoja” un "Viegls ķieģels, vieglas sāpes”. Ja vien kāds paspēja pierakstīt šo pirmatskaņojumu nošu partitūras, domājams, šīs dziesmas spētu izkonkurēt dažu labu tautā dungoto svētku melodiju.
Viss ģeniālais ir vienkāršs. Ja nezināt, kā beigt samezglotu stāstījumu un atrisināt to, iespējams jums palīdzēs vārdi "Veči, aizveriet logu!”. Vismaz 13. decembra vakarā tie lieti noderēja.
Vai teātra sportā ir iespējamas šādas "pareizās” receptes un vai ir iespējams divas reizes iekāpt vienā un tajā pašā upē? Uz šo jautājumu droši vien varēs atbildēt vien tāds, kurš kaut reizi ir stāvējis uz skatuves un improvizējis.
Daudz laimes visiem teātra sportistiem!
