Augstākās izglītības iestādes – sociālo pārmaiņu aģenti sabiedrībā
Mūsdienās augstākās izglītības loma ir būtiski mainījusies – tā tiek vērtēta kā būtisks instruments sociālo un ekonomisko problēmu risināšanā un sociālo inovāciju radīšanā, kas ir nozīmīgs priekšnoteikums tautsaimniecības attīstībai. Mūsdienās augstāko izglītību virza tautsaimniecības vajadzības un problēmas, kas ir izaicinājums ikvienai augstākās izglītības iestādei.
Latvijas stratēģiskajos plānošanas dokumentos ir noteikta inovāciju un augstākās izglītības prioritāte. „Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam” un „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam” tiek uzsvērts, ka izglītībai jābūt kvalitatīvai un orientētai uz radošumu, tādējādi veicinot tādu indivīdu izaugsmi, kas spēj rast risinājumus globālām problēmām un virzīt ekonomikas attīstību. Arvien vairāk tiek akcentēta tāda izglītība, ko virza, nevis zinātnes nepieciešamība, bet gan tautsaimniecības vajadzības. Tas ir veicinājis pāreju uz problēmorientētu augstāko izglītību.
Sabiedrības un tautsaimniecības attīstība ir sekmējusi izglītības paradigmas maiņu. Līdz 19. gadsimtam augstākā izglītība galvenokārt tika asociēta tikai ar mācīšanas procesu – zināšanu uzkrāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. 19. gadsimta industriālā revolūcija sekmēja akadēmisko revolūciju – arvien būtiskāka nozīme tika piešķirta pētniecībai, t.i., jaunu zināšanu radīšanai (Etzkowitz H., 2008). Jauns pagrieziena punkts augstākajā izglītībā konstatējams 21. gadsimta sākumā, kad augstākajai izglītībai tika piešķirta būtiska nozīme sociālo un ekonomisko problēmu risināšanā ar mērķi sekmēt valsts ekonomiku, ko iespējams sasniegt, ieviešot sociālās inovācijas. Tas liecina, ka mūsdienās, nevis zinātne nosaka izglītības virzienu, bet tautsaimniecības vajadzības. Tas ir izaicinājums augstākās izglītības iestādēm, jo no vienas puses ir prasība, ka izglītībai jākļūst vairāk orientētai uz praksi, taču no otras puses pastāv risks pazaudēt akadēmiskumu.
Tādi pētnieki kā D. Liliana un P. S. Florina (2015) norāda, ka izglītības sistēma tiešā veidā ietekmē sociālo inovāciju radīšanu. Turklāt ir pierādīts, ka valstis, kas vairāk investē izglītībā, sasniedz augstākus ekonomiskās izaugsmes rādītājus. Zinātnieki norāda, ka mūsdienās augstākās izglītības iestādes nevar uzskatīt tikai par atsevišķām organizācijām, kas nodod studentiem zināšanas, bet tās tiek uzlūkotas kā pārmaiņu aģenti. Attiecīgi augstākās izglītības paradigmas maiņa nosaka nepieciešamību radīt tam atbilstošu infrastruktūru, kas sekmētu zināšanu un sociālo inovāciju radīšanu ar mērķi veicināt ekonomikas attīstību. Lai radītu šādu infrastruktūru, būtiska ir trīspusējas sadarbības veicināšana – starp augstākās izglītības iestādēm, uzņēmējiem un valsti. Kāda ir augstākās izglītības loma šajā sadarbības modelī?
Pirmkārt, augstākās izglītības iestādēm ir aktuāli iesaistīties praktiskos pētījumos ar mērķi identificēt būtiskākās sociālās un ekonomiskās problēmas sabiedrībā, noteikt sociāli inovatīvu produktu nepieciešamību tirgū u.tml. Latvijas Lauksaimniecības universitāte veido sadarbību ar dažādu nozaru uzņēmējiem, radot inovatīvus produktus, kas ir aktuāli valstij, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Tiek veikti pētījumi arī dažādos studiju līmeņos, t.sk. izstrādāti bakalaura un maģistra darbi.
Otrkārt, zinātnieki norāda, ka, lai veicinātu konkurētspējīgu un inovatīvu ekonomikas attīstību, ir nepieciešams radīt pārmaiņas esošajā izglītības sistēmā. Proti, nepieciešams stiprināt jaunās paaudzes vērtību sistēmu, akcentējot kopējo sabiedrības labumu un ilgtspējību, ne tikai personīgos ieguvumus, varu un labklājību. Tas nozīmē, ka augstākās izglītības iestādes var sekmēt tādu studiju kursu attīstību, kas veicina sociāli inovatīvu domāšanu, lai tādējādi rastu inovatīvus risinājumus sociālām un ekonomiskām problēmām. Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir ieviesti vairāki studiju kursi, kas rosina šādu domāšanas veidu, t.sk. Sociālā uzņēmējdarbība, Sociālais mārketings u. c.
Pārmaiņu periodā augstākā izglītība saskaras ar izaicinājumiem, jo no vienas puses tai ir jāveicina sociālo inovāciju attīstība un sociāli ekonomisko problēmu risināšana, bet no otras puses tai ir jāsaglabā savu akadēmisko identitāti.
Pētījumu atbalsta Valsts Pētījumu programma 5.2. «Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)»
Atsauces
- Etzkowitz H., The Triple Helix: University-Industry-Government Innovation in Action, New York, Routledge, p. 157, 2008.
- Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (2010) [tiešsaiste] [skatīts 2013.g. 13.aprīlī]. Pieejams: http://www.latvija2030.lv/upload/latvija2030_saeima.pdf
- Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam (2012) [tiešsaiste] [skatīts 2013.g. 13.maijā]. Pieejams: file:///D:/Downloads/20121220_NAP2020_apstiprinats_LV.pdf
- Liliana D., Florina P.S., Education, Knowledge and Innovation from a Mechatronics Perspective, Procedia – Social and Behavioral Sciences, vol. 203, pp. 205-209, 2015.