LLU rektore: “Bioekonomikas nozarēm ir liels attīstības potenciāls un to ietekmi uz labklājību atzīst arī iedzīvotāji”

Šogad Zemkopības ministrija ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniekiem sākuši Latvijas bioekonomikas stratēģijas izstrādi, kura jau ir 45 pasaules valstīs, bet Latvijai šajā jomā jāmeklē savs attīstības ceļš. Konferencē, kurā piedalījās lauksaimniecības un pārtikas nozaru uzņēmēji, ministriju un zinātnisko institūciju pārstāvji, tika raksturotas lauksaimniecības un pārtikas nozares, to attīstības prognozes un sniegti priekšlikumi ministrijām par risinājumiem pievienotās vērtības palielināšanai nozarēs, kas būs pamatojums arī bioekonomikas stratēģijai.

Eiropas Savienībā bioekonomika tiek saprasta kā atjaunojamo bioloģisko resursu ražošana un to pārveidošana pārtikā, lopbarībā, un citos bioloģiskas izcelsmes produktos un bioenerģijā. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība un akvakultūra, pārtikas, celulozes un papīra ražošana, kā arī daļēji ķīmiskā, biotehnoloģiju un enerģētikas nozares ir bioekonomikas virzītāji.

“Bioekonomikas tradicionālās nozares Latvijā jau šobrīd veido 57% no kopējās preču pievienotās vērtības un 38% no valsts eksporta. Nozīmīgs ir nodarbinātības aspekts, jo tās lauku reģionos nodrošina aptuveni 150 000 darba vietas. Taču bioekonomikas nozarēm ir liels attīstības potenciāls, ko nosaka vairāki labvēlīgie apstākļi: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība uz vienu iedzīvotāju ir otra lielākā ES, meža platības uz vienu iedzīvotāju ir ceturtās lielākās ES, taču ražotā produkcijas vērtība no zemes vienības ir viena no zemākajām ES,” konferencē skaidroja I. Pilvere.

Pirmo reizi plašākai sabiedrībai tika prezentētas jaunākās lauksaimniecības attīstības prognozes līdz 2050. gadam, ko, izmantojot matemātiskus aprēķinus un ņemot vērā pašreizējos sociālekonomiskos apstākļus, izstrādājuši LLU zinātnieki. Paredzams, ka turpmākajos gados Latvijā varētu pieaugt lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības līdz pat 2 milj. ha. Kā pamato zinātnieki, šāds scenārijs nav nereāls, jo līdz 1990. gadam Latvijā šādas zemes ir bijušas vēl vairāk. Līdz ar to tiek plānots kviešu platību pieaugums, jo tas ir kultūraugs, kuram ir augstāka gan cena, gan ražība. Savukārt rudzu un miežu platības varētu samazināties, jo tiem nav atrasti eksporta risinājumi, tāpat kā samazināsies arī kartupeļu platības. Stabilitāti saglabās auzu sējumi, rapši un augļi/dārzeņi. Savukārt straujš pieaugums šajos gados gaidāms pākšaugu platībās, kas arī pēc tam saglabāsies augstā līmenī.

Kā stāsta I. Pilvere, piena lopkopības apjomi nedaudz pieaugs, cūku un mājputnu apjomi saglabāsies pašreizējā līmenī, taču nozīmīgāks pieaugums varētu sagaidīt aitkopības nozari, ja vien tiks rasti eksporta attīstības ceļi. Rektore gan atzina, ka par šīm prognozēm vēl ir nepieciešamas diskusijas un ir iespējama to koriģēšana.

Par eksportu kā vienīgo attīstības iespēju konferencē runāja arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa atzina, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, pārtikas nozare ir izdzīvotājas statusā un līdz ar to nepieciešams kāpināt eksporta apjomus. Viņas vadītās tematiskās nozaru segmentu padomes “Bioekonomika – Lauksaimniecība un pārtikas ražošana” pārstāvji sadarbībā ar nozaru organizācijām ir izstrādājuši priekšlikumus ministrijām, kā veicināt pievienotās vērtības palielināšanos nozarē.

“Mūsu priekšlikumi ir sagrupēti piecās prioritārajās jomās: atbalsts eksporta veicināšanai, jaunu tirgu apgūšanai un valsts atbalsts eksportspējīgajiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vides pilnveidošana un nodokļu sloga nepalielināšana, kā arī birokrātisko prasību mazināšana ES projektos, elektroenerģijas un citu energoresursu cenu stabilizēšana, ilgtermiņā vērsta un stabila finansēšanas sistēma zinātnei, PVN samazināšana augļiem, dārzeņiem un piena produktiem. Visas šīs aktivitātes ir nepieciešamas, lai mūsu uzņēmumi varētu būt starptautiski konkurētspējīgi,” galvenās darbības jomas akcentēja I. Šure.

Tāpat konferencē tika ziņots par Ziemeļvalstu bioekonomikas piemēriem un detalizētāk analizēta to pieredze. Noslēgumā norisinājās paneļdiskusija, kurā ar labās prakses piemēriem dalījās Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru pārstāvji: Z/S “Zilūži” īpašnieks Jānis Grasbergs (piena lopkopība un piena pārstrāde), A/S “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris (zivju pārstrāde), K/S “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa (dārzeņkopība), LPKS “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža (graudkopība.rapšu audzēšana un piena pārstrāde), Z/S “Vilciņi 1” īpašnieks Arnis Burmistris (intensīvā lauksaimniecība) un LOSP valdes loceklis Guntis Gūtmanis.  Viņi arī diskutēja par nepieciešamajām izmaiņām valsts līmenī, uzņēmējdarbības vidē un izglītībā un zinātnē, lai saimniekošana būtu efektīvāka. Paneļdiskusijas dalībnieku viedokļi tiks ņemti vērā bioekonomikas stratēģijas izstrādē.

Konferenci 1. decembrī LLU Jelgavas pilī organizēja Zemkopības ministrija sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU). Tās mērķis bija raisīt diskusijas par bioekonomikas nozaru – lauksaimniecības un pārtikas ražošanas -  turpmāko attīstību, informēt iesaistītās puses par bioekonomikas stratēģijas nepieciešamību Latvijā, kā arī apkopot viņu viedokļus un redzējumu par nozaru iespējamajiem attīstības scenārijiem. Līdzīgas diskusijas notiek arī ar meža, vieglās rūpniecības, būvniecības, zivsaimniecības, ķīmiskās un farmācijas nozaru pārstāvjiem. Tāpat paralēli tiek apzināts zinātnisko institūciju piedāvājums nozaru attīstībai. Strādājot pie Latvijas Bioekonomikas stratēģijas izstrādes, Latvija ir iesaistījusies INTERREG EUROPE projektā BIO4ECO, kura mērķis ir tuvināt enerģētikas uz zemes politikas, veicinot pāreju uz zema oglekļa ekonomiku visās projektā iesaistītajās valstīs. BIO4ECO projekta ietvaros sagatavotās rekomendācijas attiecībā uz zemes resursu efektīvu izmantošanu un oglekļa mazietilpīgas ekonomikas attīstības risinājumiem tiks ņemtas vērā turpinot darbu pie Latvijas Bioekonomikas stratēģijas izstrādes.