Eksperti forumā diskutē par ekonomiku, zinātni, tehnoloģijām un inovācijām

Foruma mērķis bija analizēt Zemgales reģiona ekonomiskās izaugsmes gaitu un problēmas, veicināt uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību, aktivizēt Zemgales reģiona resursus un partnerību uzņēmēju, pašvaldību, augstskolu un zinātnes institūciju starpā. Kā atzina foruma dalībnieki, uzaicināto ekspertu referāti bija ļoti saturīgi, interesanti un diskusijas raisoši.

Diskusijas moderators, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis norādīja, ka foruma galvenais uzdevums ir noskaidrot Latvijas resursu attīstības un pieejamības līmeni, kā arī akcentēja pašvaldību lomu teritoriju attīstībā un izaugsmes veicināšanā. Tai skaitā, stiprinot cilvēkresursus, kā piemērus minot Brazīlijas pieredzi, kurā doktora grādu ieguvušo skaits desmit gadu laikā palielinājies par 100% vai Ķīnas situāciju, kurā palielinājums ir pat 400% pēdējo desmit gadu laikā.

Foruma sākumā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš iepazīstināja klātesošos ar redzējumu par Jelgavu kā Zemgales zinātnisko un tehnoloģisko centru. A. Rāviņš norādīja uz sadarbības lielo lomu veiksmīgas attīstības nodrošināšanā – gan zinātnieku un uzņēmēju starpā, gan dažādu teritoriju starpā. Teritoriju sadarbības jautājums aktuāls ir visā pasaulē – pasaules pašvaldību vadītāju kongresā kā nākotnes būtiskākie risinājumi līdzekļus drošībai ir tieši pilsētu un pārējo teritoriju sadarbības veicināšanas nepieciešamība. A. Rāviņš uzsvēra, ka nozīmīgākais ekonomikas resurss reģionā ir cilvēks, kurš ir inovāciju radītājs.

Ministru prezidents Māris Kučinskis, raksturojot zinātnes iespējas un uzdevumus Latvijas ekonomikas attīstīšanai, aicināja skatīties realitātei acīs, norādot, ka krīzes seku pārvarēšanā atslēgas loma ir konkurētspējas attīstība un darba ražīguma pieaugums. Viņš skaidroja, ka valsts attīstības līmeni nosaka investīcijas vietējo dabas resursu padziļinātā pārstrādē un starpnozaru nišas produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību un komercialicāzijas pakāpi, kā labos piemērus minot A/s Latvijas Finieris, A/s Latvijas Valsts mežus, LLU, Jelgavā esošo uzņēmumu Cross Timber Systems un citus.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere klātesošos informēja par LLU ieguldījumu un iespējām inovatīvās zinātnes pārnesē uzņēmējdarbībā. Rektore I. Pilvere uzsvēra bioekonomikas, kā vienas no viedās specializācija stratēģijas prioritārajām jomām, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. “Bioekonomikas nozares rada 57% no Latvijā saražo preču pievienotās vērtības un 39% no Latvijas preču eksperta vērtības. Palielinot nozaru radīto pievienoto vērtību, ekspertu iespējams kāpināt par 2 miljardiem eiro,” paskaidroja I. Pilvere. Savukārt, LLU darbības rezultāti pētniecības un zinātnes jomā liecina par labiem rezultātiem: LLU ir pirmajā vietā Latvijas universitāšu starpā vērtējos WOS vai SCOPUS rakstu skaitu, Latvijas un ārvalstīs uzturēto patentu skaita ziņā uz vienu zinātniskā personāla pilna laika ekvivalentu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Baiba Rivža raksturoja Zemgales reģiona ceļu uz viedo ekonomiku, izvērtējot VPP ”EKOSOC-LV” projektā paveikto. Zemgales reģionā aizvien palielinās to uzņēmumu skaits, kuros tiek izmantotas austās vai vidējās tehnoloģijas un zināšanu ietilpīgi pakalpojumi – 2014.gadā šādu uzņēmumu bija par 228% vairāk kā 2009. gadā (Pierīgas reģionā – 275%, Latgales reģionā – 182%). Pētījuma ietvaros veiktajā iespējamo attīstības scenāriju izvērtēšanā eksperti kā nozīmīgāko min viedas ekonomikas scenāriju, kas paredz inovācijās un uzņēmējdarbībā balstītu attīstību. Tam pamatā ir Zemgales novadu unikālie resursi, uzņēmējdarbības aktivitātes intensitāte un kvalificēta darbaspēka pieprasījuma pieaugums. Akadēmiķe norādīja, ka veiksmīgas attīstības pamatā ir sadarbība starp publisko sektoru, akadēmisko sektoru, NVO, privāto sektoru un medijiem.

Foruma turpinājumā SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” galvenais redaktors Jānis Turlajs analizēja Bauskas novada sabiedrisko pakalpojumu – īpaši izglītības – iespējamās strukturālās reformas, Swedbank Latvija Gelvenais ekonomists Mārtiņš Kažāks sniedza ieskatu Latvijas ekonomikā par tendencēm 2017. un 2018.gadā, savukārt RTU profesore Nataļa Lāce analizēja inovācijas un uzņēmējdarbības attīstību atbilstoši Latvijas viedās specializācijas stratēģijai.

Pārtraukumā foruma dalībnieki degustēja dažādu LLU sadarbības partneru – pārtikas ražotāju produkciju: MILZU pārslas, ābolu un bumbieru čipsus “garden Snack”, košļājamās bišu maizes pastilas “BEE Bite”, Graci uzturvielām bagāto musli, cūku pupu uzkodu “Pupuchi”  un citus gardumus.

Foruma otrajā daļā LR Saeimas sekretāra biedrs Gunārs Kūtris raksturoja neatkarīgu juristu zinātniskos pētījumus, kā garants normatīvā regulējuma kvalitātei un tautsaimniecības saprātīgai attīstībai, Zemgales reģiona kompetenču attīstības centra direktore Sarmīte Vīksna sniedza ieskatu iestādes paveiktajā un plānotajā uzņēmējdarbības attīstībai Jelgavā un tās apkārtnē, savukārt Enno Ence dalījās ar SIA MILZU pieredzi inovatīvu lauksaimniecības produktu komercializācijā.