11. Latvijas Arhitektūras skolu plenērs Andrejsalā
Kā viena no spilgtākām jauno arhitektu izaugsmes iespējām ir ikgadējā studentu piedalīšanās Latvijas Arhitektu Savienības organizētajā Arhitektūras skolu plenērā. Intensīvs studentu radošais darbs tiek organizēts jau 11 gadus, kurā strādā kopā 4 Latvijas Arhitektūras skolas studenti - RTU, LLU, Rīgas Celtniecības koledža un RISEBA. Projektēšana rit nedēļas garumā, pētot konkrētu pilsētbūvniecisko telpu un dodot risinājumu priekšlikumus. Šogad 6 darba grupas strādāja, veidojot Ķīpsalas ziemeļu gala attīstības koncepciju, piedāvājot daudzstāvu viesnīcas un rekreācijas ainavas attīstības priekšlikumus Daugavas krastiem. Mūsu universitātes ainavu arhitektus pārstāvēja 4.kursa studenti.
Projekta koncepcijas pamatā tika dots uzdevums- izvērtēt Ķīpsalas vēsturisko identitāti Rīgas aglomerācijas kontekstā. Iebraucot Rīgā augšup pa Daugavu ar prāmi vai jūras jahtu, ir svarīgi viesiem jau iztālēm dot iespēju nolasīt pilsētas „vārtus un bāku”, kas simbolizētu Rīgas identitātes tēlu. Arhitektūras formu sintēzi un mērogu jaunie arhitekti spēja atrast ļoti veiksmīgi.
Kā viena no spilgtākajām idejām, raksturojot pilsētas „vārtus”, ir piedāvātais projekta mets, veidot daudzstāvu viesnīcas būvapjomu kā milzu laivu, kas atdūrusies smilšu kāpās (S.Bērziņa, S.Skrimble). Koncepcijas idejas pamatā –pagātnes mantojuma izspēle, akcentējot veco rīdzinieku nodarbi - zvejniecību. Stiklotā augstceltne Ķīpsalas raga galā reizē atveido bāku, kura īpaši efektīva ir vakara stundās, metot gaismu Daugavas gultnē. Žūrijas atzinību ieguva arī autoru risinātā ideja par Daugavas krasta atpūtas zonas izveides priekšlikumiem.
Silueta meklējumi, panorāmas izpēte, spilgtas metaforas – stiklā, betonā, formā - deva interesantu vīzijas risinājumu otrai arhitektu darba grupai (K.Varlamova, L.Dreimane). Kompozicionālo koptēlu projektam veido veiksmīgi atrastā lokveida promenādes līnija, kas imitē krasta smilšu viļņoto struktūru. Līniju spēle ir saskaņota ar piedāvāto viesnīcas stikla apjomu. Kā vietas identitātes tēla meklējums - salas raga nobeigumā izspēlēta kulminācija - Krišjāņa Valdemāra skulptūra, tā simbolizējot mūsu tautas likteņgaitas -„brauciet latvji jūriņā.....”
Trešā darba grupa profesionāli augstā līmenī spēja pierādīt, ka kultūrvēsturiskās vērtības un gara mantas var ietver arī būvformu avangardā, radot spēcīgu „bākas un pilsētas vārtu„ tēlu, tā pastarpināti simbolizējot mūsdienu augsto tehnoloģiju sasniegumus. Autoru piedāvātā viesnīcas veidolā skaidri ir nolasāms akcents, ka vecā Hanzas pilsēta šodien ir sasniegusi moderna 21.gadsimta zinātnes centra raksturu (M.Dambrova, M.Augškāpa). Vecā Rīga kā jauna „vēja virpuļa” pilsēta, kur ēkas dinamiskajā formā ir nolasāma gaisma, skaņa, frekvence un mūzika.
Ceturtās arhitektu grupas darbam tika izstrādāts nopietns viesnīcas funkcionālā zonējuma pamatojums. Stiklotās fasādes, kurās spoguļojas vecie Ķīpsalas koki, debess un Daugavas ūdeņi, veidojot romantiski vieglu un pārliecinoši skaidru Rīgas silueta aizsākuma punktu, kas tālāk augšup pa Daugavu turpinās tik pierastajā baznīcas torņu rotaļīgajā spēlē. Šāds būvapjomu formu kontrasts vēlreiz liek akcentu uz kultūrvēsturiskā mantojumu vērtībām, ko glabā Daugavas labais krasts (I.Avdeviča, I.Jaroha).
Ar precīzi nodefinētu arhitektūras vēsturiskā mantojuma formu piedāvājumu daudzstāvu viesnīcai- ir izceļama piektā arhitektu darba grupa (R.Jaunsleinis, K.Buševics). Vīzijas pamatā ir izmantota seno zvejnieku laivu un tīklu būdu jumtu slīpņu ideja, kur imitējot milzu slīpenisko stiklojumu viesnīcas apjomā, tā tiek pacelta pāri Ķīpsalas koku vainagiem, atstarojot debess un ūdens gaismu. Arhitektu priekšlikums formu un materiāla izvēles ziņā precīzi akcentē Rīgas vēsturiskās identitātes pulsāciju.
Sestā arhitektu darba grupa idejas pamatā akcentē Ķīpsalas ainavtelpu, caur kuru kā zaļa dzīsla vijās cauri jauna pastaigu promenāde, savā ceļā uzvērdama veco koka apbūvi, salas krastu, koku alejas, terases. Piedāvātais projekta priekšlikums ietver ne tikai Ķīpsalas ziemeļu raga apbūves akcentu, bet arī analizē kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības salas garumā (J.Kļimanoviča, M.Saliņa). Līdz ar to veidojas salas „kāpinājuma” raksturs un tās izteikta dominante jeb viesnīcas apjoms . Šī ideja izpelnījās žūrijas atzinību un naudas prēmiju par oriģinalitāti.
Jauno arhitektu plenēra darba nedēļu finansiāli atbalstīja uzņēmējs Viesturs Koziols, kā arī Arhitektu Savienības pārstāvis arhitekts Sergejs Ņikiforovs. Pirmajā plenēra dienā ar vēsturisko un esošo Ķīpsalas arhitektoniski ainavisko telpu iepazīstināja vairāki Latvijā atzīti arhitekti –P.Blūms,E.Bērziņš,I.Lazdiņš, A.Madžule-Bajāre, G.Princis, U.Lukševics.
Kā ik gadus Arhitektūras skolu plenēra darbs tiek atspoguļots Latvijas Architektūras žurnālā.