Aizstāvēts promocijas darbs par sasalstoša lietus un vēja ietekmes pētījumiem skuju koku audzēs

Promocijas darba mērķis ir raksturot vētras ilgtermiņa sekas saimnieciskās darbības neietekmētās audzēs un meža ainavā, kā arī novērtēt kokaudzes noturību pret sasalstoša lietus ietekmi determinējošos faktorus saimnieciskajos mežos.

Sasalstoša lietus ietekme vērtēta 2012. gada decembrī šī traucējuma skartās platībās a/s Latvijas valsts meži Ziemeļlatgales mežsaimniecībā, ierīkojot parauglaukumus 163 dažāda vecuma skuju koku audzēs un uzmērot 30 198 kokus. Kopumā bojāto koku īpatsvars egles un priedes audzēs būtiski neatšķīrās, turklāt abu skuju koku audzēs lauzto koku bija vairāk nekā saliekto vai izgāzto. Jaunais doktors E. Bāders konstatējis, ka to, vai konkrētā audze sasalstoša lietus ietekmē būs bojāta vai iznīkusi, var prognozēt ar konkrēta vienādojuma palīdzību, ko aprakstījis promocijas darbā.

Savukārt liela mēroga dabiskā traucējuma ietekme vērtēta Slīteres Nacionālā parka daļā (1100 ha platībā), kurā saimnieciskā darbība netiek veikta kopš 1923. gada un kuru skāra 1969. gada novembra vētra. Tika apsekotas platības, kurās vismaz 70 gadus vecas egļu audzes vētras laikā tika pilnībā nopostītas. Regulārā tīklā izvietoti 242 parauglaukumi un uzmērīti pirmā, otrā stāva un paaugas koki. E. Bāders konstatējis 45 – 46 gadus pēc vējgāzes lielākajā daļā tās skarto platību dominē bērzs, bet egle bija valdošā suga 12% sausieņu un 33% slapjaiņu platību, kā arī otrajā stāvā (61% no visām platībām) un paaugā (46% ). Tāpat autors promocijas darbā ietvēris analīzi par mežaudžu un ainavas struktūru pēc liela mēroga vējgāzes.

Promocijas darba zinātniskais vadītājs ir Dr.silv. Āris Jansons. Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.

Ar detalizētiem pētījuma rezultātiem un promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālās bibliotēkas mājas lapā.