Norisinājies VPP EKOSOC-LV izbraukuma seminārs Daugavpilī
Izbraukuma seminārā Daugavpilī 27. un 28. jūlijā piedalījās pētnieki no trijiem Valsts Pētījumu programmas EKOSOC-LV projektiem:
- 5.2.3. Projektā „Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesi un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā"
- 5.2.9.Projekta „Sociālās apziņas izmaiņu ietekme uz ekosistēmas pakalpojumu ilgtspējīgu nodrošinājumu" uzdevumi ir:
- 5.2.8. Projektā „Kultūrvides attīstības, vides daudzveidības saglabāšanas un urbanizācijas procesi Latvijas līdzsvarotas attīstības kontekstā"
Projekta 5.2.3 pētnieki savā darbā balstoties uz daudziem Eiropas pētījumiem ir identificējuši viedā reģiona pazīmes un iedalījuši tās 4 kategorijās: viedie iedzīvotāji, viedā pārvaldība, viedā ekonomika, vieda resursu izmantošana.
Katrā reģionā esam izvēlējušies padziļinātās izpētes teritorijas. Zemgalē tās ir Vecumnieku un Iecavas novadi, Latgalē Daugavpils un Vārkavas novads, Kurzemē padziļinātiem pētījumiem tika izvēlēti Rucavas un Alsungas novadi, kā arī izvēlēts Pāvilostas novads, kas ietver jūras krasta joslu un ir pazīstams kā tūrisma centrs Kurzemes rietumos. Savukārt Vidzemē tiek padziļināti pētīti Kocēnu un Mazsalacas novadi.
Visos Latvijas reģionos tika veikta aptauja "Kā rokās ir lauku dzīvotspēja?" kurā tika aptaujāti 1293 respondenti. Aptaujas datu analizēšanai tika izmantots hierarhiju analīzes modelis un tika vērtētas četras ietekmes grupas, kuras nodrošina lauku dzīvotspēju - vietējie iedzīvotāji, vietējās pašvaldības, valsts institūcijas un Eiropas Savienības institūcijas. Šo institūciju ietekmē tika vērtēti dažādi optimālie scenāriji lauku attīstībai, no kuriem svarīgākais ir viedā pārvalde, kura ietver modernu e-vidi, augstu pašvaldības aktivitāti ES fondu un citu finanšu avotu piesaistē, kā arī augstu vēlētāju aktivitāti pašvaldībā. Tas sasaucas ar otro nozīmīgāko scenāriju - viedu iedzīvotāju esamību novados, ar to saprotot iedzīvotāju aktīvu dalību nevalstisko organizāciju sektorā, iedzīvotāju izglītotību, profesionalitāti un uzņēmību sākt savu biznesu.
Projektā tika uzkrāta unikāla datu bāze, kurā ir apkopoti dati par visu Latvijas novadu uzņēmumu skaitu, to darbības nozarēm, apgrozījumu un darbinieku skaitu, ceļu infrastruktūru, lauksaimniecībā izmantojamo zemi un tās izmantošanu, piesaistīto ES fondu līdzekļu apjomu, vēlētāju aktivitāti un daudziem citiem rādītājiem. Balstoties uz šiem rādītājiem pētnieki ir identificējuši virkni novadu, kuros tie ir augstāki par vidējo valstī.
Šī izbraukuma semināra ietvaros triju projektu sastāvā tika pārrunāts un izstrādāts kopīgs redzējums par Latvijas telpiskās attīstības jautājumiem, kuru plānots prezentēt VPP EKOSOC-LV foruma "Gudra Izaugsme. Izaicinājumi un Risinājumi." ietvaros 2016. gada 4. novembrī Latvijas Universitātes mazajā aulā. Tika izstrādāta foruma ziņojuma koncepcija un apspriesti daudzi citi pētnieciskie jautājumi.
Darba kārtībā bija arī topošās, telpiskai attīstībai veltītās, monogrāfijas plāna apspriešana. Darba grupas vienojās par nepieciešamību konkretizēt pētījumā lietojamo terminoloģiju, lai monogrāfija būtu paraugs telpiskās attīstības terminu pielietojumam. Tika uzklausīti un apspriesti 5.2.3. projekta pētnieču Sarmītes Rozentāles, Zanes Bulderbergas un Ludmilas Aleksejevas ziņojumi par AHP analīzes rezultātiem Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionos.
Informāciju sagatavoja: LZA LMZN zinātniskā sekretāre, VPP EKOSOC-LV vadītājas asistente, projekta 5.2.3. pētniece, Dr.oec. Viktorija Zaļūksne.
reTV sižets par VPP EKOSOC-LV:
https://www.youtube.com/watch?v=EgVBzPxtXsY
