Inženierzinātņu doktora grādu ieguvusi Inese Šāble
21. jūnijā promocijas darbu "Koksnes šķiedru saistīšanās spēju uzlabošana” aizstāvēja Inese Šāble un ieguva inženierzinātņu doktora grādu.
Apmēram trešdaļu no zemes virsmas klāj meži un, ja šī resursa patērēšana ir ilgtspējīga un tālredzīga, tad to var dēvēt par neizsmeļamu. Mūsdienās tas ir ļoti aktuāli, jo fosilās izejvielas avotu krājumi pasaulē samazinās. Latvija ir bagāta ar koksnes resursiem, taču, lai koksni kā resursu izmantotu ilgtspējīgi, to nepieciešams izmantot pilnvērtīgi – ar maksimāli augstu lietderību. Lielu daļu apaļkoku sortimentu pārstrādā zāģmateriālos, finierī vai izmanto stabu ražošanai. Katrā no šīm apaļkoksnes pārstrādes tehnoloģijām veidojas koksnes atlikumi, kurus pārsvarā izmanto zemas pievienotās vērtības produktos, taču to iespējams izmantot inovatīvu produktu ražošanai.
Viens no koksnes izmantošanas veidiem ir koksnes šķiedru iegūšana un pārstrāde produktos – papīra, MDF plātņu, siltumizolācijas plātņu u. c. ražošanā. Visus šos materiālus veido šķiedru telpisks tīkls ar dažādām īpašībām, ko nosaka šķiedru savstarpējā saistīšanās spēja. No tās savukārt ir atkarīga starpšķiedru saišu noturība produktā un līdz ar to arī produkta īpašības. Ņemot to vērā, zinātniskā darba mērķis bija Latvijā augošu koku sugu koksnes šķiedru saistīšanās spēju uzlabošana ar mehānisku priekšapstrādi un no vietējiem, dabiskiem resursiem iegūtām piedevām.
Lai sasniegtu mērķi, izdalītas koksnes šķiedras ar ķīmiskās un mehāniskās metodes palīdzību, nosakot to īpašības; novērtēta malšanas ietekme uz koksnes šķiedru saistīšanās spējām, kā arī noteikta no apses hibrīdu koksnes iegūtās celulozes nanodaļiņu piedevu ietekme uz šķiedru saistīšanās spējām un cietes piedevas ietekme uz šķiedru saistīšanās spējām.
Promocijas darba rezultātā rekomendēta jauna kokrūpniecības atlikumu izmantošanas iespēja – no saplākšņa ražošanas blakusproduktiem iegūt siltumizolācijas materiālu; paaugstināts koksnes izejvielas lietderīgās izmantošanas koeficients un izstrādāta receptūra zema blīvuma plātņu ražošanai, izmantojot tikai dabas produktus.
Promocijas darba zinātniskie vadītāji – Dr.habil.sc.ing., Dr.chem. Arnis Treimanis (1940. – 2014.) un Dr.chem. Andris Morozovs.
Ar promocijas darba kopsavilkumu var iepazīties LLU Fundamentālās bibliotēkas mājas lapā.
