Noslēgusies 9. Starptautiskā zinātniskā konference "Lauku vide. Izglītība. Personība"

Konferencē piedalījās 60 dalībnieki no Latvijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Kazahstānas, Krievijas, Polijas, Somijas, Slovēnijas, Vācijas.

Konferences mērķis bija meklēt risinājumus, apmainīties ar idejām un izcelt aktuālās problēmas par izglītības tendencēm saistībā ar ekoloģiju izglītībā, kompetencēm izglītībā, dzīves kvalitāti mājas vides apstākļos, psiholoģiju, didaktiku inženierzinātnēs, IT lietojumu, karjeras un profesionālo izglītību kā arī ar svešvalodu mācību metodiku.

Plenārsēdē uzstājās LLU TF dekāns Ilmārs Dukulis, Izglītības un mājsaimniecības institūta direktore, profesore Baiba Briede, iepazīstinot ar institūta pedagoģiskajiem un zinātniskajiem sasniegumiem 16 gadu laikā; Latvijas Univeristātes psiholoģijas zinātņu doktors Mārtiņš Veide ar referātu "Studentu izpratne par dzīves kvalitāti mūsdienās";  Čehijas Dzīves zinātņu universitātes, Izglītības un komunikāciju institūta profesors Karels Němejcs ar referātu "Profesionālās izglītības absolventu darba tirgū nepieciešamās kompetences: retrospektīvs apskats 2007-2014"; Meruyert Zhanguzhinova no Kazahstānas Eirāzijas Tehnoloģiskās universitātes ar referātu "Inovācijas un kompetenču pieeja Kazahstānas profesionālajā izglītībā".

Pēc plenārsēdes darbs turpinājās septiņās tematiskajās grupās "Ekoloģiskā pieeja izglītībā", "Kompetences izglītībā", "Dzīves kvalitāte mājas vides kontekstā", "Profesionālās un karjeras izglītības attīstība", "Psiholoģija", "Inženierzinātņu didaktika un IT izmantošana" un "Svešvalodas profesionāliem un akadēmiskiem mērķiem", kurās tika nolasīts 41 referāts.

Izglītības ekoloģijas sekcijas tēmas bija par speciālistu konkurētspējas attīstību, par profesionālo kompetenču pilnveidi, par pieredzē balstītu mācīšanās principu izmantošanu un darba vietā balstītas mācīšanās stratēģijas pielietošanu. Aktualizēta tika arī dabas parku aizsargājamo teritoriju uzturēšana un cilvēku kontaktu ar dabu nodrošināšana, dabas izziņas, emocionālo un kultūrvērtību attīstība bērnu un pusaudžu vidū. 

Konferences darba sekcijā par kompetencēm izglītībā, tika apspriesti jautājumi par  inovatīviem procesiem uz zināšanām balstītas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai, kas pamatojas uz kompetencēm balstītu pieeju, problēmu risisnāšanas, sadarbības un komunikācijas un kritiskās domāšanas prasmju attīstību. Izglītība ir vizrītājspēks sabiedrības un tautsaimniecības izaugsmei. Mainās izglītības paradigma uz sadarbību orientētām skolēncentrētām mācībām, kas atvērtas inovatīviem risinājumiem, kad mācību procesā iesaistās sociālie mediji un tiek izmantotas informāciju komunikāciju tehnoloģijas, e-studiju vide. Pašmācības ieņem arvien lielāku vietu mācību procesā, studentu spēja pašiem plānot savu macību laiku kļūst par nepārvērtējamu kompetenci.  Aktīva mācīšanās, pieredzē balstīta mācīšanās, projektu metodes izmantošana, problēmsituāciju empīriska risināšana veicina studenu inciatīvu, radošuma pavairošanos un atbildības paaugstināšanos. 

Dzīves kvalitātes mājas vides kontekstā darba sekcijā tika diskutēts par iedzīvotāju veselīga uztura paradumiem, labklājības līmeņa paaugstināšanas iespējām un par izglītības problēmām skolās Mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmeta ietvaros. Šajā mācību priekšmetā tiek integrētas radošuma un mājražošanas prasmes, kā arī kultūras mantojuma saglabāšana, kas viss kopā tiek virzīts uz dzīves kvalitātes koncepcijas izpratni skolēnos.  

Profesionālās un karjeras izglītības pētījumi bija virzīti uz karjeras jēdziena izpratni zinātnē un sadzīvē, sabiedrībā, un atsevišķās grupās. Sekcijas dalībnieki apsprieda arī Profesionālās krīzes pārvarēšanas modeli sievietēm kā līdzekli karjeras attīstībai mūžizglītības kotekstā. Karjeras atbalsta pakalpojumi e-vidē (e-konsultēšana, e-mentorisms) kļūst aizvien pieprasītāki, tādēļ tika piedāvāta Klienta attīstošā programma e-studiju vidē MOODLE. Darba gaitā tika rosināta diskusija par to, kā nodrošināt augstskolu absolventus ar nepieciešamajām karjeras vadības kompetencēm, lai viņi spētu veiksmīgi uzsākt un pārvaldīt savu profesionālo karjeru multikulturālā vidē gan vietējā, gan starptautiskajā darba tirgū, viedokļu apmaiņu rosināja arī karjeras atbalsta salīdzinājums Baltijas valstu vispārējās izglītības iestādēs.

Inženierzinātņu didaktikas darba sekcijā tika diskutēts par matemātikas studiju metodikas uzlabošanu, par analītisko prasmju attīstību topošajiem ekonomikas speciālistiem, kas ir viena no svarīgākajām kompetencēm mainīgajā darba tirgū. Studentu analītisko prasmju attīstība balstās uz student-centrētu studiju pieeju un pašmācībām. Aktuāls bija temats par elektronisko mācību atlantu un karšu lietošanu, navigācijas funkciju izmantošnu didaktiskajos materiālos "MapWinGIS ActiveX", kas pielāgots skolu izglītības vajadzībām un ļauj intensificēt ģeo-informācijas tehnoloģiju mācības.

Psiholoģijas darba sekcijā notika diskusijas par korelāciju starp slimnīcas aprūpes darbinieku darba dzīves kvalitāti un subjektīvo, psiholoģisko labklājību. Darba dzīves kvalitāte pozitīvi korelē ar psiholoģisko labklājību. Aktuāli bija jautājumi par kriminālo likumpārkāpēju antisociālu attieksmi un vardarbību.

Darba sekcijā Svešvalodas profesionāliem un akadēmiskiem mērķiem tika apspriests pētījums "Aktīva mācīšanās kā steidzama nepieciešamība mūsdienu izglītībā sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai", akcentējot vides izglītības pilnveidošanas nepieciešamību starptautiskā aspektā.

Konferenci rīkoja LLU TF Izglītības un mājsaimniecības institūts.

Informāciju REEP-2016 konferences orgkomitejas vārdā sagatavoja Vija Dišlere.