MF un VBF pētnieces veic fitoremediācijas pētījumus

Pētījumu īsteno Meža un ūdens resursu zinātniskās laboratorijas vadītāja Inga Grīnfelde un pētniece Kristīne Valujeva, kā arī Meža fakultātes profesore Inga Straupe. Šā gada janvārī izdota šo zinātnieču sarakstītā grāmata "Fitoremediācija. Izmantošanas iespējas Latvijā". 

Fitoremediācija ir salīdzinoši jauna piesārņoto vietu attīrīšanas metode, kurā izmanto augus un ar tiem saistītos augsnes mikroorganismus. Šī metode ir rentabla, efektīva un videi draudzīga; to iespējams izmantot gan piesārņotas augsnes, gan gruntsūdeņu, virszemes ūdeņu un pat atmosfēras attīrīšanai. Fitoremediācija gan notiek samērā lēni, un to nevar izmantot, ja piesārņojuma koncentrācija ir liela vai tas atrodas dziļos grunts slāņos -augi spēj attīrīt augsni tikai tādā dziļumā, kādā ietiecas to saknes. 

Fitoremediācijas pamatā ir augu spēja sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē. To iespējams izmantot, lai attīrītu augsnes, kas piesārņotas ar biogēnajiem elementiem (slāpekli, fosforu), smagajiem metāliem, naftas produktiem, pesticīdiem un citām ķīmiskajām vielām. Pētījuma ietvaros zinātnieces noteikušas augu sugas, kuras iespējams izmantot fitoremediācijai Latvijas apstākļos. Variējot ar dažādām augu sugām, šo metodi var piemērot visu veidu augsnēm un piesārņojuma veidiem. Latvijā piesārņojuma attīrīšanai iespējams izmantot kārklus, kas labi aug smilšainās un skābās augsnēs, auzenes, kas piemērotas arī mitrām un kūdrainām augsnēm, lucernu, balto āboliņu, hibrīdapses, hibrīdvītolus un citus augus. 

Jelgavas novadā, z/s "Mežacīruļi", izveidots mitrājs slāpekļa un fosfora piesārņojuma mazināšanai.

Sagatavoja LETA Mediju monitorings.