Profesore Baiba Rivža četru Višegradas Zinātņu akadēmiju forumā ziņo par Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju pieredzi

Četras Višegradas akadēmijas ietver Slovākijas Zinātņu akadēmiju, Ungārijas Zinātņu akadēmiju, Polijas Zinātņu akadēmiju un Čehijas Zinātņu akadēmiju. Tās visas, atšķirībā no mūsu akadēmijas, ietver zinātniskos institūtus un dala tiem naudu. Slovākijas Zinātņu akadēmija ietver 57 zinātniskas institūcijas, Polijas Zinātņu akadēmija– 70 un tajās nodarbināti 7000 cilvēki, Ungārijas Zinātņu akadēmijābija 48 zinātniski institūti, bet tagad ir 15 zinātnes centri. Slovākijas un Čehijas akadēmijas ir atšķirīgas no Ungārijas un Polijas akadēmijām, jo neietver akadēmiķu korpusu, bet tikai institūtu zinātnieku izvēlētu Senātu un Prezidiju. Akadēmiķi ir atsevišķā organizācijā. Visu četru valstu prezidenti nominē zinātnisko institūtu direktorus.

Foruma laikā Čehijas pārstāvji iepazīstināja ar savu jauno Zinātņu akadēmijas stratēģiju – AV21. Tā balstās uz valsts pētījumu programmas (VPP) aprakstu, kas ietver mērķus, uzdevumus, sadarbības partnerus un arī dalībniekus. Kāpēc tā? Ar šo stratēģiju Čehijas Zinātņu akadēmija grib uzsvērt to, ka VPP pētījumi ir domāti sabiedrībai, tie ir starpdisciplināri un tajos ir iesaistīti nozīmīgi sadarbības partneri – ministrijas, pašvaldības, NVO.

Foruma dalībnieki uzklausīja visu četru valstu četru izcilu jauno humanitāro zinātņu zinātnieku sniegumu prezentācijas par savām pētījuma tēmām. Pēc diskusijas jaunie zinātnieki tika apbalvoti ar Zinātņu akadēmijas atzinības rakstiem. Čehijas Zinātņu akadēmija dalījās pieredzē jauno zinātnieku atbalstā. Akadēmija pārrauga sešas atbalsta programmas, ieskaitot izcilības grantus un jauno zinātnieku atbalstu pēc disertācijas aizstāvēšanas. Polijas un Ungārijas Zinātņu akadēmijas rosināja pārējās Zinātņu akadēmijas pievērst īpašu uzmanību migrantu problemātikai un sabiedrības izaicinājumiem. Tie ir jautājumi, kas ir svarīgi kā valdībai, tā sabiedrībai kopumā. Īpaši ir uzrunātas humanitāras un sociālās zinātnes.

Slovākija ir norūpējusies par savu universitāšu un zinātnisko institūtujuridisko statusu – tie ir valsts institūcijas. Čehijā, Ungārijā un Polijā, tāpat kā pie mums, universitātes un zinātniskie institūti ir atvasinātās juridiskās personas. Slovākijas Zinātņu akadēmija ir rosinājusi valdību un parlamentu mainīt zinātnes likumu.

Visu četru akadēmiju pārstāvji (Poliju, Čehiju un Slovākiju pārstāvēja prezidenti, Ungāriju – viceprezidents) ir uztraukti, tāpat kā mēs Latvijā, par situāciju zinātnē pēc 2020. gada. Kas notiks ar zinātni, ja valsts nacionālais finansējums zinātnei netiks palielināts, jo visām mūsu valstīm lielākā finansējuma daļa ir no Eiropas struktūrfondiem. Višegradas valstu Zinātņu akadēmijas prezidenti uzsvēra, ka par šo problēmu ar valdībām ir jārunā skaļi un neatlaidīgi. Visu četru valstu Zinātņu akadēmijas sagatavos kopīgu foruma gala memorandumu, kurā akcentēs 2020. gada svarīgumu zinātnes pēctecībā. Memorandums tiks  nosūtīts visu četru valstu parlamentiem un valdībām.

Foruma dalībnieki atzinīgi novērtēja Baltijas valstu ilgo un ražīgo savstarpējo sadarbību. Visas četras Zinātņu akadēmijas nolēma uzsākt darbu kopīga projekta Horizonts - 2020 izstrādē, kurā aicinās piedalīties arī Baltijas zinātniekus.

 Akadēmiķe Baiba Rivža.