Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā (S492)

Ik gadu Latvijā tiek veikta siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācija, kuras ietvaros tiek aprēķinātas SEG emisijas, kas rodas dažādu tautsaimniecības sektoru darbības rezultātā, t.sk., lauksaimniecības zemju apsaimniekošana. Nepieciešamību veikt SEG emisiju inventarizāciju nosaka Latvijas apņemšanās pildīt starptautiskās vienošanās, kur kā nozīmīgākās minamas ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (1992. g.) un ar šo konvenciju saistītais Kioto protokols (1997. g.), kā arī 2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību, kas nodrošinās enerģētikas savienības 2030. gada un ilgtermiņa mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu atbilstīgi 2015. gadā pieņemtajam Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām.

Meliorācijas sistēmu ierīkošana lauksaimniecības zemēs nodrošina augsnes mitruma regulēšanu, kas īpaši aktuāla ir pavasara un rudens sezonās, kad nepieciešama intensīva lauksaimniecības tehnikas izmantošana. Pētījumu rezultāti liecina, ka lauksaimniecības zemju nosusināšana palielina kultūraugu produktivitāti, tajā pašā laikā ietekmējot vairākus faktorus, kas regulē SEG emisijas no lauksaimniecības zemēm. Piemēram, minerālaugšņu nosusināšana var samazināt dislāpekļa oksīda un metāna emisijas, ko tiešā veidā ietekmē izmaiņas augsnes mitruma režīmā. Dotā pētījuma ietvaros tiks veikti dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju mērījumi lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs, un noteiktas augsnes emisiju veidošanās cēloņsakarības. Papildus projekta ietvaros plānots veikt meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošanu un funkcionalitātes paplašināšanu, veicot drenu kolektoru līnijveida objektu topoloģisko savienošanu ar valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla līnijveida objektiem.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LBTU):

1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs.

1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās.

2. Meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā (LBTU un LVMI “Silava”):

2.1. uzlabot iepriekš izstrādātos algoritmus meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai un veikt automātisku meliorācijas grāvju klasifikāciju Latvijas teritorijai (LVMI “Silava”);

2.2. veikt topoloģisko savienošanu drenu kolektoru ar diametru 10–20 cm līnijveida objektiem, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus, un izstrādāt 2021., 2022. un 2023. gadā aprobēto topoloģiskās savienošanas metodiku valsts nozīmes ūdensnoteku, grāvju tīkla un drenu kolektoru ar diametru lielāku par 20 cm līnijveida objektiem (LBTU).

Darba uzdevumu izpildes laika grafiks: