Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas padziļināts izvērtējums un pasākumi pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai (S499)

Pētījums "Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas padziļināts izvērtējums un pasākumi pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai" aktualizē svarīgu jautājumu par pārtikas ražošanas un patēriņa ilgtspēju globālā mērogā. Šis pētījums tiks veikts, lai identificētu efektīvus risinājumus pārtikas izšķērdēšanas problēmai, kas ir būtisks faktors pārtikas sistēmas ilgtspējības veicināšanā, jo globāli tērētais enerģijas, ūdens un zemes resurss pārtikas ražošanai, kas galu galā tiek izšķērdēts, ir milzīgs, tādējādi ir nepieciešams fokusēties uz darbībām, kas to mazinātu. Pētījuma pamats tiks balstīts uz ilgtspējīgas attīstības principiem, kuri ietver ekonomisko efektivitāti, sociālo taisnīgumu un vides aizsardzību.

Saskaņā ar Eurostat 2023. gada datiem katru gadu Eiropā tiek radīti 58 miljoni tonnu pārtikas atkritumu, kas sastāda, apmēram, 131 kg uz vienu iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā 50% jeb 70 kg pārtikas tiek izšķērdēta mājsaimniecībās. Pārtikas izšķērdēšanai ir negatīva ietekme gan uz vidi, jo rada siltumnīcas efekta gāzu emisijas, gan uz ekonomiku, jo katru gadu tiek zaudēti vairāk nekā 130 miljardi EUR, gan arī uz sabiedrību, jo daļa no iedzīvotājiem nevar sev nodrošināt pilnvērtīgu ēdienreizi. Tas viss ES liek izvirzīt jaunus mērķus, lai mainītu esošo situāciju. Saistībā ar pārtikas izšķērdēšanu, ES ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus uz vienu iedzīvotāju par 50%. Lai to varētu sasniegt ir nepieciešams strukturēts un pārdomāts rīcības plāns. Šobrīd ir zināms, kas ir lielākie pārtikas izšķērdētāji – mājsaimniecības (53%), tālāk pārstrāde (20%), ražošana (11%), restorāni un pakalpojumi (9%), mazumtirdzniecība un izplatīšana (7%). Tālāk būtu nepieciešams saprast iemeslus, kuri faktori veicina pārtikas atkritumu pieaugumu, ko varētu darīt, lai šos faktorus mazinātu vai novērstu, kādas inovatīvas pieejas varētu izmantot, kā radušos pārtikas atkritumus varētu atkārtoti izmantot vai reciklēt. Izstrādājot priekšlikumus katrai mērķgrupai (pārtikas ražotājiem, ēdināšanas uzņēmumiem un mājsaimniecībām) un iepazīstinot ar šiem priekšlikumiem, būs viens solis tuvāk mērķim, jo ļaus katrai mērķgrupai apzināties savu  ieguldījumu kopējā mērķi, pārdomāt savu rīcību un attieksmi attiecībā uz pārtikas izšķērdēšanu, veikt izmaiņas savā rīcībā/darbībā.

ES stratēģija par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām ir vērsta uz vides aizsardzību un veselīgas pārtikas nodrošināšanu ikvienam iedzīvotājam, nodrošinot arī iztiku lauksaimniekiem. 2020. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kuras pamatā ir jāmaina pārtikas ražošanas, pirkšanas un patēriņa ieradumi, jo 20% no ES ražotās pārtikas tiek izšķērdēta, tāpēc šeit būtu nepieciešams rast risinājumus, kā to novērst vai mazināt, izmantojot dažādas pieejas, kā atkārtota izmantošana, reciklēšana, ziedošana, bezatlikumu ražošana u.c. Līdz ar to būtu svarīgi saprast, kādas ilgtspējas iniciatīvas Latvijas pārtikas uzņēmumi jau īsteno un kāda varētu būt turpmākā rīcība, lai saskaņā ar stratēģiju mazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un palīdzētu apkarot klimata pārmaiņas, vienlaikus aizsargājot visu pārtikas ķēdē iesaistīto ekonomikas dalībnieku iztikas līdzekļus, nodrošinot taisnīgāku ekonomisko atdevi un paverot jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

Šāda pētījuma lietderīgums ir būtisks solis uz ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu, tādējādi mazinot pārtikas izšķērdēšanu. Tas ne tikai veicinās resursu efektīvāku izmantošanu un samazinās vides ietekmi, bet ietekmēs arī ekonomiskas priekšrocības ražotājiem, mazumtirgotājiem un patērētājiem. Pētījuma ieteikumi kalpos kā pamats politikas veidošanai un prakses uzlabošanai, veicinot ilgtspējīgākas pārtikas sistēmas attīstību.

Projekta mērķis:

1. Izvērtēt iespējamās turpmākās rīcības/darbības pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai dažādām mērķgrupām (pārtikas ražotāji, ēdināšanas uzņēmumi un mājsaimniecības) saskaņā ar ES mērķi 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus uz vienu iedzīvotāju par 50%.
2. Sniegt izvērtējumu par līdz šim īstenotajām ilgtspējas iniciatīvām Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos un sniegt priekšlikumus turpmākai rīcībai/darbībai, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas iniciatīvas par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

Praktiskais lietojums:

1. Pārtikas izšķērdēšanas samazinājums pozitīvi ietekmēs gan vidi, jo samazināsies siltumnīcas efekta gāzu emisijas, gan ekonomiku, jo tiks ietaupīti naudas līdzekļi, kas līdz šim izšķērdēti pārtikas atkritumos, gan arī sabiedrība, jo, piemēram, ziedojot pārtiku daļa maznodrošināto sabiedrības tiks paēdināti
2. Ilgtspējas iniciatīvu īstenošana pārtikas ražošanas uzņēmumos ļaus samazināt ražošanas ietekmi uz vidi, sabiedrību nodrošināt ar veselīgu pārtiku, samazināt pārtikas izšķērdēšanu, ietaupīt finanšu resursus.

Darba uzdevumi:

1. priekšlikumu sagatavošana par pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas iespējām (piem., ziedošana, neatbalstoša izskata produktu izplatīšana, blakusproduktu izstrāde u.c.) primārajā ražošanas posmā, pārtikas ražošanas posmā, mazumtirdzniecības posmā, t.sk. ēdināšanas uzņēmumos, un mājsaimniecībās Latvijā:
   1.  Veikt zinātnisku literatūras pārskatu, normatīvajiem dokumentiem un dažādām iniciatīvām, kas attiecas uz labāko praksi pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai. Šī analīze veicama ar mērķi identificēt un izvērtēt efektīvas stratēģijas un pieejas, kas tiek piemērotas Eiropas valstīs visos pārtikas aprites posmos: sākot ar primāro ražošanu, pārtikas ražošanu, mazumtirdzniecību, ieskaitot ēdināšanas uzņēmumus, līdz pat mājsaimniecību līmenim. Šī analīze palīdzēs identificēt iespējas un labās prakses piemērus, ko varētu adaptēt un ieviest Latvijā, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu, veicinot ilgtspējīgu pārtikas patēriņa un ražošanas praksi;
   2. Izstrādāt strukturētu aptauju, kas paredzēta pārtikas ražotājiem, ēdināšanas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, lai izpētītu izšķērdēšanas iemeslus, esošās prakses un iespējamās inovatīvās pieejas pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai katrā no mērķgrupām;
   3. Veikt trīs mērķtiecīgas aptaujas pārtikas ražotāju, ēdināšanas uzņēmumu un mājsaimniecību vidū, lai iegūtu primārus datus par pārtikas izšķērdēšanas paradumiem un tās samazināšanas potenciālu;
   4. Izstrādāt priekšlikumus pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai Latvijā, balstoties uz literatūras, normatīvo dokumentu un dažādu iniciatīvu analīzi, kā arī uz iegūtajiem aptaujas datiem. Priekšlikumos ietverot konkrētas darbības, kas adresē identificētās problēmas un izmanto aptaujās iegūtās iespējas pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai.
2. pārtikas ražošanas sektora padziļināts esošās situācijas izvērtējums ilgtspējas skatījumā un iespējamie varianti, kas jau tiek darīts, un priekšlikumu sagatavošana turpmākajām darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgas pārtikas attīstību ilgtermiņā Latvijā saistībā ar Eiropas Komisijas iniciatīvām par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām:
   1. Sagatavot pārskatu par pārtikas ražošanas uzņēmumu publicēto informāciju attiecībā uz ilgtspējas iniciatīvām, izmantojot to oficiālās mājaslapas kā primāro informācijas avotu. Kā arī identificēt un analizēt esošās prakses un stratēģijas, ko pārtikas ražotāji Latvijā jau īsteno, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas iniciatīvas par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām;
   2. Izstrādāt intervijas jautājumus, kas balstīti uz iepriekš apkopotās informācijas analīzi par pārtikas ražotāju ilgtspējas iniciatīvām, īstenot intervijas ar atbildīgajiem uzņēmumu pārstāvjiem, lai iegūtu padziļinātu perspektīvu par to, kā tiek īstenotas ilgtspējas iniciatīvas praksē;
   3. Sistematizēt un apkopot iegūto informāciju no intervijām un publiski pieejamiem avotiem par pārtikas ražošanas uzņēmumu ilgtspējas iniciatīvām, kas var kalpot kā pamats ilgtspējīgas pārtikas ražošanas veicināšanai Latvijā;
   4. Sagatavot priekšlikumus turpmākām darbībām, balstoties uz veiktajām intervijām un salīdzinājumu ar citu Eiropas valstu iniciatīvām ilgtspējas jautājumos pārtikas ražošanas nozarē, kas varētu palīdzēt pārtikas ražošanas uzņēmumiem Latvijā uzlabot savu darbību ilgtspējas ziņā, tādējādi veicinot ilgtspējīgu pārtikas attīstību saskaņā ar Eiropas Komisijas virzītajām iniciatīvām.
3. Sagatavot zinātnisku pārskatu par projekta darba uzdevumiem, ietverot analīzi un apkopošanu par iepriekš veiktajām aktivitātēm, metodēm un sasniegtajiem rezultātiem.

LAIKA grafiks: