Dabisko un antropogēno faktoru ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm novērtējums (S480)

Helsinku Konvencijas (HELCOM) tematiskie ziņojumi norāda, ka Baltija jūras reģiona valstīs, lauksaimniecība ir viens no nozīmīgākajiem augu barības vielu (slāpekļa un fosfora savienojumu) zudumu avotiem, kas veicina eitrofikācijas procesu norisi un pasliktina vispārējo ūdens kvalitāti iekšzemes ūdeņos un Baltijas jūrā. Lai novērstu vai samazinātu augu barības vielu zudumus no lauksaimniecības zemēm, nepieciešama mērķtiecīga ūdens aizsardzības pasākumu plānošana un īstenošana.

Ūdeņu kvalitāte lauksaimnieciskās darbības ietekmētajās platībās ir atkarīga no dabisko un antropogēno faktoru savstarpējās mijiedarbības. Par nozīmīgākajiem dabiskajiem faktoriem uzskatāmi meteoroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi, augsnes veidi, reljefa īpatnības. Par nozīmīgākajiem antropogēnajiem faktoriem uzskatāmi zemes lietojuma veids, kultūraugi, izkliedētā mēslojuma veids, apjoms un izkliedes laiks, mājdzīvnieku novietnes, meliorācijas sistēmu klātbūtne. Dabisko un antropogēno faktoru ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem raksturošanai un novērtēšanai ir nepieciešams apkopot, sistematizēt un analizēt ūdeņu kvalitāti un kvantitāti raksturojošās ilgtermiņa datu rindas, kuras iegūtas, īstenojot Lauksaimniecības noteču monitoringa aktivitātes savstarpēji pakārtotos izpētes līmeņos, t.sk., eksperimentālie lauciņi, drenu lauki, mazie sateces baseini, mazās un vidējās upes. Papildus nepieciešams apkopot, sistematizēt un analizēt meteoroloģisko novērojumu rezultātus, kā arī sagatavot, apstrādāt un analizēt pieejamo ģeotelpisko informāciju, kas raksturo lauksaimnieciskās darbības pētījuma teritorijās. Hidroķīmisko procesu modelēšana sniedz iespējas teorētiski novērtēt atsevišķu vai vairāku agrovides pasākumu ieviešanas ietekmi uz ūdeņu kvalitātes izmaiņām un noteikt nepieciešamo agrovides pasākumu saturu un apjomu, lai sasniegtu izvirzītos ūdeņu kvalitātes uzlabošanas mērķus.

Mērķis: Noteikt un novērtēt dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm.

Darba uzdevumi:

1. novērtēt slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu eksperimentālo lauciņu, drenu lauku, mazo sateces baseinu, mazo un vidējo upju izpētes līmeņos atkarībā no meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, zemes lietojuma veidu īpatsvara, nozīmīgākajiem kultūraugiem, mēslojuma līdzekļu izkliedes, meliorācijas sistēmu klātbūtnes, mājdzīvnieku novietnēm. Noteikt slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrāciju un noplūžu ilgtermiņa mainības tendences, izmantojot Mann-Kendall test;
2. novērtēt pasākumu ieviešanas ietekmi uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem, tostarp slāpekli saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, slāpekli, fosforu un kāliju saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas un kaļķošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, organiskā mēslojuma izkliedes un mājdzīvnieku novietņu ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem;
3. izmantot HYPE modeli pasākumu ieviešanas ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem modelēšanai, novērtējot arī gar valsts nozīmes ūdensnotekām un grāvjiem ieviestu dažādu platumu buferjoslu ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu, samazinātu minerālo un organisko mēslošanas līdzekļu izkliedes devu izmantošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu;
4. sagatavot secinājumus par nozīmīgākajiem slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu ietekmējošiem dabiskajiem un antropogēnajiem faktoriem. Izstrādāt ieteikumus par pasākumiem, kas ieviešami, lai samazinātu slāpekļa un fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm un mājdzīvnieku novietnēm.