Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu (S479)

Lai samazinātu eitrofikācijas izpausmes Baltijas jūrā un sasniegtu izvirzītos ūdens kvalitātes mērķus, 2021. gadā atjaunotajā HELCOM Baltija jūras rīcības plānā kaļķošana un ģipša izkliede ir minēta kā viens no pasākumiem, kas uzlabo augsnes struktūru un stabilitāti mālainās augsnēs, samazina fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm (https://helcom.fi/media/publications/Baltic-Sea-Action-Plan-2021-update.pdf). Izvēlētās pētījuma tēmas aktualitāti pastiprina 2020. gadā prezentētās Eiropas Savienības stratēģijas “No lauka līdz galdam” (Farm to Fork) saturs, kas ir Eiropas zaļā kursa (European Green Deal) reformu sastāvdaļa. Viens no nozīmīgākajiem stratēģijā izvirzītajiem mērķiem ir samazināt augu barības vielu zudumus par 50%, turklāt nodrošinot, ka netiek pazemināta augsnes auglība, kā arī samazināt mēslošanas līdzekļu lietošanu līdz 2030. gadam vismaz par 20%. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte speciālistu sagatavotajā bukletā apkopota informācija par augsnes kaļķošana agronomiskajiem, ietekmes uz vidi un saimniecības ekonomikas aspektiem (https://www.llu.lv/sites/default/files/files/lapas/Skabu-augsnu-kalkosana.pdf).

Mērķis: Novērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti, augsnes agroķīmisko sastāvu un kultūraugu ražu raksturojošiem parametriem.

Darba uzdevumi:

1. uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kad visos izmēģinājuma lauciņos vienā sezonā tiek sēts viens kultūraugs;
2. ar augsnes kaļķošanu radīt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, ietverot arī nekaļķotus lauciņus, bet lauciņus, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1), atkārtoti kaļķojot ar pusi no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60 t/ha-1), visu nepieciešamo kaļķošanas devu (5,60 t/ha-1) un uzturošo kaļķošanas devu;
3. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot arī nemēslotus lauciņus, bet pārējos lauciņos dodot pusi no ražas iznesi nodrošinošas devas, ražas iznesi nodrošinošas devas;
4. veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva pārmaiņas, tostarp pH, kopējā slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrāciju (mg/l-1) un noplūdes (kg/ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām;
5. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām;
6. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām;
7. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos.