Sausokņu saglabāšanas sākotnējais ietekmes izvērtējums uz ķērpju sugu un sastāva izmaiņām jaunaudzēs
Projekta virsmērķis mērķis ir mežsaimniesko pasākumu ilgtspējīgas plānošanas attīstība, veicot meža zinātnisko izpēti.
Projekta mērķis ir novērtēt esošos meža apsaimniekošanas pasākumus (stāvošas atmirušas koksnes atstāšana), kas jau ir ieviesti dažādās teritorijās, un izvērtēt to efektivitāti ķērpju sugu daudzveidības saglabāšanai jaunaudžu mežos. Pētījums ietvers datu vākšanu, analīzi un rezultātu interpretāciju, lai sniegtu objektīvu novērtējumu par sausokņu saglabāšanas pasākumu ietekmi uz ķērpju sugu un sastāva izmaiņām jaunaudzēs.
Lai sasniegtu šo mērķi, pētniecības projekta apakšmērķi ir šādi:
Identificēt pētījuma teritorijas. Tas ietvers sausokņu izpēti, tostarp to izplatību, izmēru un dažādību.
Noteikt ķērpju sugu klātbūtni un to izplatību sausokņu teritorijās, kā arī identificēt dominējošās un retāk sastopamās ķērpju sugas uz sausokņiem. Tas ietvers teritorijas novērošanu, ķērpju novērošanas maršrutu izveidi un datu apkopošanu par sugu klātbūtni un to daudzumu.
Salīdzināt un analizēt ķērpju sugu un to skaita atšķirības starp sausokņu teritorijām ar saglabāšanas pasākumiem un kontrolgrupas teritorijām, kur saglabāšanas pasākumi netiek veikti. Tas ļaus novērtēt sausokņu saglabāšanas pasākumu ietekmi uz ķērpju sugu un to daudzveidību, sniedzot salīdzinošus rezultātus.
Izvērtēt sausokņu saglabāšanas pasākumu efektivitāti ķērpju sugu saglabāšanā un to dzīvotnes atjaunošanā. Tas ietvers sausokņu teritoriju apsekošanu pirms un pēc saglabāšanas pasākumu ieviešanas, novērtējot sugu un to skaita izmaiņas.
Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem un analīzēm, pētniecības projekts sniegs ieteikumus attiecībā uz labākajām praksēm sausokņu aizsardzības un ķērpju sugu saglabāšanas pasākumu plānošanā un īstenošanā.
Šo mērķu sasniegšana sniegs izsmeļošu izpratni par sausokņu saglabāšanas pasākumu ietekmi uz ķērpju sugu un sastāva izmaiņām jaunaudzēs Latvijā.
Atmirusī koksne ir viena no svarīgākajām komponentēm bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai hemiboreālajā reģionā. Aptuveni 50-70% no mežos dzīvojošām sugām ir tieši vai netieši saistītas ar atmirušu koksni. Sausokņiem, jeb stāvošai atmirušai kokenei, ir īpaša un būtiska nozīme borēlā veģetācijas reģionā. Tie ir mitruma atkarīgi ekosistēmu kompleksi, kas nodrošina dzīvotni un vairošanās vietu daudzām ķērpju sugām. Tomēr, laika gaitā, cilvēka darbība ir ievērojami ietekmējusi sausokņu ekosistēmas un to saglabāšanas stāvokli. Mežu izciršana, meliorācijas sistēmu izveide un intensīva lauksaimniecība ir tikai daži no faktoriem, kas ir veicinājuši sausokņu degradāciju un iznīcināšanu.
Sausokņu ekosistēmu samazināšanās un degradācija ir radījusi būtisku draudu ķērpju sugu dzīvotnei un bioloģiskajai daudzveidībai Ziemeļeiropā. Ķērpji ir ļoti jutīgi pret dzīvotņu stāvokļa izmaiņām un to sastopamības ainavā, tāpēc sausokņu aizsardzība ir nepieciešama, lai saglabātu ķērpju sugas un nodrošinātu mežu ekosistēmu veselību. Bez sausokņiem, daudzas ķērpju sugas saskaras ar dzīvesvietas zudumu, izolāciju un potenciālu izmiršanu.
Šis projekts ir iepriekš finansēto un realizēto MAF projektu turpinājums.
Neskatoties uz to, līdz šim nav veikti pietiekami plaši pētījumi, lai izvērtētu sausokņu saglabāšanas pasākumu sākotnējo ietekmi uz ķērpju sugu un sastāva izmaiņām sausieņu tipa jaunaudzēs Latvijā. Ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt, kāda veida pasākumi un aizsardzības stratēģijas var nodrošināt labvēlīgus apstākļus ķērpju dzīvesvietu atjaunošanai un ilgtspējīgai saglabāšanai. Turklāt, šāds pētījums varētu sniegt svarīgu informāciju un pamatu nākotnes sausokņu aizsardzības politikas un mežu apsaimniekošanas pasākumu plānošanai.
Tādēļ šis pētījuma projekts tiek veidots, lai sniegtu apsaimniekošans pasākumu ietekmes izvērtējumu (sausokņu saglabāšana) uz ķērpju sugu un sastāva izmaiņām jaunaudzēs Latvijā.
Plānotās aktivitātes un rezultāti
Pētījuma teritorijas tika iedalītas trīs pētījuma grupās atkarībā no sausokņu klātbūtnes un dažādu mežsaimniecības ietekmju:
Dabiskie sausokņi: Tiks izvēlētas 10 teritorijas, kurās ir saglabājušies dabiski veidojušies sausokņi. Šīs teritorijas tiks atlasītas, pamatojoties uz kartēm, satelīta attēliem un esošo informāciju par sausokņu izplatību.
Nogrieztie sausokņi: Tiks izvēlētas 10 teritorijas, kurās ir bijis mežizstrādes process, un ir saglabāti nogrieztie sausokņi (līdz 4m augsti). Teritorijas tiks atlasītas, pamatojoties uz pieejamo informāciju par meža ciršanu un teritoriju apmeklēšanu.
Eksperimentāli augsti celmi: Tiks izvēlētas 10 teritorijas, kurās iepriekš ir izveidoti eksperimentālie augstie celmi. Šīs teritorijas tiks atlasītas, pamatojoties uz iepriekš realizēto MAF projektu teriotriju datiem un novērojumiem.
Katrā pētījuma grupā tika atlasīti 10 sausokņu struktūras, kuru parametri un ķērpju sastāvs tika aprastīti.
Pētījuma gaitā tika konstatētas 48 ķērpju sugas. Vidējā sugu daudzveidība uz ekperimentāliem sausokņiem/augstiem celmiem ir būtiski lielāka nekā uz dabiskiem sausokņiem un nogrieztiem sausokņiem.
Salīdzinot ar dabiskiem sausokņiem, uz mākslīgiem/eksperimentāliem augstiem celmiem ķērpju daudzveidība ir ievērojami lielāka. Šī parādība tiek skaidrota ar to, ka eksperimentālie augstie celmi iepriekš tika veidoti no dzīviem kokiem, līdz ar to ķērpju kolonizācijas/izmiršanas dinamika atšķiras no tā, kā tas notieku uz dabiskas atmirušas koknes (dabiskie saudsokņi un nogrieztie dabiskie sausokņi). Ķērpju sugu daudzveidība uz dabiskien saudsokņiem un nogrieztiem dabiskiem sausokņiem būtiski neašķiras savā starpā. Līdz ar to, no ķērpju sugu daudzveidības saglabāšanas viedokļa, nav būtiskas nozīmes kāda veida sauskoņi tiek atstāti mežizstrādes laikā.
12865.00 Eur