Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā (S445)
Pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem novērojumu rezultātiem, noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās ierīkotas meliorācijas sistēmas. Pētījuma rezultāti varēs tikt praktiski izmantoti, veicot SEG emisiju aprēķinus nākamajiem inventarizācijas ziņojumu iesniegšanas termiņiem. Šī pētījuma gaitā sasniegtie rezultāti tematiski attieksies uz SEG emisiju aprēķiniem gan lauksaimniecības, gan zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZMM) sektoros. Valsts nozīmes ūdensnoteku, grāvju un kolektoru tīkla līnijveida objektu topoloģisko savienošana var nodrošināt ūdens un piesārņojošo vielu izplatības novērtēšanu hidrogrāfiskā tīkla ietvaros.
Ik gadu Latvijā tiek veikta siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācija, kuras ietvaros tiek aprēķinātas SEG emisijas, kas rodas dažādu tautsaimniecības sektoru darbības rezultātā, t.sk., lauksaimniecības zemju apsaimniekošana. Nepieciešamību veikt SEG emisiju inventarizāciju nosaka Latvijas apņemšanās pildīt virkni starptautisko vienošanos, kur kā nozīmīgākās minamas ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (1992. g.) un ar šo konvenciju saistītais Kioto protokols (1997. g.), kā arī 2013. gada 21. maija EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām.
Meliorācijas sistēmu ierīkošana lauksaimniecības zemēs nodrošina augsnes mitruma regulēšanu, kas īpaši aktuāla ir pavasara un rudens sezonās, kad nepieciešama intensīva lauksaimniecības tehnikas izmantošana. Pētījumu rezultāti liecina, ka lauksaimniecības zemju nosusināšana palielina kultūraugu produktivitāti, tajā pašā laikā ietekmējos vairākus faktorus, kas regulē SEG emisijas no lauksaimniecības zemēm. Piemēram, minerālaugšņu nosusināšana var samazināt dislāpekļa oksīda emisijas, ko tiešā veidā ietekmē izmaiņas augsnes mitruma režīmā. Pētījuma ietvaros tiks veikti (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju mērījumi lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs un noteiktas emisiju cēloņsakarības. Papildus projekta ietvaros plānots veikt meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošanu un funkcionalitātes paplašināšanu, veicot drenu kolektoru līnijveida objektu topoloģisko savienošanu ar valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla līnijveida objektiem.
Plānotās aktivitātes un rezultāti
1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LBTU):
1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs;
1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju cēloņsakarības pētāmajās teritorijās.
2. meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā (LBTU un LVMI “Silava”):
2.1. izmantojot 2020.–2021. gadā izstrādāto metodiku meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai, veikt grāvju klasifikāciju un tehniskā stāvokļa novērtējumu lauksaimniecības un mežu zemēs. Veikt grāvju klasifikāciju pēc to dziļuma un platuma;
2.2. veikt drenu kolektoru līnijveida objektu topoloģisko savienošanu, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un 2021. un 2022. gadā aprobēto valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla līnijveida objektu topoloģiskās savienošanas metodiku.
Projekta starpatskaites iesniegšanas termiņš Zemkopības ministrijā 2023. gada 31. augusts.
Laika grafiks
|
Uzdevumi |
marts |
aprīlis |
maijs |
jūnijs |
jūlijs |
augusts |
septembris |
oktobris |
novembris |
|
1.1. uzdevums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.2. uzdevums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.1. uzdevums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.2. uzdevums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|