Konsultatīvi zinātniskais atbalsts Latvijas meža nozares interešu pamatojumam Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai

2019. gada 11. decembrī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu "Eiropas zaļā vienošanās" jeb "Eiropas zaļais kurss" (European green deal). Balstoties uz Eiropas zaļo kursu, 2020. gada 20. maijā EK nāca klajā ar paziņojumu par "ES biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam".

Pētījuma uzdevumi

1. Izvērtēt Eiropas Komisijas izstrādātajos dokumentu projektos, kas skar meža nozari un ir sagatavoti Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai, ietvertos meža kritērijus un datu ieguves iespējas, īpašu uzmanību vēršot Dabas atjaunošanas regulas projektam, priekšlikumā par ES meža monitoringu un stratēģiskiem plāniem, kā arī Taksonomijas regulējuma projektam par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
2. Sniegt uz datiem balstītu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par dokumentos ietverto mērķu sasniegšanas iespējamību un ietekmi uz meža augšanu, meža apsaimniekošanu un meža resursu pieejamību Latvijā. Tostarp veikt citu valstu priekšlikumu analīzi.
3. Iepazīties ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par ar atmežošanu un mežu degradāciju saistītu preču un produktu pieejamību Savienības tirgū, kā arī eksportu no Savienības un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 ietvertām definīcijām – "atmežošana", "meža degradācija" un "dabiski atjaunojošies meži", salīdzināt datu ieguves iespējas, izmantojot esošās statistiskās meža monitoringa metodes un Latvijas normatīvajos aktos noteiktās definīcijas, kā arī izvērtēt iespēju informācijas ieguvē un pārbaužu veikšanā izmantot attālās izpētes metodes.
4. Iesaistīties EK apakšgrupas darbā par meža monitoringu un meža stratēģiskiem plāniem un sniegt priekšlikumus par tajā apspriestajiem jautājumiem.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

1. Analizējot Eiropas Komisijas sagatavotos dokumentus, konstatēts, ka tie lielā mērā balstīti uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību kā prioritāti detāli aprakstot sasniedzamos aizsargājamo platību īpatsvarus, laika periodus līdz kuram tas jāizdara. Būtisks uzsvars ir vērsts uz to, ka dalībvalstu sagatavojamajiem datiem ir jābūt telpiski identificējamiem, kas nozīmē, ka meža resursu monitoringā nepieciešams uzlabot attālas izpētes kompetences, lai arī tajā pašā laikā EK dokumenti paredz datu ievākšanas centralizāciju Eiropas vides aģentūrā un Vienotajā pētniecības centrā.
2. Pamatprincipi datu analīzei izstrādāti un sagatavoti uz LVMI "Silava" izveidoto rīku meža resursu attīstības modelēšanai. Detāla analīze nav virknē aspektu nav iespējama, jo nav pietiekama informācija.
3. Attiecībā uz definīcijām konstatēts, ka Latvijā izmantotās definīcijas atšķiras no starptautiskajos dokumentos izmantotajām, bet MRM datu struktūra un apjoms ļauj vairumu no tām harmonizēt un attiecīgi izmantot attālās izpētes datus.
4. Izvērtēti  un komentēti EK sagatavotie dokumenti attiecībā piedaloties darba sanāksmes sniegta komentāri darba sanāksmēs.