Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO₂) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana

Pētījuma ietvaros precizēti vienādojumi, kas raksturo pasējas augu ietekmi uz SEG emisijām no augsnes un oglekļa apriti, ņemot vērā izmaiņas oglekļa ieneses rādītājos; raksturotas SEG emisijas no aluviālām augsnēm, ko izmanto kā aramzemes un zālājus, tajā skaitā uzsākta zinātniskas publikācijas sagatavošana par 2022. un 2023. gadā iegūtajiem gāzu apmaiņas mērījumu datiem; iegūti empīriski dati par augsnes apstrādes metožu ietekmi uz SEG emisijām no augsnes; un sagatavots vērtējums par aktualitātēm Eiropas Komisijas priekšlikumos oglekļsaistīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības ieviešanai. Pētījuma divu gadu rezultāti parāda, ka aluviālās augsnes ir nozīmīgs CO2 emisiju avots un zemes izmantošanas veids būtiski neietekmē emisijas. Ciešākā korelācija ar CO2 emisijām konstatēta gaisa temperatūrai. Sakarības uzlabošanai mērījumi jāturpina ziemas un pavasara mēnešos. Aluviālās augsnes ir neliels metāna emisiju avots un aramzemēs aluviālajās augsnēs veidojas nozīmīgs dislāpekļa oksīda emisiju daudzums, lai arī aprēķinu nenoteiktība ir liela un tās mazināšanai ir jāpalielina mērījumu skaits, it īpaši pavasara mēnešos. Vērtējot augsnes sagatavošanas paņēmienu ietekmi, konstatēts, ka tiešās sējas izmēģinājumu lauciņos ir mazākas emisijas nekā minimālas augsnes apstrādes laukos, taču nav būtiskas atšķirības starp arto un tiešās sējas lauku.